Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
13. maijs, 2016
Drukāt

Pagaidām rūpnīca ir kā avarējusi automašīna. Saruna ar “Latraps” vadītāju Edgaru Ružu (9)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Kā zināms, 2014. gada jūlijā LPKS Latraps investēja vienu miljonu eiro piena pārstrādes uzņēmumā Latvijas Piens, kļūstot par 19,62% kapitāldaļu turētāju, bet šāgada marta beigās Latraps iegādājās arī maksātnespējīgajai Trikāta KS piederošās Latvijas piens kapitāldaļas, nu jau savā īpašumā iegūstot 73,28%.

Kādas ir zemnieku kooperatīvu rūpnīcas izredzes izdzīvot šajos krīzes un sarežģītā tirgus apstākļos – sarunā ar LPKS Latraps ģenerāldirektoru Edgaru Ružu.

– Ar ko atšķiras situācija nozarē, kad Latraps iegādājās Latvijas piena akcijas pirmoreiz un tagad?

– Pirmoreiz, kad iegādājāmies Latvijas piena kapitāldaļas, tas faktiski bija aizdevums, lai sakārtotu rūpnīcā radušos samezglojumus. Saskaņā ar vienošanos toreizējiem rūpnīcas akcionāriem – LPKS Trikāta un Dzēse – pēc trim gadiem šis aizdevums bija jāatdod. Latrapam nebija ne vismazākās vēlmes nodarboties ar pienu un tā pārstrādi. Šodien situācija ir citāda. Piena nozare ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā nonākusi dziļā krīzē. Iemeslus visi zina – atceltās kvotas, piena pārprodukcija, samazinātās piena cenas, nestabilie eksporta tirgi. Kad 2014. gada vasarā pirmoreiz bijām pieņēmuši lēmumu investēt Latvijas pienā, pēc trim dienām stājās spēkā Krievijas embargo. Taču mēs no saviem nodomiem un solījumiem neatteicāmies.

– Tagad, iegādājoties vairāk nekā divreiz lielāku kapitāldaļu paketi, esat samaksājuši divreiz mazāk…

– Jāņem vērā, ka Latvijas piens tikko bija reālas maksātnespējas priekšā un šobrīd ir salīdzināms ar lietotu, smagi avarējušu automašīnu. Latraps faktiski samaksāja vairāk nekā šobrīd rūpnīca vērta. Citi interesenti nebija gatavi pat šo pusmiljonu maksāt. Turklāt mēs arī uzņemamies visas saistības, tai skaitā septiņu miljonu bankas kredītu. Tāpat jāņem vērā, ka jau no pagājušā gada novembra Latraps nodarbojas ar piena iepirkšanu, un rūpnīca šobrīd nav labākais maksātājs. Līdz ar to diezgan nopietni finansējam rūpnīcu arī ar piena iegādi.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Nesaprotami vājš ,Latraps līmenim neatbilstoš raksts. Man pat aizdomas ka kaut kas apzināti netiek teikts.Bet ne par to . Nu jau pasen lasīju kāda vācu žurnālista gandrīz vai ceļojuma aprakstu. Izrādās ar fūrēm siers no Vācijas tika vests līdz Volgas upes krastiem ,tur lādēts krievu upes-jūras 3500 tonnu kuģī un vests pāri Kaspijas jūrai uz Irānu ! Un tā daudzkārt. Tātad varianti vienmēr atrodās. Ja ir “gali” Irānā tur mierīgi var pārdot visu Latvijas gada siera daudzumu. Tikai par kādu cenu un kādas kvalitātes.Tomēr problēma ne tikai realizācijas tirgū. Atbilde ir pavisam citā vietā. Ir piemērs kur saka ,ka Šveices govs uzturēšanas subsīdijas esot 4 x lielākas par produkta cenu, kas tiek pārdots uz dienvidiem no Sahāras tuksneša . Nav ne mazāko cerību ,ka Jelgavas ražotnē pēkšņi nepieredzēti augs darba ražīgums,tātad izmaksas īpaši nemazināsies. Kas un kā pie mums subsidēs piena lopkopību ?

  2. Jā, jā visi strādā ar zaudējumiem, bet brauc ar luksusa mašīnām un dzīvo villās…kam to grib iestāstīt…

  3. Ja tagad saka,ka investori stāv rindā,tad kas mainījies mēneša laikā,kad Klikuča pārdeva TRIKĀTAS KS akcijas pa lēto.

  4. Personīgajai glābšanai ticībā uz Jēzus Kristus upuri un izlietajām asinīm par cilvēces grēkiem,

  5. Citi interesenti Atbildēt

    Gan tie lielie miljonāri aizrīsies un dzīve turpināsies bez viņiem.Novēlu jauku dienu un pacietību.Nekas jau nav mūžīgs.

    • Randy, Latvija & BR-Deutschland, €U Atbildēt

      Gan tie lielie miljonāri aizrīsies un dzīve turpināsies bez viņiem.>>>
      Bez shiem ‘miljonaariem’ NEKAADAS DZIIVES vispaar NEBUUS!!! Juusu koments skan kaa vanjku laika atrauga!!!

  6. ” … Patiesībā lielākais šīs krīzes izraisītājs ir pati Eiropa ar virkni burtiski stulbu lēmumu, nevis kaut kāds embargo… ”
    Un Trikāta samaksāja gandrīz par visiem !!!

  7. Stulbums ir gan Eiropā ar piena kvotu atcelšanu, gan Latvijā ar piena lielražošanas propagandēšanu apstākļos, kad ES valda ( un vēl ilgi valdīs!) piena ražošanas pārprodukcija. Otrs mūsu ZM un tās ierēdņu un ekonomistu stulbums ir ignorēt likumsakarību, ka lai lielferma izdzīvotu brīvā tirgus apstākļos, tai vitāli nepieciešams noteikt minimālo piena iepirkuma cenu (jo šīm fermām vienmēr apgrozījumā jābūt noteiktai naudas masai), kas nav tik aktuāla mazām fermām. Paradokss, bet piena pārprodukcijas apstākļos izdzīvos nelielas fermas! Bet piena krīze var sākt beigties tikai tad, kad šīs lielfermas sāks bankrotēt. Un tas vairs nav atkarīgs no tā, patīk tas kādam, jeb nē.

    • Nekādas “pārprodukcijas” NAV !!!
      Pasaule badojas !!!
      Ir noziedzīga politika pārdot
      vienam par divām naudiņām,
      nevis diviem par vienu naudiņu gabalā !!!
      Jo tad nevarēs manipulēt ar cilvēkiem,
      kaut gan IEŅĒMUMI abos gadījumos
      IR VIENĀDI !!!

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (5)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (9)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+