Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
24. februāris, 2014
Drukāt

Par pirmo Latvijas arheoloģijas Gada pieminekli kļūst Veckuldīgas pilskalns (1)

Jura Urtāna fotoJura Urtāna foto

Šogad pirmo reizi noteikts Latvijas Gada arheoloģijas piemineklis, un par to pasludināts Veckuldīgas pilskalns, portālam LA.lv apstiprināja Latvijas Arheologu biedrības priekšsēdētājs Juris Urtāns.

Profesors Urtāns pastāstīja, ka, raugoties kolēģu dabas pētnieku aktivitātēs, doma par arheoloģijas gada pieminekļa noteikšanu bijusi jau vairākus gadus, taču kavējuši vairāki apsvērumi: “Kāpēc tieši šis piemineklis vai šī vieta no apmēram 2,5 tūkstošiem Latvijas arheoloģijas pieminekļu vai ap 10 000 arheoloģiskajām vietām? Vēl citu problēmu loks. Vieta varbūt ir arheoloģiski vērtīga, bet tanī pat laikā tā var būt nepieejama vai vietas īpašnieks vai saimnieks negrib, ka cilvēki uz šo vietu nāktu. Vai būtu ētiski par gada vietu noteikt senkapus, kas nereti arheoloģiski ir ļoti nozīmīgi? Varbūt par gada vietu jānosaka vieta ar izciliem arheoloģiskajiem atradumiem iepriekšējā gadā? Varbūt jaunatklāta vieta, jo ik gadus atrod Latvijā jaunus arheoloģijas pieminekļus. Varbūt arheoloģiskā vieta ļoti vērtīga, bet vizuāli neizteikta vai pat vizuāli degradēta?”

Turklāt, atšķirībā no gada auga, kukaiņa vai dzīvnieka, kuru neviens īpaši tādēļ nemeklēs, par gada arheoloģijas pieminekli noteikto vietu var sākt pastiprināti apmeklēt “melnie” arheologi, atgādina Juris Urtāns. Tādēļ par pirmo arheoloģijas pieminekli izvēlēta vieta, kuras saimnieki – Kuldīgas pašvaldība – neiebilst, tieši pretēji, tai ar Veckuldīgas pilskalnu saistās noteikti attīstības plāni gan infrastruktūras izveides, gan skolu jaunatnes izglītošanas pasākumu jomā, un pilskalns tiek arī pieskatīts.

Turklāt, norāda profesors Urtāns, Veckuldīgas pilskalns ir Kurzemes pilskalns ar vienu no lielākajiem ja ne vislielāko plakumu, Kurzemes centrālais pilskalns. Savā uzrunā Arheologu biedrības sanāksmē Juris Urtāns sacīja, kaLatvijas pilskalnu dižākais apzinātājs Ernests Brastiņš, uzsākot Kurzemes un reizē arī visas Latvijas pilskalnu uzmērīšanu, kā centru visam plašajam darbam izvēlējās tieši Veckuldīgas pilskalnu, pēc kura orientēja visus pārējos Kurzemes pilskalnus.

Kuršu senpilsēta pie Veckuldīgas pilskalna pastāvējusi vēl līdz 1355. gadam, kad tai ieradīta jauna vieta tuvāk 13.gs. vidū celtajai vācu mūra pilij. Pēc dažu vēsturnieku uzskatiem Veckuldīgas pilskalnā bijis gan kuršu zemes Bandavas centrs, gan 1230. gadā minētā kuršu karaļa Lamekina rezidence.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Jau 30 gadus atpakaļ, ar žiguli iebraucis pilskalna teritorijā, biju pārsteigts par vietas diženumu. Līdz tam brīdim tik lielu senču veidojumu nebiju redzējis. Lieliski, ka kuršu dižākajai senvietai dots cildinošs statuss, kas noteikti ieinteresēs tūristus. Tikai – kā ar piebraukšanu? Ar transporta novietni u.t.t.

Draugiem Facebook Twitter Google+