Latvijā
"Latvijas Avīze" atmasko

Viltus ziņa: “Klikšķu biznesmeņi” ziņo par bīstamu vīrusu, no kura Latvijā mirstot cilvēki 4


Pārmaiņas piedzīvojusī interneta vietne atkal “baro” lasītājus ar dažādām satraucošām viltus ziņām.
Pārmaiņas piedzīvojusī interneta vietne atkal “baro” lasītājus ar dažādām satraucošām viltus ziņām.
Ekrānuzņēmums no redzams.net

Pērn pēc “Latvijas Avīzes” raksta daudzi uzņēmēji un iestādes solīja pārdomāt savu attieksmi pret reklamēšanos interneta vidē, kur uzņēmuma vārds nereti tiek saistīts ar vietnēm, kas izplata viltus ziņas, dezinformāciju vai Kremļa propagandu (spilgts piemērs Latvijas Bankas monētu kolekcijas reklāma lapā “Vesti.lv”). Tomēr izrādās, ka tas nav tik vienkārši un arī tā sauktie klikšķu biznesmeņi spēj domāt soli uz priekšu. Piemēram, viena no pazīstamākajām viltus ziņu vietnēm “Redzams” mainījusi domēna paplašinājumu uz “.net” un tagad piedzīvo savu “renesansi” – reklāmu tai netrūkst.

 

Veselība – pateicīga tēma viltus ziņu izplatītājiem

Pārmaiņas piedzīvojusī interneta vietne atkal “baro” lasītājus ar dažādām satraucošām viltus ziņas. Piemēram, izdomātus stāstiņus par apdraudējumu iedzīvotāju veselībai. Tiek apgalvots, ka Latvijā izplatoties kāds bīstams vīruss, no kura katru dienu mirstot cilvēki. Tās pamatā ir stāsts par kādu vīrieti, kurš atgriezies no Albānijas un ceļojuma laikā inficējies ar “šo bīstamo vīrusu”. “Šodien ārstniecības iestādes paziņoja, ka ar vīrusu inficējušies vēl astoņi cilvēki, kuri ir Latvijas iedzīvotāji. Trīs no viņiem smagā stāvoklī atrodas slimnīcā, bet pieci diemžēl neizdzīvoja. Tā kā pagaidām nav atklāts, kas tas ir par vīrusu, tad nav zināms, kādas zāles dot cilvēkiem, kuri ir saslimuši ar šo vīrusu,” raksta vietne. Daudzi cilvēki ar šo “informāciju” dalījušies interneta sociālajos tīklos.

Slimību profilakses un kontroles centra sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Arāja norāda, ka ziņa ir nepatiesa. Viņa pieļauj, ka viltus ziņu veidotāji iepriekš izlasījuši ziņas par gripas epidēmiju un tajā mirušajiem cilvēkiem un padomājuši, ka uz tā pamata var izveidot viltus ziņu. Viņa vērtē, ka cilvēki var būt vienaldzīgi par politiku vai ekonomiku, bet viņus vienmēr interesēs viņu veselība, jo skar tieši. Tāpēc viltus ziņas par veselību ir pateicīgs materiāls to ražotājiem. Tomēr SPKC pārstāve iesaka mediju lietotājiem kritiski izvērtēt informāciju un padomāt, kas par “epidēmiju” ziņo, kā arī domāt loģiski. “Pirms kāda laika dažādos portālos parādījās informācija, ka veikalos tiek piegādāti ar HIV vīrusu inficēti banāni. Ar vīrusu šādi nevar inficēties,” piemēru min I. Arāja. Vai arī cits gadījums – informācija par to, ka pie skolām cilvēki bērniem dodot konfektes, kas piesūcinātas ar narkotikām. “Bet padomājiet, cik tas ir dārgs pasākums – konfektes piesūcināt ar narkotikām – vielas ir dārgas, prasa laiku, lai to veiktu, un vēl, lai izplatītu. Protams, toreiz katram gadījumam policija tikusi brīdināta,” stāsta I. Arāja. Viņa arī atceras gadījumu, ka esot izplatīta informācija par kuģiem, kuri aplīp ar indīgām aļģēm un tādēļ rodas piesārņojums peldūdenī. “Bet atkal šie apgalvojumi neiztur kritiku – tālajā ceļā aplipušās aļģes zaudē savas īpašības, turklāt šeit ir cits klimats,” skaidro I. Arāja.

Tomēr, lai pārliecinātos par epidemioloģisko situāciju un iespējamiem apdraudējumiem veselībai, cilvēks dažādus apgalvojumus vienmēr var pārbaudīt pie sava ģimenes ār­sta. “Ģimenes ārsti kā jau profesionāļi seko situācijai, kas skar sabiedrības veselību, un arī zina iespējamos aktuālos riskus,” uzsver I. Arāja. Šaubu gadījumā par kādiem vīrusiem cilvēki vienmēr aicināti zvanīt pa Slimību profilakses un kontroles dienesta tālruni. Iestādes speciālisti ikdienā seko epidemioloģiskajai situācijai valstī un var sniegt padomus, ja cilvēkiem ir kādas bažas.

Pieminētie trīs risinājumi – kritiska informācijas izvērtēšana, ģimenes ār­sta padoms un iespēja neskaidrību gadījumā vērsties SKPC – var būt noderīgi, ja cilvēkiem ir šaubas par kādu publiski izplatīto informāciju veselības jomā.

 

Uzņēmumi pārskata reklāmu parādīšanos portālos

“Tagad VID var iet bekot! Viņi man katru dienu nelika miera, katru dienu uz mājām sūtīja brīdinājuma vēstules, lai tikai panāktu to, lai es sāktu maksāt nodokļus! Izdarījām tāpat, kā “ss.com”, reģistrējām portālu ārzemēs ar domēna vārdu “Redzams.net”. Visu labu Valsts ieņēmumu dienestam,” aprīlī sociālajā tīklā “Facebook” plātās viltus ziņu portāla uzturētājs Niks Endziņš. Izrādās, tas bijis labs paņēmiens, kā maldināt arī reklāmdevējus, kuri nevēlas savu vārdu saistīt ar viltus ziņām.

Interneta vides aktīvists Armands Leimanis, kurš savulaik aicināja viltus ziņu portāliem atslēgt reklāmas, uzsver, ka tieši viltība ļāvusi “Redzams.net” izslīdēt cauri sarakstam ar vietnēm, kurās reklāmdevēji nevēlas redzēt savas reklāmas. Šo sarakstu savulaik sāka veidot A. Leimanis, taču viņš saprot, ka to nāksies regulāri atjaunināt. “Redzams.net” caur “Google” reklāmu agregatoru iespējams atrast tādu uzņēmumu kā “Topshop”, “Hiponia”, “TC Motors”, “Stockmann”, Autoskolas “Credo” un pat Tallinas universitātes reklāmas. “LA” jautāja vairākiem uzņēmumiem, vai viņi izvāks reklāmas no šā portāla. “Hiponia” pārstāvis Guntis Kārkliņš izteica pateicību “LA” par norādi. “Esam operatīvi reklāmu no šīs vietnes izņēmuši un pievērsīsim uzmanību iespējai atfiltrēt šāda tipa portālus no reklāmu saraksta. “Hiponia” neatbalsta portālus, kas izplata viltus ziņas, un centīsies rūpīgāk sekot, kur reklāmas tiek izvietotas,” saka G. Kārkliņš. Arī “Bites” mārketinga direktore Di­āna Šmite uzsver, ka uzņēmums daļu reklāmu izvieto caur viedpirkšanas platformām. “Arī konkrētais portāls iepriekš bija nonācis mūsu redzeslokā un bija ievietots šajā sarakstā ar “.lv”, “.com”, “.ru” un “.eu” versijām. Tagad tur esam iekļāvuši arī “.net” versiju,” piebilst D. Šmite.

LA.lv