Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
20. janvāris, 2013
Drukāt

Pabriks: jaunatne ir aptaukojusies, nopīpējusies un pavisam nesportiska

Aizsardzības ministriju (AM) satrauc jauniešu sliktā veselība un fiziskā sagatavotība, tāpēc tuvākajā laikā tā aktualizēs problēmu iespējamos risinājumus, lai nākotnē nodrošinātu nepieciešamo karavīru skaitu, aģentūrai LETA pastāstīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V).

Par jaunatnes novērtējumu aizsardzības ministrs pauda viņam neierasti skarbu viedokli, jo tieši aizsardzības ministra pakļautībā esošajam Rekrutēšanas un Jaunsardzes centram, kurš vērtē potenciālos karavīrus, ir pieejami vislabākie dati par jauniešu veselību un fizisko sagatavotību.

“Mēs pašlaik gatavojam informāciju Veselības un Izglītības un zinātnes ministrijām par to, ka mūs satrauc stāvoklis, kāds ir jaunatnei, jo, vienkāršiem vārdiem runājot, mūsu jaunatne ir ne tikai mazskaitlīga, bet arī aptaukojusies, nopīpējusies un pavisam nesportiska. Katru gadu šie rādītāji paliek arvien sliktāki,” uzsvēra Pabriks.

Nozares ministrijām būtu nepieciešams pievērst lielāku uzmanību bērnu un jauniešu veselībai un fiziskai sagatavotībai un kopīgi valdībā meklēt problēmas risinājumu.

“Gan Izglītības, gan Veselības ministrijai tomēr nepieciešams pievērst lielāku uzmanību mūsu jauniešiem, lai tie nepaliek tādi kūtri pie datora sēdētāji un apalīši, kas nevar pakustēties un nodarbojas ar apreibinošu vielu lietošanu, to sākot dažās skolās jau no 4. vai 5.klases. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija var pievērst uzmanību skolas sporta nodarbībām, lai labāk sagatavotu fizisko līmeni. Agrāk skolās bija gadskārtējās veselības pārbaudes, un tur varbūt Veselības ministrija kaut ko var darīt,” norādīja aizsardzības ministrs.

Tajā pašā laikā Pabriks atzīst, ka tikai valsts iesaistīšanās jauniešu veselības uzlabošanā augļus nenesīs – tam nepieciešama arī vecāku atbildība par savām atvasēm.

Aizsardzības ministrija neapšaubāmi likšot uzsvaru uz Jaunsardzi, no kuras smeltos topošos karavīrus, tāpēc ministrija cerot uz papildu līdzekļiem šai organizācijai. Tajā pašā laikā bez kolektīva atbalsta šo problēmu nebūšot iespējams risināt.

“Tas ir tas, ko mēs varam darīt, taču ir skaidrs, ka bez kolektīva darba valdībā un Veselības un zinātnes ministrijām šo problēmu neatrisināsim. Mēs piedāvāsim situācijas apskatu un lūgsim veikt kādus soļus. Mēs piedāvāsim kaut ko darīt, taču, ko šīs abas ministrijas izlems, – tas ir viņu rokās,” piebilda ministrs.

Kādus risinājumus AM piedāvās Pabriks pagaidām neminēja, jo informācija vēl tiek sagatavota.

“Ir jāveic tādas darbības, lai palielinātu iespējas bērniem veselību uzturēt labā līmenī un palielinātu sportisko kapacitāti. Demogrāfija nav vienīgā problēma, jo bērniem jābūt fiziski sagatavotiem un veselīgiem. Tad arī nebūtu jautājumi. Diskusija ir jārosina, jo mums dati vislabāk uzkrājas tāpēc, ka katru jauniesaucamo mēs pārbaudām. Ja jaunietis iestājas civilajā augstskolā, neviens jau viņa veselību nepārbauda,” uzsvēra ministrs.

Jau ziņots, ka pagājušajā gadā Rekrutēšanas un Jaunsardzes centrā profesionālajam dienestam pieteicās 1060 personas, no kurām 288 pieteicās studijām Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. No šiem interesentiem atlasei nosūtīti 625 kandidāti. No kopumā 674 kandidātiem, kuri tika nosūtīti tālākai atlasei (625 kandidāti, kuri pieteicās pagājušā gadā, kā arī 49 kandidāti, kuri pieteicās 2011.gadā), apmēram 30% kandidātu bija vāja fiziskā sagatavotība, apmēram 12% kandidātu bija sodīti, apmēram 7% kandidātu bija neatbilstošs veselības stāvoklis, bet apmēram 5% kandidātu psiholoģiskās īpašības neatbilda dienestam armijā.

Rezultātā pagājušā gadā profesionālajā dienestā pieņemti 317 karavīri, izpildot NBS pieprasījumu. Lai gan kandidātu skaits, kas sākotnēji pieteicās profesionālajam dienestam, ir pietiekami liels, lai ikgadējo rekrutēšanas pieprasījumu izpildītu, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu rādītājiem šis skaits sarūk. 2010.gadā pieteicās 1222 kandidāti, bet 2012.gadā tikai 1060 kandidāti.

Demogrāfiskā situācija Latvijā rekrutēšanu ar katru gadu padara arvien sarežģītāku, jo saskaņā ar demogrāfijas prognozēm līdz 2020.gadam vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem paredzams nozīmīgs darbaspēka samazinājums, kas pamatā saistāms ar ļoti zemo dzimstību 90.gados.

Tāpat arī rekrutēšanu ļoti būtiski ietekmē jauniešu sliktā fiziskā sagatavotība valstī kopumā. Statistika rāda, ka Latvijā tikai 23,2% skolēnu fiziskās sagatavotības rādītāji ir augsti vai virs vidējā līmeņa. Tas arī ir iemesls, kādēļ, stājoties profesionālajā militārajā dienestā, 2012.gadā fiziskās sagatavotības pārbaudi nenokārtoja pietiekami daudz kandidātu. Otra problēma – jauniešu sliktais veselības stāvoklis, jo ar katru gadu arvien vairāk ir tādu kandidātu, kuriem ir dažādas veselības problēmas, tostarp nopietnas mugurkaula un vairogdziedzera problēmas.

Nerisinot problēmas, tostarp nepaaugstinot jauniešu fizisko sagatavotību, Latvijas armija 2018.gadā, iespējams, nespēs uzņemt vajadzīgo karavīru skaitu, aģentūrai LETA šonedēļ atzina Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra direktors Druvis Kleins.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+