Par festivālu “Baltica” – “Latvijas Avīzē” 0
Nākamajā otrdienā, 14. jūlijā, “Kultūrzīmēs” īpašs ielikums būs veltīts starptautiskajam folkloras festivālam “Baltica 2015”, kurš Latvijā notiks no 15. līdz 19. jūlijam un kura tēma šogad būs “Mantojums”.
Kā tā izvēlēta, stāstīs festivāla mākslinieciskās koncepcijas autore Māra Mellēna. Festivālā piedalīsies etnogrāfiskie ansambļi, folkloras kopas, tautas mūzikas grupas, stāstnieki un citi individuālie izpildītāji. “Baltica” ir Baltijas tautām un valstīm nozīmīgs notikums, kas demonstrē tradicionālās kultūras vērtības – dziesmas, instrumentālo mūziku, stāstījumus, rotaļas, dejas, kā arī tautas lietišķo mākslu, amatniecību un citas tradicionālās kultūras un mākslas izpausmes formas. Kopš 1987. gada, kad Viļņā notika pirmais starptautiskais folkloras festivāls, tas ik gadu pēc kārtas notiek Lietuvā, Latvijā vai Igaunijā. Šogad “Baltica” Latvijā notiks desmito reizi.
Īpašajā izdevumā būs ievietota festivāla norišu programma, kā arī akcentēti galvenie pasākumi, kas notiks Rīgā, Rēzeknē un Rēzeknes novadā. Te lielākais notikums būs Dižkoncerts Ančupānu ielejā, kur izdzīvos visu gada ciklu pa gadskārtu norisēm. Rīta pusē “Baltica” ieskanēsies desmit Rēzeknes pagastos. Jauks solās būt Saimes rīts Rēzeknes pilskalnā, krāšņa novadu sadziedāšanās un melnā cepļa iekuršana pie tā, latviešu tautas tērpu izstāde Latgales Kultūrvēstures muzejā, Latgales gadatirgus Festivāla parkā, festivāla gājiens no Rēzeknes pilskalna uz Festivāla parku, mazāmkumtautību grupu koncerts tajā. Uzzināsit, kas ir jestrā folkloras kapela “Vīteri” un ar ko unikāls katrs no Baltijas teicēju vakara dalībniekiem. Tā, piemēram, 1929. gadā dibinātais Bārtas etnogrāfiskais ansamblis ir vissenākais, turklāt tā priekšdziedātāja Līvija Otaņķe ir ansambļa izveidotāja Jēkaba Ķībura krustmeita, un viņa paaudžu paaudzēs saglabāto kultūras mantojumu nodod tālāk. Arī bozovietes dziedāšanas tradīciju pārmantojušas cauri paaudzēm. Alberts Mednis (1936) ir, iespējams, pēdējais Latvijā, kurš ne tikai perfekti apguvis ermoņikas spēli, bet arī joprojām aktīvi muzicē, un tas labi saderas kopā ar Lietuvas ermoņiku meistara Vīta Rimkus zināšanām. Medņevas etnogrāfiskajam ansamblim šis būs jau septītais festivāls “Baltica”, 2003. gadā tas saņēma Lielo folkloras balvu. Sibīrijas latgalietes uz festivālu mērojušas vistālāko ceļu – no Krasnojarskas apgabala Bičku ciema, un tieši Sibīrijas latviešu un latgaliešu valodā var saklausīt tādus 19. gadsimta valodas slāņus, kuri Latvijā, valodai mainoties, zuduši. Senās setu dziedāšanas tradīcijas glabā Sarvu ģimene – māte Oie un meita Mārja, savukārt Rucavas sievas ir zinīgas ne tikai dziesmās un stāstos, bet arī praktiski lietojamās tautas tradīcijās.
Uzzināsit, ka festivāla norises papildinās arī sarīkojumi Aizkrauklē, Cēsīs, Dikļos, Dobelē, Jūrmalā, Lielvārdē, Līvānos, Ludzā, Talsos, Viļakā, Viļānos un citviet. Sarīkojumi notiks Turaidā un Siguldā, kur būs īpašs Dainu kalna daudzinājums. Festivāla klubā “Mazajā ģildē” ikviens dalībnieks un interesents būs aicināts kopā ar Gunti Pakalnu klausīties stāstus Stāstnieku istabā, kopā ar Tomu Treibergu skatīties kino “Baltica” Kino klubā un kopā ar Rīgas Danču klubu dancot cauru nakti Lielajā danču zālē. Šāda danču nakts notiks arī Rēzeknē, kur savukārt Festivāla parkā ārvalstu grupu koncertā vienkopus būs skatāmas un klausāmas visas festivāla viesu kopas – tā ir dāvana festivāla dalībniekiem un viesiem un vienīgā reize, kur arī paši festivāla dalībnieki varēs kārtīgi apskatīties viesu priekšnesumus.
Nākamās otrdienas festivālam veltītajā īpašajā ielikumā esam apkopojuši arī dažādus interesantus faktus un skaitļus, kas raksturo gaidāmo, dziesmām, rotaļām un dejām piepildīto notikumu.
