Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
4. marts, 2013
Drukāt

Opozīcijā balstīts portfelis

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Anrijs Matīss ir saņēmis pārliecinošu Saeimas atbalstu un varēs pilnvērtīgi strādāt satiksmes ministra amatā, pat ja Nacionālā apvienība viņu pagaidām neatbalsta, – šādu pārliecību piektdien pēc Saeimas balsojuma pauda Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (“Vienotība”), kurš esot arī uzņēmies politisku atbildību par šo kandidātu.


Saeimas balsojumā Matīsa apstiprināšanu satiksmes ministra amatā atbalstīja 73 deputāti no “Vienotības”, Reformu partijas, neatkarīgo deputātu grupas. Matīsu atbalstīja arī abas opozīcijas frakcijas – “SC” un ZZS. Pret balsoja vienīgi Nacionālā apvienība, kas jau iepriekš bija paziņojusi, ka neuzticas šim kandidātam. Īstas vienprātības gan nav arī pašā “Vienotībā”, jo divi tās pārstāvji – Aleksejs Loskutovs un Andrejs Judins – balsošanā nepiedalījās.

 

Ministrijā 
izauklēts kadrs

Rīgas Tehniskajā universitātē inženierzinātņu maģistra grādu ieguvušā Matīsa darba gaitas lielākoties saistās ar Ekonomikas ministriju, kur viņš dažādos amatos strādājis no 1993. līdz 2009. gadam, ik pa laikam paralēli ieņemot amatus arī dažādās padomēs un valdēs. Šajā laikā Matīss uzkalpojies no EM standartizācijas un sertifikācijas nodaļas galvenā speciālista līdz valsts sekretāram. “Zinošs speciālists, kurš ilgus gadus nostrādājis valsts pārvaldē un ieguvis iemaņas sasniegt vajadzīgos mērķus,” savu bijušo padoto atminas kādreizējais ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Tomēr Kampars neslēpj, ka vairākas valsts sekretāra darbības viņam šķitušas neapmierinošas, piemēram, apšaubāmais biogāzes kvotu konkurss, kurā gandrīz visas biogāzes ražošanas kvotas ieguva vairāki ar Liepājas uzņēmēju Andri Griģi saistīti uzņēmumi, kuriem nebija pieredzes biogāzes jomā. Šaubīgs bijis arī degvielas rezervju veidošanas konkurss, kurā uzvarējis kāds neliels benzīntanks no Līgatnes puses.

Tāpat Matīsa vārds tiek minēts kontekstā ar vēja enerģijas kvotu dalīšanu. A. Kampars gan spriež, ka šīm shēmām “kājas auga” no iepriekšējā ministra Kaspara Gerharda padomnieka Emīla Jak-rina, bet tas jebkurā gadījumā met ēnu arī uz ministrijas galveno ierēdni.

Drīz pēc šiem skandāliem, 2009. gada nogalē, Matīss pameta EM un pieņēma valsts sekretāra amatu Satiksmes ministrijā, ko tolaik vadīja viņa bijušais kolēģis Kaspars Gerhards (NA). “Ļoti profesionāls un zinošs speciālists. Ar viņu kopā esam strādājuši jau kopš pagājušā gadsimta, ja tā var izteikties. Šajā laikā esmu redzējis viņu izaugam no departamenta direktora līdz valsts sekretāram un nu jau ministram,” savu bijušo padoto slavē Gerhards. Tagad abi kungi būs apgrieztās lomās, jo kādreizējais satiksmes ministrs Gerhards šobrīd ir “Latvijas dzelzceļa” meitasuzņēmuma “Ldz Cargo” valdes loceklis.

Matīss tāpat kā Gerhards par ministru kļuvis, izejot caur karjeru valsts sektorā un pastrādājot valsts sekretāra amatā. No vienas puses, tas ir liels pluss, jo šāds cilvēks orientējas nozarē un valsts pārvaldes specifikā. No otras puses – šādiem ministriem krīzes brīžos bieži vien trūkst politiskās aizmugures un amatos ilgi tie nenoturas. V. Dombrovskis vienlaikus ar piedāvājumu kļūt par ministru uzaicinājis Matīsu iestāties “Vienotības” rindās.

 

Patīk visiem, 
izņemot nacionāļus

“Matīss ir ērts visiem, ko jau apliecināja balsojums. Dombrovskis ir ieguvis vēl vienu paklausīgu ministru,” spriež kāds par valdības aizkulisēm labi informēts politikas veterāns. Vienlaikus vairāki avoti norāda, ka vislielākais ieguvējs būs “Vienotības” frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis, kurš caur Matīsu faktiski kontrolēšot satiksmes nozari.

Iespējams, “Vienotība”, izvirzot Matīsu ministra amatam, cerēja, ka kandidāta labās attiecības ar Gerhardu nodrošinās NA frakcijas balsis.

Tomēr Gerhards vērtēšanā nepiedalījās un jaunie nacionālisti Matīsu par “savu cilvēku” vairs neuzskata, vainojot viņu gan par skandāliem apvīto, nebeidzamo procesu ar pasažieru vilcienu iepirkumu, gan par neveiksmīgajiem lēmumiem “Air Baltic”, gan par vairāku valsts uzņēmumu desmitos miljonu latu lēšamajiem zaudējumiem Latvijas Krājbankas bankrotā un par citām nebūšanām.

Tādēļ nacionālisti kandidāta izvērtēšanā balsoja pret.

Premjers Dombrovskis NA uzvedību vērtēja kā nekorektu mēģinājumu spēlēt politiskās spēles. Tādēļ koalīcijas partneri pat nav tērējuši laiku mēģinājumiem pārliecināt nacionāļus, tā vietā iztiekot ar “SC” un ZZS atbalstu. Tas politikas vērtētājos jau izsaucis ironiskas piezīmes, ka Latvijā izveidojusies jauna koalīcija.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+