Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
9. marts, 2016
Drukāt

Nošaut nevar reģistrēt. Klaiņojošie suņi joprojām siros, pateicoties grozījumiem Ministru kabineta noteikumos (23)

Foto - Linda DombrovskaFoto - Linda Dombrovska
Pārdomām

Galvenais ir saprast, ka nevienā no gadījumiem suns nav vainīgs. Vienmēr problēma ir saimniekā, viņa kūtrumā, nezināšanā, dažreiz kaujinieciskās ambīcijās un, visbiežāk, vienaldzībā. Vienmēr atbildība ir jāprasa no cilvēka un varas iestādēm ir vajadzīgs instruments, kas palīdzētu noteikt piederību. Šajā kontekstā, mikročips ar informāciju par suņa īpašnieku būtu īstais variants.

Spēkā esošajos medību noteikumos, pie medījamo sugu medību termiņiem ir punkts: Klaiņojošu mājas (istabas) dzīvnieku nonāvēšana medību platībās, izmantojot medību šaujamieročus un ievērojot dzīvnieku aizsardzību reglamentējošo starptautisko līgumu un citu normatīvo aktu prasības, atļauta visu gadu.

Iepriekš ir bijuši gadījumi, kad mednieki patiešām bija spiesti nošaut kādu klaiņojošu suni, īpaši, ja tas tika turēts aizdomās par nedarbiem: lopu plosīšanu, vai meža dzīvnieku nogalēšanu. Nokostas stirnas mežā redz pamatā tikai mednieki, bet virsmežniecības regulāri saņem šādus ziņojumus. Katru reizi par mednieku rīcību paceļas vētrainas diskusijas. Toties par saimnieku bezatbildību runā daudz retāk.

Lauku teritorijās suņu klaidoņu sirojumu rezultātus var novērtēt ik viens. Lauksaimnieki cieš lielus zaudējumus, jo nepieskatītie suņi nenogalina, lai ēstu, bet plosa izklaides pēc. Ne tikai aitas un jēri, vistas un truši, bet arī teļi tiek nokosti. Klaiņojošu suņu bari ir bīstami arī cilvēkam. Viens vidusmēra cilvēks pat pret vidēja izmēra vientuļu suni ir neaizsargāts. Par incidentiem ar klaiņojošiem suņiem laukos un mežā informē interneta resursi, laikraksti un televīzija. Piemēram, 2014.gadā Lauku konsultāciju un izglītības centrs aptaujājis lauksaimniekus un uzklausot 20 fermeru sūdzības, ziņoja, ka 15 saimniecībās viena gada laikā konstatēti postījumi: bojā gājušas 234 aitas, apmēram 190 mājputni, 25 truši. Jāpiebilst, ka kopumā Latvijā uz to brīdi bija 128 aitu fermas. Precīzu datu par suņu un vilku nodarīto skādi nav, jo internets ne visiem ir pieejams un sūdzību iesniegšanas procedūra par šādiem klaiņojošo suņu nodarītiem postījumiem sarežģīta. Pērn novembrī Durbē suņi saplosīja lopus. Tāpat decembrī Kuldīgas pusē nokosti mājlopi un liecinieki vaino vietējos četrkājainos māju sargus. La.lv 2014.gada jūnija publicējis rakstu Kaimiņi nesekmīgi tiesājas ar divu suņu īpašnieku par vairāku Dobeles novada saimniecību īpašnieku pūliņiem panākt taisnību tiesā. Ir savākti pierādījumi, liecības par suņu uzbrukumiem, nodarīto skādi, arī administratīvie protokoli, bet tik un atpazīto suņu saimnieks ticis sveikā, jo Dobeles novada pašvaldības Administratīvā komisija 2014. gada 5. februārī nolēma, ka nav ticamu pierādījumu.

Retu reizi kādam izdodas ieraudzīt suni, kas plosa aitas, vai teļus. Mazāk izredžu ir to noķert, bet ja tomēr izdodas, saimnieks kaut kā neatrodas. Labi, ja ap kaklu ir siksniņa, nevis striķis. Ne par kādiem telefona numuriem, vai žetoniem lauku teritorijās runas nav. Kā lai nosaka šī konkrētā dzīvnieka piederību? To varētu izdarīt, ja sunim būtu mikročips. Un tādas lietās kā minētā Dobeles novada iedzīvotāju cīņa ar divu vācu aitu suņu īpašnieku par taisnību, tiktu atrisinātas momentāni.

Pirms pieciem gadiem Ministru kabinets noteica, ka visi suņi būs jāreģistrē Lauksaimniecības datu centra informācijas bāzē (LDC). Sākumā šī norma tika attiecināta uz izstāžu dalībniekiem. Kāpēc tikai uz tiem? Acīmredzot tādēļ, ka šos četrkājainos vieglāk kontrolēt un izsekot, jo Latvijā reģistrētie šķirnes suņi, kuru saimnieki vēlas apmeklēt izstādes, ir kāda kluba biedri. Caur klubiem to saimniekus var itin viegli pārbaudīt un sodīt par noteikumu neievērošanu. Arī izstādēs pie reģistrācijas tiek konstatēts, vai sunim ir mikročips. Izlases kārtā jebkurā brīdī var pārbaudīt, vai tas ir reģistrēts LDC. Šajos pašos Ministru kabineta noteikumos Nr.491 melns uz balta rakstīts, ka līdz šī gada 1.jūlijam pilnīgi visiem Latvijas suņiem ir jāiešauj mikročips, jāsaņem veterinārā pošu pase un jābūt reģistrētiem Lauksaimniecības Datu centra infobāzē. Noteikumi stājušies spēkā jau sen, bet kā jau pie latviešiem pieņemts, tikai pēdējā brīdī visi attopas.

Tagad pēkšņi ir pacelts jautājums par viensētu saimnieku, attālu lauku teritoriju iedzīvotāju un mazturīgo iespējām suni reģistrēt. Bet tieši laukos arī ir vislielākās problēmas ar klaiņojošajiem suņiem. Tieši tur viņus visbiežāk vienkārši palaiž no saites un neliekas ne zinis. Tieši laukos suņi mēdz pa vienam vai lielās bandās plosīt lauksaimnieku ganāmpulkus vai meža dzīvniekus. Un tieši laukos suņi vairojas teju nekontrolēti. Visiem tiem kucēniem arī vajadzētu būt mikročipiem…

Līdz noteiktajam termiņam ir atlikuši mazāk nekā pieci mēneši, visi aptvēruši, ka tūlīt būs jāsāk pildīt noteikumu prasības, jāsāk pārbaudes! Un Zemkopības ministrija steigā izstrādājusi grozījumus 2011.gada 21.jūnija noteikumos Nr.491 „Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība”, kas paredz, ka suņu apzīmēšana ar mikroshēmu un reģistrācija nav obligāta tiem suņiem, kuru īpašnieki ir fiziskas personas un kuru turēšanas vieta ir viensētās (izņemot, ja suns piedalās izstādēs vai to uz laiku izved ārpus valsts teritorijas, – tad suņi jāreģistrē obligāti).

Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks kategoriski nepiekrīt iecerētajiem grozījumiem. Pilnīgi visi suņi būtu čipējami. Tie izdevumi nav tik lieli. Ja cilvēks nav spējīgs nočipot suni, viņš arī nav spējīgs šo dzīvnieku labturībā uzturēt. Pēc noteikumiem sunim jāveic vakcinācija, jāpērk barība, jānodrošina sakarīgi dzīves apstākļi. Mikročips un veterinārā pase maksā aptuveni desmit eiro. Kur vairāk, kur mazāk. Plus reģistrācija LDC – 7 eiro. Tātad, lai vietējās pašvaldības padomā par saviem cilvēkiem un nāk pretī, atsakās no savām nodevām par suņiem. Tas atvieglos finansiālo slogu saimniekiem. Nu jau ilgu laiku notiek cīņa par kaut kādu kārtību, sacīja H.Barviks. Šobrīd mednieki principā ir atteikušies no klejojošo suņu šaušanas, pateicoties tā dēvēto dzīvnieku draugu spiedienam. Kas ir rezultātā? Mēs aizejam atpakaļ tur pat, kur bijām.

Šobrīd situācija ir tāda, ka neapzinīgiem suņu saimniekiem nav no kā bīties. Mednieks neko darīt nevar, ja nav pašvaldības attiecīgā lēmuma. Neviens negrib kļūt par to ļauno šāvēju. Plus, daudziem medniekiem un klubiem ir līgumi ar to pašu viensētu īpašniekiem. Līdz ar to suņu saimnieki var justies diezgan mierīgi un pavisam nesodīti. Šobrīd mednieku organizācijas plāno apvienoties ar kinologiem un citiem ieinteresētajiem, lai sagatavotu un iesniegtu savus priekšlikumus, kā risināt situāciju, negrozot noteikumus par obligāto suņu reģistrēšanu.

Pievienot komentāru

Komentāri (23)

  1. Likums nedarbojas , jo par reģistrēšanu jāmaksā un ja esi reģistrējis , tad vēl jāmaksā pašvaldībai nodoklis. Jāmmaksā par neko par gaisa elpošanu. Kas izdomāja maksu tam arī par to jāmaksā.
    Atcelt maksu un nodokli, tad gan likums darbosies.

  2. Latvijas medību kaites nesapratējs Atbildēt

    pilnībā saprotu visu un arī piekrītu visam, ko saka komentētājs 1Pats@oto.lv. Neko nesaprotu no tā, ko un kā Medību likumu interpretē komentētāja Linda.dombrovska. Vajadzētu beidzot nemocīt sabiedrību, bet no treknā Medību saimniecības attīstības fonda atvēlēt kādus centus Latvijas pilsoņu apgaismošanai par darbībām, kas civilizētās Eiropas valstīs un ASV skaitās sodāmi likumpārkāpumi, bet mūsu valstī dažu īpatņu apziņā ar augstāko juridisko spēku salīdzinājumā ar citiem likumiem apveltītā Medību likuma norma.

  3. pilnībā piekrītu! Atbildēt

    1Pats@oto.lv 9. marts, 2016 23:35
    Mednieks drīkstētu nošaut klaiņojošu suni, ja ir pierādāma tā vaina. (Fotogrāfija, 3 mednieku liecība vai kaut kā tā) Un pat vairāk, čips ļautu identificēt īpašnieku, un varbūt pat piedzīt no viņa zaudējumus. Diemžēl likums tagad to neprasa un mednieks bez bažām var nogalināt jebkuru suni.. Tam, ka tas tā notiek ir neskaitāmi bēdu stāsti. Itkā aizsargā dzīvnieku, bet iznīcina citu dzīvnieku, citas personas privātīpašumu.
    Tāpēc prasot pilnu atbildību no suņa īpašnieka par labturību, “neklaiņošanu”, tomēr vajadzētu pieļaut to neturēšanu pie ķēdes. Lauku viensētās suns bieži vien ir vienīgais sargs. Medību likums lauku vecenītei aizliedz arī šo vienīgo sargu.. un zemniekam neļauj nosargāt laukus.

    (Tikko dzirdēju stāstu par kādas Mākslas akadēmijas profesores lauku māja, kurai zvanīja satraukti kaimiņi, ka viņas mājās rosās kaut kādi cilvēki. Aizbrauca – izrādījās mednieki. Protams, nekādu līgumu nav…)

  4. Rakstā ir arī minēts, ka mednieki tagad cenšas vairs nešaut suņus. Jā, notekumos tas ir atļauts, bet neviens nevēlas kļūt par slepkavu. Paši saimnieki, un vienkārši ļaudis nodara suņiem daudz lielāku postu un mikročips ir tas GALVENAIS suņu glābšanas un ļaundaru sodīšanas instruments, pierādījums, palīgs saimnieka atrašanā!!!

  5. tagat nebaidies par meza cukam sava seta,jo likums medniekam atlauj tas medit tava teritorija ar vai bez tavas piekrisanas.
    Ja pat mednieks likvides tavu suni pie beigtas stirnas tu uztaisot skandalu mednieks vairs nebus mednieks un tu klusi vina medijums. Jo medniekam ta pat nebus taisniba,kad ir nogalinajis launu suni.
    A ciposana suniem lauku viensetu sargiem priekskam ir vajadzigs,tantuka avcarkai kads vel cips murgojums ko gan jau grib ieviest Mezvairogi lai varetu kast cilvekus kuriem sunits pasprucis no pagalma pie kaiminu kucites

  6. Šuņi ir jāčipē, protams, bet raksts ir ļoti vienpusīgs, uzverot suņu nodarīto postu, tiek aizmirst meža zvēru nodarītais posts lauksaimniekiem.
    Un vislabākais, kā cīnīties ar meža cūkām, kas regulāri rok kartupeļu lauku ir suns. Un nevis pie ķēdes bet vaļā. Bet vaļā to nevar laist, ko mednieki to likumīgi var noslepkavot, ja suns ir vairāk par 200 m no mājas. Tajā pašā laikā mežacūkai zemnieks darīt neko nevar… Un mednieki jau ar nesargās, labākā gadījumā, kādu nakti pašaudīsies, ja vispār būs pierunājami atbraukt.
    Vēl gan ir likums, ka mednieki bez rakstiska līguma zemnieku tā teritorijā medīt nedrīkst, bet kuri mednieki to ievēro…
    Toties nogalina ar prieku. Medību azarts, šaušana pa kustīgu mērķi.

    Vispār es nesaprotu situāciju- cūku mēra izplatītāji ir mežacūkas, tās nupat ir tik daudz, ka nāk jau pilsētā iekšā. Mednieki varētu tās izšaut, bet viņi tās baro… Jo vajag jau nodrosināt, lai arī turpmāk būtu ko nogalināt..

    • Likuma pants par 200 metriem, kad suni varēja likvidēt, jau sen vairs nav spēkā. Likuma spēkā esošā redakcija ir rakstā.

      • Linda, Jums ir taisnība, atradu un izlasīju medību likumu. Metri vairs nav. Zemnieka suni var arī šaut viņa pagalmā.
        Bet 4 sadaļa runā par līguma slēgšanu ar zemes (tātad arī meža) īpašnieku. Nav gan atrunāts, kas notiek, ja līgums slēgts netiek.

        • Ja līguma nav, medīt nedrīkst. Klainojošo suņu likvidācija tagad tik atļauta saskaņā ar starptautiskajiem normatīvajiem aktiem, bet ko tas nozīmē, to neviens pateikt nevar. Saeimas deputātu izpratne par skaidriem likumiem. Atļauja ĀCM sakarā bez atļaujas medīt īpašumā attiecas tikai un vienīgi uz mežacūkām, piedevām vēl tikai pēc VMD rīkojuma izdošanas, kā arī pēc tam, kad īpašnieks par medībām brīdināts. Tā kā – klaiņojoši suņi nekad vēl nav varējuši justies tik droši.

        • medību tiesību īpašnieks – zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kura īpašumā vai valdījumā esošajā zemes gabalā ietilpst medību platības.
          Tā tas ir definēts A Bērziņa izsludinātos Medību likuma grozījumos. kas izsludināti Rīgā 2013.gada 11.jūlijā
          Tas nozīmē, kā līgums ar privāto mežu īpašniekiem IR jāslēdz. Medību likuma 4., sadaļa nosaka kārtību, kā medību tiesības var tikt nodotas medību kolektīvam. Ja praksē tas tā nenotiek, tad tas IR likuma pārkāpums.
          Un nepārprotiet mani – es esmu par klaiņojošo suņu iznīcināšanu, taču zinu arī gadījumu, kad Latvijā atpazīstams aitkopis bija spiests pārdot zemi un pirkt citu, jo mežacūkas to regulāri padarīja nelietojamu. Viņš bija bezspēcīgs…
          Lūgumi medniekiem palīdzēt neko nedeva…
          Bez tam mednieki uz šī likuma pamata slepkavo arī bērnu mīluļus, tā izraisot veselas ģimenes drāmas. Un nestāstiet man, ka visi mednieki ir godprātīgi. Re kur augstāk ir viens piemērs…

          ABAS problēmas būtu jārisina.

          • Precizēšu – līgums nav jāslēdz obligāti ar trešo pusi, tas nav likuma pārkāpums, ja līguma nav. Tikai tagad ar Āfrikas cūku mēri uz laiku nedrīkst ierobežot mežacūku medības. Ir negodprātīgi šāvēji, ir nekorekti noslēgti līgumi, ar kuriem medību tiesības nodod, bet medniekiem nav nekādu pienākumu. Tās ir problēmas, ar kurām katru dienu saskaras. Cūku problēma pašlaik atrisināsies, jo ir uzdevums tās medīt intensīvāk, kā arī par to maksā naudu, pret ko savukārt tāpat iebilst. Par suņu likvidāciju – neatbalstu tos, kas bez izpētes, bez brīdinājuma nošauj suni mežā. Man pašai divi tā gāja bojā, viens no tiem medību šķirnes suns, un tos pat pirms tam likums pasargāja. Jā, tiem nebija jābūt mežā, tie tika meklēti, bet nepaspēja. Tā ir nosodāma un negodprātīga rīcība. Tomēr ir monētas otra puse – tiešām klaiņojoši, pat par savvaļas radījumiem tapuši plēsēji, kuriem Latvijas faunā nav vietas, un tie būtu jālikvidē. Ja tie paši starptautiskie normatīvie akti izdala – klaiņojošos mājas mīluļus un savvaļas suņus, tad LV normatīvie akti šos abus sabāž vienā maisā. Ja kas, mājas kaķis nodara vēl lielāku ļaunumu. Lielbritānijā vien mājas kaķi gada laikā nogalina ap 285 miljoniem (!!!) putnu un mazo dzīvnieku, tajā skaitā aizsargājamos. Dažreiz ar to sargāšanu aizraujas. Bet tāpat – arī, ja runājam par klaiņojošiem suņiem, pie vainas ir cilvēka bezatbildība. Diemžēl…

          • Mednieks drīkstētu nošaut klaiņojošu suni, ja ir pierādāma tā vaina. (Fotogrāfija, 3 mednieku liecība vai kaut kā tā) Un pat vairāk, čips ļautu identificēt īpašnieku, un varbūt pat piedzīt no viņa zaudējumus. Diemžēl likums tagad to neprasa un mednieks bez bažām var nogalināt jebkuru suni.. Tam, ka tas tā notiek ir neskaitāmi bēdu stāsti. Itkā aizsargā dzīvnieku, bet iznīcina citu dzīvnieku, citas personas privātīpašumu.
            Tāpēc prasot pilnu atbildību no suņa īpašnieka par labturību, “neklaiņošanu”, tomēr vajadzētu pieļaut to neturēšanu pie ķēdes. Lauku viensētās suns bieži vien ir vienīgais sargs. Medību likums lauku vecenītei aizliedz arī šo vienīgo sargu.. un zemniekam neļauj nosargāt laukus.
            Un vēl Linda, pats rakts man tomēr šķiet vienpusīgs (es sagaidītu objektīvāku attieksmi), bet varbūt varat papētīt, cik tad tie medību līgumi ir saslēgti. Ja esat žurnāliste, te man šķiet ir laba tēma:)

            (Tikko dzirdēju stāstu par kādas Mākslas akadēmijas profesores lauku māja, kurai zvanīja satraukti kaimiņi, ka viņas mājās rosās kaut kādi cilvēki. Aizbrauca – izrādījās mednieki. Protams, nekādu līgumu nav…)

          • Hmm, līguma var nebūt?
            > medību tiesību īpašnieks – zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kura īpašumā vai valdījumā esošajā zemes gabalā ietilpst medību platības.
            Ja pareizi saprotu, tad tas ir variants, ka medību tiesības kaut kā ir nonākušas “tiesiskā valdītītaja valdījumā” Kā?
            Vai jau tas ka nepiederoša persona bez atļaujas atrodas prīvātīpašumā jau nav administratīvs
            pārkāpums? K atšļirt zagli no mednieka, Vai terorista, jo ir ar ieroci?
            Negribas rakties likumos, bet domāju, ka tāds ir.
            ASV, starp citu, tādu pārkāpēju īpašnieks drīkst nošaut.

            Te Janosnam būtu darbs, bet vinš labāk ņemas ar darba burtnīcām..

          • normāls mednieks

            diemžēl cilvēks, var redzēt, ir tik ļoti iegrimis likumos un dzīvoklī starp 4 sienām, ka no reālās situācijas pilnībā neko nesajēdz. pirmo reizi tādas muļkības lasu. Kaut ko mēģina pierādīt, pats nesaprot ko…

            šis vispār liecina par šī cilvēka saprašanu. varam tik pasmieties par viņu un neņemt galvā – ” (Toties nogalina ar prieku. Medību azarts, šaušana pa kustīgu mērķi.
            Vispār es nesaprotu situāciju- cūku mēra izplatītāji ir mežacūkas, tās nupat ir tik daudz, ka nāk jau pilsētā iekšā. Mednieki varētu tās izšaut, bet viņi tās baro… Jo vajag jau nodrosināt, lai arī turpmāk būtu ko nogalināt.. ”

          • Jums taisnība, nav man meža īpašuma. Bet esmu lojāls Latvijas pilsonis, kas izpilda likumus un sagaidu to no citiem. Jeb gribat teikt, ka tos “praksē” var nepildīt? Mani secinājumi , paskatoties likumus, ir:
            1) Mednieks var brīvi šaut suni pie zemnieka namdurvīm (likums pat neatrunā situāciju, ja suns ir pieķēdēts), nekādi pierādījumi par dzīvnieku, plēšanu avi klaiņošanu nav vajadzīgi , nekāda juridiska atbildība par sveša īpašuma noslepkavošanu nav. Citiem vārdiem mednieki var apšaut visus ciema suņus bez problēmām, jo tur ir publiskās platības un tur var mierīgi. Tā ka varat mierīgi sarīkot šuaānu pa mērķi – ciema suņu apšaušanās pasākumu
            2) Pēc medību likuma – medību īpašnieks VAR nodot savas tiesības citam. Tātad šis likums netieši pasaka, ka viņam tādas ir un viņš VAR arī tās nenodot. No šī punkta izriet, ka bez Līguma privātajos mežos mednieki medīt nevar..

            Un saku vēlreiz-
            Es neesmu pret klaiņojošu suņu iznīcināšanu, es esmu pret mājas suņu slepkavošanu. Es esmu par zemnieku tiesībām aizsargāt savus īpašumus. Vai tās ir tik nedabiskas vēlmes? Vienkārši likumos skaidri un gaiši tas būtu jānoformulē.

          • Vēl par mežacūjām un cūku mēri. Tas Latvijā ir jau vairāk kā gadu. Nupat trīs jauni pagasti pasludināti par mēra skartie, Mežacūkas (atkal) staigā pa Brīvības ielu Rīgā.
            Kur mednieku palīdzība? Būs.. Bet kur ir?

          • Vēl par medību teritoriju, Cik saprotu, tā nav tikai mežs, cūkas var šaut arī laukā, tāpat briežus un zaķus, pīles utt. Par cik nekur likumos neesmu redzējis kaut kādu robežšķirtņu noteikšanai paglamiem (kur lauku mājā beidzas pļava un sākas pagalms), tad arī pagalms ir medību teritorija- pēc šī likuma. Tātad arī pagalmā suni var šaut nost, to nevar darīt piemēram, ūdenstilpnē, vai uz servitūda ceļa, jo likums tos nodala no medību platībām, bet pagalmu nenodala. Tātad var. Un medniekiem pietiek piekārt birku ” klaiņojošs”, jo kā rakstīju nekādi pierādījumi nav vajadzīgi un nekāda juridiska atbildība par to netiek prasīta. Tā kā mednieku ciema suņu izšaušanas sacensības ir pilnīgi likumīgas (jo jebkurš suns, ieraugot zaķi, dzenas tam pakaļ, tātad grib “plēst”) .. un par cik jēdziena “klaiņojošs” skaidrojums netiek sniegts, tad tād ir jebkurš suns, kas “aizklaiņojis” pāris metrus no savas būdas.
            Vienvārdsakot- šaujiet, jums par to nekas nebūs..

        • medību noteikumos II punkta, 5.apakšpunktā skaidri rakstīts MEDĪBU platībās. KLAIŅOJOŠUS suņus un kaķus. nevis pie ķēdes pagalmā.

          • suņa saimnieks

            Kāds analfabētisms! Pie ķēdes suņus vispār pēc dzīvnieku labturības noteikumiem turēt nedrēkst.

          • Lauku viensētā vecenītei suns ir jātur pie ķēdes, gribi negribi, citādi to mednieki nošaus
            Suns pie ķēdes pirms tam var būt bijis “klaiņojošs”. Un tā tas var būt arī praksē, ne tikai teorijā,
            Par cik mednieki nekādu atbildību par slepkavošanu nenes, tad to var mierīgi šaut nost…
            Likums to atļauj…

  7. Diemžēl, te ir nosaukta čipa zemākā pašizmaksas cena. Pie veterināra, protams, kopā ar procedūur tas maksā dārgāk.

  8. interesanti,kur par 7 eiro var suni čipot?

    • Atļaušos Jums paskaidrot. 7 eiro, vai precīzāk 7,11 maksā čipēta suņa reģistrēšana Lauksaimniecības datu centrā (LDC), ja to darat pašā iestādē, vai caur internetu

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +4.9
Alūksne +3.2
Daugavpils +2.7
Saldus +4.6
Liepāja +5.7
Jelgava +3.1
Ventspils +5.7
Limbaži +4
Madona +3.1
Rēzekne +2.6
Draugiem Facebook Twitter Google+