Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
12. janvāris, 2013
Drukāt

Nigērija noliedz, ka tās karavīri piedalītos karadarbībā Mali

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Nigērija sestdien, 12.janvārī, noliegusi, ka būtu nosūtījusi karaspēku uz Mali, lai gan Mali amatpersonas iepriekš apgalvoja, ka arī nigēriešu spēki atbalstot valdībai lojālās armijas pretuzbrukumu islāmistiem.

“Mēs neesam nosūtījuši neko,” aģentūrai AFP sacīja Aizsardzības ministrijas pārstāvis. “Neko. Mēs esam [tikai] atbildējuši, ka mēs nosūtīsim karavīrus.”

Vienlaikus ministrijas pārstāvis nevarēja sniegt sīkāku informāciju par to, kad un cik karavīru tiks nosūtīti uz Mali.

Iepriekš Nigērija solīja piešķirt 600 karavīrus dalībai Āfrikas komandētajā ANO misijā, kuras uzdevums ir atbalstīt Mali armiju, lai atgūtu nemiernieku sagrābto valsts ziemeļdaļu.

Tikmēr Mali amatpersonas iepriekš apgalvoja, ka piektdien uzsāktajā pretuzbrukumā, kuru militāri atbalstījusi Francija, iesaistīti arī Nigērijas un Senegālas spēki.

Taču arī Dakāra noliegusi, ka tās bruņotie spēki būtu iesaistīti karadarbībā Mali.

Lai gan ANO drošības padome sankcionējusi 3000 vīru stipra afrikāņu kontingenta nosūtīšanu uz Mali, eksperti šaubās, ka tie būtu gatavi iesaistīties aktīvā karadarbībā agrāk par šī gada septembri.

Tomēr Rietumāfrikas valstu ekonomiskā kopiena (ECOWAS) piektdien atbalstīja tūlītēju karavīru nosūtīšanu uz nemiernieku apdraudēto valsti, lai gan sīkākas ziņas par termiņiem tā arī nav sniegusi.

Kā ziņots, Mali valdības karaspēks ar Francijas kontingenta atbalstu piektdien atspiedis islāmistu kaujiniekus no stratēģis nozīmīgās Konas pilsētas.

Rietumvalstis, īpaši bijusī koloniālā metropole Francija, pauda lielu satraukumu pēc tam, kad ceturtdien Kona, kas atrodas 600 kilometrus uz dienvidiem no Mali galvaspilsētas Bomako, krita ar “Al Qaeda” saistīto islāmistu nemiernieku rokās.

Francijas prezidents Fransuā Olands paziņoja, ka Parīze mierīgi nenoraudzīsies, kā islāmisti turpina virzīšanos uz dienvidiem.

Parīze norādījusi, ka tās iesaistīšanās karadarbībā Mali ir saskaņā ar decembrī pieņemto ANO Drošības padomes rezolūciju, ar kuru tika sankcionēta Āfrikas valstu vadītu intervences spēku izveidošana.

Savukārt Francijas vēstnieks ANO Žerārs Aro uzsvēris, ka Francijas militārās operācijas “turpināsies tik ilgi, cik nepieciešams”.

Tikmēr Pentagons paziņojis, ka arī apsver iespējas iesaistīties Mali operācijās, sniedzot atbalstu franču kontingentam, tostarp nododot tam izlūkošanas informāciju, nodrošinot tā apgādi un piešķirot bezpilota lidmašīnas.

Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss apstiprinājis, ka franču lidmašīnas devušas gaisa triecienus islāmistu nemierniekiem, lai nepieļautu, ka viņu rokās nonāk visa Mali teritorija.

Vienlaikus viņš atteicās atbildēt uz jautājumu, vai franču karavīri ir iesaistīti arī sauszemes operācijās.

Francijas iejaukšanās nekavējoties mainījusi spēku samēru, un, kā vēsta vietējie iedzīvotāji, valdības karaspēks jau atguvis Konu.

Tomēr militārie eksperti šaubās, vai piektdienas operācijas ir sākums vispārējam uzbrukumam, lai atgūtu visu Mali ziemeļu daļu, jo tam nepietiekot nedz sauszemes spēku, nedz bruņojuma.

Tuaregu nemiernieki un citas separātistu kustības, kā arī kaujinieku grupējumi, kas saistīti ar “Al Qaeda”, izmantoja pagājušā gada martā notikušo apvērsumu, lai sagrābtu savā kontrolē Mali ziemeļus, kur islāmisti kopš tā laika ieviesuši nežēlīgu šariata režīmu.

Tagad Mali valdība un starptautiskā sabiedrība cer panākt vienošanos ar dažiem nemiernieku grupējumiem, lai kopīgi vērstos pret islāmistiem.

Tomēr Mali valdības un atsevišķu nemiernieku grupējumu sarunas, kas otrdien bija paredzētas Burkinafaso, atliktas līdz 21.janvārim.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+