Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
23. aprīlis, 2014
Drukāt

Okupācijas noliedzējiem spēcīgi aizstāvji (13)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Saskaroties ar sīvu pretestību no vairākām ministrijām, Saeima varētu atteikties no domas ieviest Krimināllikumā atsevišķu pantu, kas paredz sodīt par PSRS un nacistiskās Vācijas veiktās agresijas attaisnošanu. Drīzāk šī norma varētu tikt izmantota kā precizējošs piemērs kādā citā pantā.

“Pašreizējā normas redakcija ir atbilstoša Latvijas Republikai saistošajos cilvēktiesību dokumentos paredzētajām personas tiesībām uz vārda brīvību, tai skaitā tiesībām paust atšķirīgu viedokli par vēstures notikumiem,” teikts tiesībsarga atzinumā par grozījumiem krimināllikumā, kas paredz sodīt par PSRS un nacistiskās Vācijas veiktās agresijas attaisnošanu. Arī Ģenerālprokuratūrai un Tieslietu ministrijai nav iebildumu pret Krimināllikuma papildināšanu ar šādu pantu.

Taču nebūt ne visi visu oficiālo iestāžu atzinumi ir tik atbalstoši. Reformu partijas (RP) pārstāvju kontrolētās Ārlietu un Iekšlietu ministrijas joprojām stingri iebilst pret šādu normu. Galvenais viņu arguments – šādu normu būšot tikpat kā nereāli piemērot vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, esot tikpat kā neiespējami pierādīt, ka personai, attaisnojot totalitāro režīmu agresiju, bijis nolūks kurināt naidu vai nesaticību sabiedrībā. Otrkārt, Krimināllikumā nav definēts jēdziens “agresija”, tādēļ nebūšot skaidrs, kādos gadījumos šo normu var izmantot – tikai runājot par karaspēka ievešanu vai arī par vēlāk veiktajām represijām, piemēram, deportācijām. Viens no galvenajiem likumprojekta autoriem Andrejs Ju­dins (“Vienotība”) abus šos argumentus uzskata par nepamatotiem – drošībniekiem nebūšot jāpierāda nodoms veicināt naidu, bet gan tikai tas, vai agresijas attaisnotājs savus izteikumus veicis tīši un apzināti. Iekšlietu ministrijas prasība definēt agresiju deputātu pavisam samulsināja. “Nesaprotu, kas te var būt neskaidrs, jo jau tagad šāds jēdziens tiek likumā izmantots. Varbūt drīz iekšlietu dienesti nespēs izmeklēt slepkavības, kamēr likumā netiks definēts, kas ir nazis, un vēl bildīte pielikta, kā tas izskatās,” pukojās Judins.

Vēl interesantāku pretargumentu bija piemeklējusi Drošības policija (DP). Tā savā vēstulē komisijai apgalvoja, ka atsevišķs pants par PSRS un nacistiskās Vācijas noziegumu attaisnošanu nav nepieciešams, jo par šādām darbībām jau tagad varot sodīt pēc Krimināllikumā 74.1. panta (nozieguma pret mieru slavināšana vai attaisnošana). Šī argumentācija varētu šķist loģiska, ja vien to nepaustu DP. Atcerēsimies, ka pirms dažiem mēnešiem šī pati iestāde nevarīgi plātīja rokas un atrunājās, ka nevar sodīt Alfrēdu Rubiku par deportāciju attaisnošanu, jo… Krimināllikumā neesot teikts nekas par PSRS represiju attaisnošanu.

“Viedokļu dažādība, protams, ir laba lieta, bet situācija, kad oficiālām iestādēm ir tik radikālas uzskatu atšķirības par kādu normu, ir satraucoša,” uzskata Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (“Vienotība”). Tādēļ deputāti uzticēja Saeimas Juridiskajam birojam kārtējo reizi pārstrādāt strīdīgo pantu par agresijas noliegšanu. Visticamāk, tas tiks vienkāršots un sapludināts ar pantu par noziegumiem pret mieru un cilvēci. Minētos grozījumus Saeima pieņēmusi otrajā lasījumā un 8. maijā plāno pieņemt galīgajā lasījumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. God. Judina kungs ! Vai nav pienācis laiks nosaukt vārdā visus “spēcīgos” okupācijas noliedzēju aizstāvjus? Nosauciet, lūdzu, viņus visus vārdā, kā privātpersonas, tā arī valsts iestāžu vadītājus. Lai tauta zin!

  2. “Visticamāk, tas tiks vienkāršots un sapludināts ar pantu par noziegumiem pret mieru un cilvēci.”
    Vai tad ar to arī nepietiktu?
    PS
    Sevišķi smieklīga bija tai projektā ta “trivilizēšana”, ja kāds atceras…

  3. Tā vietā lai mums būtu reāli spējīga iestāde kas cīnās ar pretvalstiskām lietām un iedveš bailes visiem pret Latviju noskaņotajiem mēs saņemam impotentu kropli!

  4. Latvijas drošības policija ir apkaunojums! Man kauns par tik nespējīgu iestādi.
    Pamazām daļēji zaudējam valsti drošības policijas nespējas dēļ.

  5. Iekšlietu ministrijā un Drošibas policijā acīmredzami strādā nekompetenti cilvēki vai arī pastāv vēlme šo lietu pabāzt kārtējo reizi zem papīru kaudzēm.

  6. Tad kapec atseviskas ES valstis tiek kriminali soditi cilveki kuri pasaka patiesibau par to ka nenada zidu holokausta II pasaules kara laika nebija? Kapec lidz sim nav atverti visi nacistiskas Vacijas arhivi lai parliecinatos par to ka patiesiba nekada zidu holokausta tacu nebija, oj nacistiskas Vacijas laika iznicinaja zidus, ciganus, krievus, urkainus, baltkrievus…ka intereses netiek atverti nacistiskas Vacijas arhivi?
    Latviajs valdibai, prezidentam ir nekavejoties jarikojas un no Latviajs valsts ir jaizraida paris simtu zidu un krievu nacistu, kuri atkalta veida un piesegti naidigi darbojas pret Latviasj valsti un latvieus tautu un jasak ir ar Goponenko, Zdanok, Kuzni, Koen, Glimov, Osipov, Petrapavlavski, Girass……Rafaelski, Kabanov….

  7. Judina kungs ir viens no gudrākajiem Latvijas prātiem. Sakarīgs, profesionāls, loģisks.

    • Nevis kungs,bet biedrs.

    • Robert, pirms jūsmo par Judinu, painteresējies – kādi grozījumi iepriekš pēc viņa iniciatīvas ir pieņemti Krimināllikumā. Tu būsi pārsteigts negatīvā nozīmē, to es Tev garantēju. Viņš ir īsts noziedznieku aizstāvis, kurš cenšas savu tēlu uizspodrināt ar šo nekam nevajadzīgo likuma grozījumu, kas ir kā balzāms latviešu vēsturiskajai atmiņai

  8. Ar aizliegumiem vien ir par maz , ja nekas netiek darīts okupācijas režīma starptautiskā nosodījuma lauciņā . Kad tiks tiesāts okupācijas režīms , tad arī sabiedrībai nebūs iegansta to noliegt .

  9. Labs raksts. Judina k-gs vienmēr lietas nosauc īstajos vārdos,bet diemžēl ne visi tos saklausa.

  10. Ja Alfredu Rubiku ar māti 1941. vai 1949.g. nedeportēja padzīvot 15 gadus aiz polārā loka Sibirijā, tas žēl, jo viņš noteikti to bija pelnījis.

  11. Labi teikts,piekrītu

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+