Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
8. septembris, 2015
Drukāt

Vai atvēlat laiku sportiskām aktivitātēm?

Foto - LETAFoto - LETA

Šonedēļ visā Eiropā, arī Latvijā, pirmo reizi norisinās kopīga Eiropas Sporta nedēļa. Tās gaitā visā Latvijā notiks vairāk nekā 1500 sportisku pasākumu, kam plānots piesaistīt vairāk nekā 100 000 dažāda vecuma dalībnieku. Aptaujā skaidroju, vai cilvēki ikdienā atlicina laiku fiziskām aktivitātēm.

 

Jānis Smirnovs, celtnieks: “Īsti nesanāk brīvā laika tam, lai speciāli nodarbotos ar sportu. Varētu teikt, ka man darbs savā ziņā ir kā sporta veids, jo jācilā dažādi būvniecības priekšmeti, kā arī jādara viss iespējamais, lai sasniegtu labu rezultātu. Reizēm sanāk arī paskriet, piemēram, kad kavēju sabiedrisko transportu, bet to jau par sportošanu nevar nosaukt. Agrāk spēlēju ar draugiem basketbolu, bet tagad vairs ne. Neviens cits jau manā vietā nesportos, ja es pats to negribēšu. Ar sportu nodarboties vajadzētu biežāk, to nu pats esmu sapratis. Tas veicina fizisko attīstību, dod enerģiju, kā arī ļauj atpūsties no ikdienas. Dažādas sabiedriskas aktivitātes, kas saistās ar sportošanu, vērtēju kā ļoti pozitīvas – tās saliedē dažāda vecuma paaudzes, liek sabiedrībai izkustēties no ierastā dzīves ritma, palīdz piesaistīt sabiedrību fiziskām aktivitātēm. Ne velti katru gadu masu skrējienos pulcējas arvien vairāk skriet gribētāju. Tas tikai parāda, ka cilvēku interese par sportu pieaug. Es pats gan tajos vairāk iesaistos kā skatītājs un līdzjutējs. Varbūt saņemšos, lai pēc pāris mēnešiem pievienotos kādam skrējēju pulkam.”

 

Aija Nikova, pensionāre: “Manos gados vairs nesanāk nodarboties ar sportiskām aktivitātēm. Esmu par vecu tām. Toties man patīk vērot, kā sportā izpaužas mūsu jaunā paaudze. Īpašs lepnums ir par mūsu valsts sportistiem, kas nes Latvijas vārdu pasaulē. Sports – tās ir ne tikai rūpes par savu veselību, bet arī fiziskās formas uzturēšana. Tagad jau daudz runā par to, ka jaunatne nesporto, tikai sēž pie datoriem. Melots nav! Tā ir taisnība. Tāpēc jauniešus mūsdienās vajadzētu vairāk motivēt nodarboties ar dažādiem sporta veidiem. Katrs mūsdienās var izvēlēties sev tīkamāko, bet arī vecākiem vajag iedrošināt savus bērnus. Protams, pavisam jauki ir, ja visa ģimene sporto kopā. Tas tikai saliedē un stiprina ģimenes kopības sajūtu. Pozitīvi vērtēju arī dažādus masu sporta pasākumus, kas pēdējā laikā tiek rīkoti aizvien biežāk. Tie rada prieku un kopības sajūtu gan līdzjutējiem, gan pašiem sportotājiem.”

 

Edgars Romaks, pārdevējs: “Jā, protams, cenšos atvēlēt laiku arī sporta nodarbībām, jo piekrītu teicienam – veselā miesā vesels gars. Regulāri apmeklēju sporta zāli, pacilāju svarus. Pašam ir prieks, ka nodarbojos ar sportu, jo tā ne tikai uzturu sevi formā, bet arī domāju par savu veselību. Jāsaprot, ka nevajag arī pāršaut pār strīpu, jo fiziskām aktivitātēm ir jābūt kā atslodzei no ikdienas darbiem un rūpēm. Esmu arī novērojis tādus cilvēkus, kas iet uz zāli tikai tāpēc, lai atrādītos – lielākoties to vien dara kā sēž pie saviem mobilajiem un taisa pašbildes. Tā jau ir vairāk sportošana pa mobilā telefona ekrāniem. Kā izdevušos pasākumus vērtēju masu skrējienus, kas katru gadu piesaista arvien vairāk interesentu. Jāatzīst, ka pats gan tajos nepiedalos, jo man pietiek ar sporta zāli.”

 

Katrīna  Āboltiņa, skolniece: “Ar fiziskām aktivitātēm nodarbojos skolas sporta stundās, kur skolotāja uzdod dažādus uzdevumus: lecam, skrienam, spēlējam dažādas spēles. Agrāk man bija doma iestāties kādā komandā, lai intensīvāk pievērstos kādam noteiktam sporta veidam. Tomēr pārdomāju, jo likās, ka tad skolai un mācībām neatliks laika. Varbūt tieši mācības ir iemesls, kas man traucē vairāk laika atvēlēt sportiskām aktivitātēm, jo baidos, ka tad atzīmes varētu pazemināties. Sportā vislabāk motivē komandu spēles – tad gribas uzvarēt un nepalikt zaudētājos, tad rodas sāncensības un konkurences gars, kas liek būt labākam, saņemties, lai nepieviltu komandas biedrus.”

 

UZZIŅA

* Eiropas Sporta nedēļa ir jauna Eiropas Komisijas iniciatīva, kuras ietvaros visu Eiropas valstu iedzīvotāji tiek mudināti būt aktīvākiem un nodarboties ar fiziskām aktivitātēm ik dienu.

* Tās mērķis ir veicināt iedzīvotāju pievēršanos aktīvākam dzīvesveidam, tā uzlabojot savas dzīves kvalitāti un vairojot labsajūtu.

* Šīs nedēļas laikā Latvijā tiks organizētas vairākas tematiskās dienas, piemēram, sports izglītības ie­stādēs, darbavietās, brīvā dabā un sporta klubos.

Avots: Latvijas Tautas sporta asociācija

Pievienot komentāru

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (60)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+