Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
20. janvāris, 2015
Drukāt

Vai jāatceļ likums, kas nosaka valsts karoga pacelšanu? (19)

Foto - LETAFoto - LETA

Juriste Solvita Olsena vērsusies Satversmes tiesā, prasot par antikonstitucionālu pasludināt likuma normu, kas nosaka pienākumu obligāti izkārt valsts karogu noteiktās valsts svētku un atceres dienās, jo tas pārkāpjot tiesības uz vārda brīvību.

Sarmīte Ēlerte, Rīgas domes “Vienotības” frakcijas priekšsēdētāja: “Nedomāju, ka šis likums tiks atcelts. Likumā noteikto prasību izkārt valsts karogu svētku un piemiņas dienās neuzskatu par nesamērīgu tiesību aizskārumu. Domāju, ka svētku dienas, piemiņas dienas un simbolika veido būtisku daļu no valsts identitātes. Latvijā arvien biežāk var redzēt, ka ikdienā pie mājām plīvo karogs.”

 

Jānis Peters, dzejnieks: “Skaidrs ir viens – likums pašreiz paredz valsts karoga izkāršanu valsts svētku un piemiņas dienās. Likumā varētu būt maigāka pieeja saistībā ar privātmājām, jo problēma var arī būt ar veciem cilvēkiem, kam varbūt ir sarežģīti izkārt karogu valsts svētku vai piemiņas dienās. Protams, formāli, pēc likuma, šo cilvēku var sodīt, kaut arī fiziski šis cilvēks nevar to izdarīt. Manuprāt, mums ir pārāk daudz sēru dienu, kad sēru noformējumā jāpaceļ karogs.”

 

Ojārs Rubenis, Nacionālā teātra direktors: “Valsts karogi ir jāizkar un šim likumam jāpastāv, jo valsts karogs, tāpat kā himna, ir simbols. Katra cilvēka pienākums ir asociēt sevi ar valsti. Tas vismaz šajās dienās, kad tiek izkārts karogs, liek par šiem jautājumiem padomāt. Jaunie cilvēki tāpat par patriotismu daudzas lietas aizmirst. Dzīve tomēr ir zināms patriotisma apliecināšanas simbols. Arī es, kad esmu mājās, paceļu karogu arī citās dienās, kas nav ne oficiālās svētku, ne piemiņas dienas, jo es esmu mājās un savā valstī.”

 

Aivars Endziņš, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs: “Tās nepārtrauktās sēru dienas dara mūsu samērā dzīvespriecīgo tautu par tādu mūžam sērojošo, melnā ietinušos atraitni. Sēras, protams, ir svarīgas, upuri ir jāpiemin, bet uzskatu, ka jāpiemin tieši tiem cilvēkiem, kuri ir cietuši. Vienu daļu represijas nav skārušas. Domāju, ka sēru dienās karogu varētu izkārt brīvprātīgi. Savukārt 18. novembrī, 4. maijā, 11. novembrī, 21. augustā vajadzētu saglabāt obligātu karoga izkāršanu.”

 

Ilma Čepāne, Latvijas Universitātes lektore: “Jāvadās pēc tā, kādas ir mūsu tradīcijas un mūsu valsts vēsture. 50 gadu periods ir bijis smags laiks Latvijai. Tie cilvēki, kas to visu ir piedzīvojuši, vēl ir dzīvi, tāpēc mums ir jāgodina šie cilvēki sabiedrībā un jāizkar karogi. Tiesa spriedīs, vai šis pienākums privātpersonai ir nesamērīgs. Es uzskatu, ka nav nesamērīgs un neaizskar šīs personas tiesības uz vārda brīvību. Ja cilvēkam piemiņas dienā ir atbraukuši ārvalstu ciemiņi un jāizkar karogs, Latvijas patriots būtu to izkāris un izstāstījis viesiem, kāpēc karogs ir ar sēru lenti.”

 

Mārcis Bendiks, politikas vērotājs, konsultants: “Es nebrīnītos, ja Satver­smes tiesa obligāto karoga izkāršanu atzītu par pamatotu un samērīgu, jo tāda ir Eiropas tradīcija. Man šī prasība nešķiet cilvēciski pārāk pamatota. Es pats esmu sašutis par atsevišķiem datumiem, kuri ir iebalsoti, balstoties tikai uz populismu. Diemžēl, ja mēs paskatāmies kalendārā, dienas, kurās karogs mums ir jāizkar, ir vienas vienīgas sēru dienas! It kā mēs būtu kaut kādi pilnīgi mazi nabadziņi, kam jāstaigā tikai ar sēru karogiem. Tas ir destruktīvi, tas ir nācijas cieņu pazemojoši un nedod nekādu pareizu virzību un attīstību.”

Pievienot komentāru

Komentāri (19)

  1. Bet es varbūt negribu ostīt gaisu, ko piepirž tādi cilveki, kam citu neko labāku nav, ko darīt kā tikai parādīt savu zemiskumu un necieņu pret valsti, kurš viņs dzīvo. Man gribas pieiet tādam un iedot skaļu pļauku. Vai es drīkstu to darīt un netikt par to sodīta? 🙂

  2. Jāatceļ nav, tikai jāmaina vārds ,,obligāti,, sēru dienās. Ar varu un sodiem patriotismu nepacels. Drīzāk gan pretēju efektu.

  3. Kādam kļuvis par apgrūtinālumu pacelt karogu mastā vai izlikt pie mājas.Jājautā,vai daudz ir to cilvēku Latvijā, kuri zaudējuši patriotisma jūtas?

  4. Brīvprātības gadījumā karogs tiks izkārts 10 reizes mazāk.

  5. Man prieks, ka beidzot ir uzradusies viena enerģiska sieviete, kurai ir uzņēmība ķerties pie šīs lietas! Ja viņa panāks, ko iecerējusi, viņai būs pateicīgi daudzi jo daudzi privātmāju īpašnieki, kuriem nelielas saujiņas “patriotu” iegribu dēļ jāpacieš gana daudz neērtību (ko darīt, ja “karogotajās” dienās vēlas kaut kur aizbraukt, un mājās nepaliek neviens, kurš varētu izkārt un noņemt to karogu? Ko darīt tiem, kuri savu privātmāju izmanto tikai vasarā, bet citā laikā speciāli nākas braukt varbūt pat lielu attālumu tikai tāpēc, lai neizkārta karoga dēl netiktu “noštrāpēti”? Un ne jau visiem ir plaši savrupnami, kura gana telpu,..mazākas mājiņas īpašniekiem dažkārt nemaz nav tik viegli atrast vietu, kur karogu izžāvēt. ) Tā obligātā karogošanās daudzos izraisa tikai aizkaitinājumu, bet ne patriotismu. Lai veicas Olsenas kundzei,…ja būs nepieciešams, būšu viņas atbalstītāju pirmajās rindās, kaut man pašam šī lieta vairs netraucē, jo tagad dzīvoju dzīvoklī un karogu izkar sētniece. Taču, atceroties, cik ļoti tas viss tracināja, un cik daudz tīri praktisku un pilnīgi nevajadzīgu neērtību sagādāja, kad dzīvoju privātmājā, dedzīgi atbalstu Olsenas kundzi. Lai viņai (un līdz ar viņu daudziem jo daudziem mums) izdodas! Tauta (vismaz liela tās daļa) noteikti būs Jums no sirds pateicīga!

  6. karogs ir latvieša lepnums, un viņš to izkar ar prieku un svētsvinīgil. Bet es nesaprotu tos latviešus, kas par katru cenu grib kādu nīkuli vai ņaudētāju piespiest izkārt valsts karogu. Manuprāt, tāds nelietis pat nav pelnījis to godu grābstīties gar mūsu svētumu ar savām netīrajām rokām. Tas nožēlojami un pārņem bezspēcības sajūta, kad pie visādu korumpantu un zagļu, vai vienkārši nejēgu mājām plīvo mūsu karogs.

  7. Bet vispār – Ebdziņa domu varētu pieņemt, jā. Man ari sēru liekas par daudz un uzsvars liekas jāliek uz patriotiskiem svētkiem.

  8. Jā protams jāatceļ! Jo kaut kādai tur juristei tajā dienā brauca ciemiņi un negribējās izkārt karogu. Sviests sviests…

  9. Pilnīgi piekrītu Aivaram Endziņam, bijušajam Satversmes tiesas priekšsēdētājam, ka sēru dienās karogu varētu izkārt brīvprātīgi, bet 18. novembrī, 4. maijā, 11. novembrī, 21. augustā jāsaglabā obligāta karoga izkāršana. Tā arī vajag noteikt ar likumu.
    Ar karogu godinām un slavinām savu Latviju, kas mūžam dzīvos. Ar pārmērīgu sērošanu mēs dodam par daudz goda svešajām varām. Mēs izturējām!

  10. Re, parastais latvietis jau atklāja lietas būtību:”ja man personīgi tie nav svētki vai sēras, vai man tas vienaldzīgi…”, karogu nekarinu! Bijušo komunistu, kolaborantu un viņu pēcteču vēl ir ļoti daudz Latvijā un, protams, viņiem tie nav svētki vai sēras. Arī karoga kāršana vai nekāršana šodien ir ideoloģiskā un informatīvā kara sastāvdaļa un šie Latvijas valsts pretinieki to cenšas izmantot. Viņi tikai aizmirsuši, ka demokrātiskā valstī mazākums pakļaujas vairākumam, nevis piekopj anarhiju: “gribu-daru, negribu-nedaru”. Un tas pilnībā attiecas arī uz valsts simbolu-karogu.

  11. latvietis parastais Atbildēt

    likums nav jāatceļ bet jāmaina. organizācijām, valsts pašvaldibu iestādem tas varetu ari palikt kā obligāts pasākums, bet privātajiem noteikti to nedrikst uzspiest. tam jabut brīvpratigi. nu protams ar atrunu ka nevar sēru dienā karogu izkārt kā svētkos un svētkos sludināt ka tev ir sēras, protams atrunas par simbolu, un tā zaimojošiem sodiem jāpatur…. runa jau iet tik par obligāto karināšanu un sodišanu ja nav izkārts. ja neesmu mājās, ja man personigi tie nav svētki/sēras vai kaut vai man tas vienaldzigi, tad ar sodu jau nu patriotismu neieaudzināsi, tas tikai rada nepatiku, pat naidu

  12. Skumji, ja latviešu tauta sāk pārvērsties par mankurtiem, kas neatceras un neciena savu vēsturi!

  13. sociāli atstumtais Atbildēt

    izkāršana / neizkāršana , visa šī būšana ož pēc totalitārisma obligātuma ; kur tad paliek demokrātija ? Atkal 4. maija pārkrāsojušies komunistu morālie kropļi man kaut ko uzspiedīs ? Te ir Latvija , drīzāk jāvēršas pret piem. ,, Mucenieku ,, ,,Sunīšu ,, u. c. daudzām parcelizācijām , kurās plīvo t i k a i Krievijas vai citu NVS karogi , resp. vari jau uzvilkt , bet b l a k us valsts standartam ! ! !

  14. Es negrib sērot un viss,vai tad tagad būšu sliktāka par citiem ,kas sēro.

  15. Svinēt un lustēties gribam, bet sērot ne, karogam ir jāplīvo noteiktajās dienas

  16. Jāatceļ. Tas NAV normāli. Jo īpaši Latvijā UZLIKT par pienākumu izlikt karogu………..

  17. Tie, kas te vaimanā par sēru dienām, acīmredzot no komunistu režīma nav cietuši, vai sadarbojušies ar to, vai arī viņu priekšteči ir piedalījušies represijās pret latviešu tautu. Jo ābols no ābeles tālu nekrīt! Tādiem Latvijas karoga izkāršana sagādā ideoloģiskas grēmas. Šie olsenveidīgie tagad visur bāž priekšā vārda brīvību, bet īstenībā viņu patiesie mērķi ir pavisam citi. Kas tad bija šīs Olsenas senči un ar ko viņi nodarbojās padomju laikā, būtu arī pārējiem interesanti uzzināt, ja jau viņa valsts karoga izkāršanu dēvē par antikonstitucionālu? Man tā ir goda lieta! Sūdzēties tiesā par šādām lietām ir tas pats, kas aizskart citu cilvēku cieņu.

Draugiem Facebook Twitter Google+