Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
6. jūlijs, 2015
Drukāt

Ievas Nikoletes Dāboliņas etnogrāfiskā suvenīrlelle Laimdota jau kļuvusi slavena (3)

Foto - Andris OzoliņšFoto - Andris Ozoliņš
Vērtējums

Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta etnoloģijas nodaļas direktore Dr. hist. Aija Jansone: "Mūsdienās, modei mainoties, izzūd etnogrāfiskā apģērba pielietojums un samazinās etnogrāfiskā ornamenta izmantošana. Viena no nozarēm, kur tradicionālā apģērba motīvi tomēr plaukst, ir lelles. Patīkami, ka šī nozare attīstās, popularizējot arī nacionālo kultūru. Par to paldies senā amata entuziastiem, kuru pacietība, meistarība un izdoma ļauj saglabāt un iedzīvināt daudzus senu ornamentu motīvus.

Leļļu mākslinieces Ievas Dāboliņas darbi ir rūpīgi un precīzi. Tajos mūsdienīgā dizainā veiksmīgi sintezēti jaunie izejmateriāli, mākslinieces radošā fantāzija un etnogrāfiskās tradīcijas. Nemaz nav tik vienkārši izdarīt tā, lai lelle un proporcijās samazinātais ornaments veidotu vienotu veselumu, turklāt saglabājot nacionālo kolorītu. Arī lelle "Laimdota" ir rotaļīga, mūsdienīga, labi nostrādāta un darināta ar smalku etnogrāfisko izjūtu. Tās noteikti sniegs pozitīvu lādiņu bērniem un pieaugušajiem Latvijā un ārpusē. Lai māksliniecei veicas!"

Laikā, kad pasaule kļūst atvērta, daudzas tradicionālās kultūras vērtības palēnām izzūd. Leļļu mākslinieces un dzejnieces Ievas Nikoletes Dāboliņas darinātās lelles vienmēr gatavas atgādināt latviešiem šaipusē un taipusē, kas mēs īsti esam, no kāda kopīga klēpja nākam.

“Esmu izaugusi ļoti radošā vidē. Tētis bija mežsaimnieks un brīvajā laikā gleznoja. Mana mammīte “Daiļradei” taisīja miniatūras etnogrāfiskās lellītes no dzijas un vēlāk auda spilvenus. Tā viņa pelnīja naudu. Par katru lellīti viņai maksāja 50 kapeikas. Kad bija gatavs lielāks pulciņš, taisījām Dziesmu svētkus. Tikai rokas lika nomazgāt,” stāsta leļļu zīmola “Latvju lietas” radītāja Ieva Nikolete Dāboliņa. “Tieši tās pašas dzijas lellītes kā savu meistarstiķi bija radījusi mana tēvamāte, lai saņemtu tautas daiļ­amata meistares nosaukumu. Bijām pieci bērni, vecākiem bija traki jāstrādā, lai mūs izaudzinātu. Mums bija liela brīvība, pilna māja ar grāmatām un darbarīkiem. No mazām dienām visi zīmējām, rasējām, konstruējām, un mēs, meitenes, vēl tamborējām un šuvām, jo gribējās apģērbties. Iespējams, manu nākotnes profesiju ietekmēja mans otrais vārds – Nikolete, kurš dots par godu senfranču mīlas teiksmas varonei. Padomju skolā rotaļīgais ārzemju vārds radīja grūtības. Tomēr, ja jau esi Nikolete, kāds brīnums, ka kļūsti par leļļu dzejnieci un mākslinieci?”

No krīzes uz krīzi

Ievas Nikoletes pamatprofesija ir ekonomiste. Krīzes sākumā viņa aizgāja no labi apmaksāta darba ar pārliecību, ka spēs pati sevi uzturēt. Ideja par lellēm radās, kad Nikolete uzsāka realizēt seno sapni par tautastērpu un secināja, ka veikalos nav nevienas skaistas un īstas latviešu lelles. “Mūsu unikalitāte ir tieši latviskumā. Protams, to jāprot pasniegt šodienas cilvēkam saprotamā veidā un jaunā kvalitātē, taču, ja gribam būt īpaši un atšķirīgi, produkta latviskums jau ir viens no veiksmes faktoriem,” tā māksliniece.

Sākumā viņa visu gribēja darīt pati, tomēr drīz saprata, ka visu neprot. Neprot noadīt mazas rakstainas zeķītes un cimdiņus, uztaisīt īstas pastaliņas. Tā nu palīgā ņēma arvien jaunus meistarus un beigās kopā strādāja jau ducis. Pirmais eksperimentālais lelles “Saulesmeita” prototips tapa 2009. gadā un nebija veiksmīgs. Bet, izejmateriālus meklējot, viņa iegāja tautastērpu centrā “Senā klēts” un drīz iestājās tur darbā. Bija vistrakākais krīzes laiks, lielākā daļa Vecrīgas izmirusi. Viņas uzdevums bija pārcelt “Seno klēti” uz jaunām telpām Rāts­laukumā. Nostrādājusi pusotru gadu, meistare ieguva fantastisku pieredzi pašā notikumu centrā. Klētī apgrozījās amatnieki, meistari un eksperti, vienmēr kaut kas tika apspriests, pētīts un radīts. Tur arī varēja labi iepazīt potenciālos pircējus. Gandrīz katru nedēļu kāds tūrists jautāja, vai vecās, drusku spocīgās etnogrāfiskās lelles plauktā var arī iegādāties.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Tātad veseli 27 vecās Daiļrades žēlīgo virpojumu atdarinājumi ir notirgoti. Congratulējam.

  2. Visu cieņu māksliniecei,mums ir maz suvenīru,kas prezentētu valsti un veidoti tepat Latvijā.Varbūt māksliniece varētu padomāt parlīdzīgām lellēm,kas veidotas t.s. arheoloģiskajos tērpos,kas arī mūsu senčiem bija ļoti krāšņi.

  3. Papūlieties rakstīt precīzi, Ūzūliņa k -gs! Ieva NIkoleta un nevis Nikolete.

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepesSIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (5)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+