Lasītāju viedokļi
Novados

Vai panākumu un izaugsmes atslēga ir lielāku novadu izveidē? 16

Foto – LETA

Grāmatu dienās Bauskā pagājušajā nedēļā Valsts prezidents Andris Bērziņš kā vienu no pirmajiem valstī veicamajiem uzdevumiem nosauca pašvaldību reformu, sakot, ka pašvaldību Latvijā ir pārāk daudz, kas liedz sakārtot veselības aprūpi, izglītības sistēmu un visu pārējo. Kā uz to raugās nelielajos novados?

 

Vija Dzene, Aknīstes novada domes priekšsēdētāja: “Mēs raugāmies no savām pozīcijām. Un tās nav sliktas. Aknīste ir pilsēta, te daudz kas koncentrējas, pie mums viegli nokļūt gan no Asares, gan Gārsenes, tagad arī uz Jēkabpili ved asfaltēts ceļš. Agrāk tirgus diena pie mums bija ceturtdienās, tagad pārcēlām uz trešdienām, nolēmām šajās dienās piešķirt bezmaksas autobusu, lai cilvēki varētu atbraukt gan pie dakteriem, gan uz tirgu. Nokārtojām pat tā, lai ģimenes ārsti trešdienu priekšpusdienās pieņem tikai cilvēkus no pagastiem. Mums ir kūdras ieguve, psihoneiroloģiskā slimnīca, skolas, veikali, pasts. Protams, gribētos, lai būtu vairāk darba vietu. Tad nenāktos pēc šā mācību gada slēgt Gārsenes pamatskolu. Bet šaubos, vai situācija mainītos uz labo pusi, ja mūs pievienotu kādam citam tikai tādēļ, lai samazinātu pašvaldību skaitu.”

 

Aivars Sokolovskis, Alsungas novada domes priekšsēdētājs: “Lai arī mums ir tikai 1520 iedzīvotāju, mēs nejūtam spiedienu pievienoties kādam citam novadam. Lai gan sava veida spiediens ir tas, ka mazajiem novadiem nespīd Eiropas projekti. Bet ne jau Eiropa nosaka, cik lielam jābūt novadam, lai varētu iegūt atbalstu, pašu bāleliņi vien izlemj. Mums ir zemnieku saimniecības, zivju pārstrāde, ražojam salmu granulas, mums ir vidusskola, bērnudārzs, kopjam suitu tradīcijas, viss notiek. Vismaz pagaidām nespriežam par to, ka esam pārāk mazi un būtu nepieciešamība kādam pievienoties. Galvenais, ka apvienojoties rodas nomales, no kurām iedzīvotāji bēg. Vai šāds process valstij būtu izdevīgs? Es neredzu iemesla, kāpēc An­drim Bērziņam vajadzēja atkāpties no kandidēšanas uz atkārtotu ievēlēšanu prezidenta amatā, viņš pats atzinis, ka vairāki lieli darbi tikai aizsākti.”

 

Irēna Šusta, Rucavas novada domes priekšsēdētāja: “Tad jau varbūt visu Latviju izveidosim par vienu lielu novadu! Bet ne jau iedzīvotāju skaits vien nosaka novada lielumu, jāņem vērā arī teritorija. Jūras piekraste vien mums stiepjas vairāk nekā 21 kilometra garumā. Mums ir kūdra, smilts un grants, Papes ezerā pļaujam niedres, kas ir pieprasītas pat modernām jaunbūvēm. Vēlos teikt gan pavisam ko citu – ja iedzīvotājiem būtu iespējams pievienoties Lietuvai, kur par pierobežas pagastiem rūpējas daudz vairāk nekā pie mums, baidos, ka daudzi teiktu jāvārdu. Skumji. Padomāsim par īstajiem iemesliem!”

 

Lidija Siliņa, Baltinavas novada domes priekšsēdētāja: “Pēc iedzīvotāju skaita – novadā esam tikai viens pagasts ar 1286 cilvēkiem – mūsu pašvaldība ir mazākā Latvijā. Taču uzskatu, ka ne jau tāpēc klibo izglītības sistēma un veselības aprūpe. Galvenā nelaimes sakne ir politikas nesakārtotība, vispirms jau valsts līmenī, tad reģionu līmenī. Ne vienmēr der sauklis – jo lielāka pašvaldība, jo labāk dzīvosim. Labāk dzīvosim tikai tad, kad būs ieviesta kārtība ministrijās un politiķi beidzot izrādīs patiesas rūpes par laukiem. Pietiek ieskatīties Latvijas kartē, lai saprastu, ka Baltinavas novadam nemaz nav izvēles, kuram novadam – Balvu, Viļakas vai Kārsavas – pievienoties. Jebkurā gadījumā mūsu teritorija būtu jaunizveidotā lielākā novada liela nomale ar visām no tā izrietošām sekām. Tagad vismaz paši labāk zinām, kādas ir mūsu iedzīvotāju vajadzības, viss labāk pārredzams un varam reaģēt ātrāk. Jau tas vien, ka mums ir laba vidusskola, mums ir arī mūzikas un mākslas skola, kristīgā internātpamatskola, ļoti aktīva kultūras dzīve, esam Baltinavas patrioti. Nevēlamies pievienoties nevienam citam novadam.”

LA.lv