Par pedagogu algām vēl runās 1
Vēl apmēram mēnesi īpaša darba grupa, kurā būs Izglītības un zinātnes (IZM) un Finanšu ministrijas (FM), kā arī sociālo partneru – darba devēju un arodbiedrību – pārstāvji, spriedīs, cik tad īsti naudas vajag, lai ieviestu jauno pedagogu algošanas modeli.
Kā zināms, IZM uzstāj, ka tā ieviešanai nepieciešami vismaz 10 miljoni eiro nākamajā gadā un ap 30 miljoniem 2017. gadā. Cerības uz šādu papildfinansējumu, kas ļautu paaugstināt algas vismaz daļai skolotāju, vakar – dienā, kad valdībai vajadzēja pieņemt lēmumu par nākamā gada valsts budžetu, – strauji dila.
Vispirms, par to, kā sadalāma valsts nauda, lēma valdošo partiju koalīcijas padome. Tai arī vajadzēja pateikt, vai būs papildu desmit miljoni eiro, lai 2016./2017. mācību gadā varētu ieviest jauno pedagogu algošanas modeli. Lai aizstāvētu modeli, aiz padomes sēžu zāles durvīm sēdēja augstas IZM ierēdnes, taču viņas pie politiķiem tā arī netika iesauktas. Tas lika domāt, ka tā nopietni par pedagogu algām nemaz nav spriests.
Premjere Laimdota Straujuma, iznākot no sēžu zāles, atzina, ka par pedagogu algām runāts vien nedaudz. “Pašvaldības to nevarēs pacelt,” tā premjere izteicās par jauno modeli. Jāpiebilst, ka no pašvaldību makiem papildizdevumus tas prasīs tāpēc, ka paredz arī pirmsskolas pedagogu algu palielināšanu. Tomēr lielāko daļu pedagogu algo valsts. Tajā pašā laikā L. Straujuma apgalvoja: “Ja modeli apstiprinās, finansējums būs.” Taču viņa nezinot, cik naudas tieši būs tā ieviešanai. Premjeres piebilde “skaidrs, ka jāiet uz minimālā skolēnu skaita palielināšanu” lika domāt, ka papildu naudu pedagogu algām nedos vai dos mazāk, nekā prasīts, sakot, lai IZM algu reformu veic esošā finansējuma ietvaros, meklējot, kur ietaupīt, un spiežot pašvaldības slēgt mazās skolas.
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, vaicāta, vai būs nauda jaunā modeļa ieviešanai, atbildēja: “Es nezinu. Koalīcijā attieksme joprojām ir pretrunīga.” Kā zināms, ministres nostāja ir šāda: bez papildfinansējuma jauno modeli ieviest nevar.
Vēlāk izrādījās, ka jau pirms Koalīcijas padomes sēdes notikusi vienošanās ar FM un sociālajiem partneriem par īpašas darba grupas veidošanu, kas rēķinās, vai IZM aprēķini par nepieciešamo papildfinansējumu ir pareizi un vai tomēr daļu no izglītības sistēmā jau esošās naudas nevar novirzīt pedagogu algām. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga uzskata, ka šāda darba grupa nepieciešama, jo par naudu, kas jau ir izglītības nozarē, un par IZM aprēķinu pamatotību “nav bijusi atklāta saruna”. Tomēr vilkt garumā šo sarunu nevajadzētu un mēneša laikā to vajadzētu pabeigt.
Naudu, kas nepieciešama modeļa ieviešanai, FM atkal piedāvājot iezīmēt valsts budžeta sadaļā “Izdevumi neparedzētiem gadījumiem” un piešķirt IZM, kad būs skaidrība par modeli. Te nu LIZDA atkal nepiekrīt, jo šādi iezīmēti skolotāju algām jau bija trīs miljoni eiro šā gada valsts budžetā un galu galā pedagogi šo naudu nedabūs.
