Pareizais vai nepareizais latvietis: atklās Gustava Kluča izstādi 0
Sestdien, 23. augustā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē “Arsenāls” atklās ievērojamā latviešu izcelsmes mākslinieka Gustava Kluča darbu izstādi “Kāda eksperimenta anatomija”, vēsta kuratore Iveta Derkusova.
Eiropas muzejos Gustava Kluča (1895–1938) vārds izskan regulāri, bet pasaulslavenā konstruktīvista saistība ar Latviju bieži paliek noklusēta. Ir ārkārtīgi būtiski, lai Eiropas kultūras galvaspilsēta Rīga 2014. gadā stāsta pilnasinīgus stāstus par latviešiem, kuru ieguldījums Eiropas kultūrā pelna ievērību.
Izstādes nosaukums atsaucas uz Gustava Kluča domu, ka māksliniekam ir tiesības uz eksperimentu. To viņš paudis kādās nepublicētās piezīmēs par mākslu 1930. gadu vidū, kad māksliniekiem nemitīgi bija jāaizstāvas no apsūdzībām formālismā un jāpierāda savas jaunrades atbilstība sociālistiskā reālisma dogmai.
Gustava Kluča dzīve ir neparastas personības un talantīga mākslinieka stāsts par laikmetu, kas radikāli mainīja Eiropas un visas cilvēces attīstības vēsturi. Viņa daiļrade cieši saistīta ar krievu avangarda perioda mākslu, bet dzīvesstāstā simboliski atklājas to daudzo tūkstošu latviešu liktenis, ko Pirmais pasaules karš aizveda prom no Latvijas un kas pēc boļševiku apvērsuma 1917. gadā palika Krievijā un kļuva par Staļina Lielā terora upuriem 1930. gadu beigās.
“Gustava Kluča daudzveidīgais radošais mantojums līdz šim nav pienācīgi novērtēts, jo autora darbu ideoloģiskais konteksts ir aizēnojis viņa pienesumu konstruktīvisma estētikas veidošanā. Latvijas sabiedrība joprojām meklē robežas, ciktāl Klucis ir vai nav mūsējais. Kur beidzas viņa ieguldījums konstruktīvisma ideju un dizaina attīstībā un kur sākas kalpošana padomju totalitārajam režīmam? Joprojām ir aktuāls jautājums par mākslinieka un varas attiecībām, robežām, izvēli un atbildību,” raksta Derkusova.
Ir vispārzināms, ka mākslinieka radošais mūžs aizritēja Maskavā, tāpēc izstādes kuratore jāatgādina Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) īpašais stāsts par Gustava Kluča “atgriešanos” Rīgā.
Tālajā 1959. gadā Valsts Latviešu un krievu mākslas muzeja kuratoram Arturam Eglītim radās doma, ka jāatved uz Rīgu starpkaru periodā Maskavā strādājušo latviešu mākslinieku darbi, ko ģimenes saglabājušas pēc arestiem un kratīšanām 1930. gadu beigās.
Daļu no izstādītajiem Kluča (u.c. autoru) darbiem muzejs savai kolekcijai nopirka, savukārt pārējos viņa atraitne māksliniece Valentīna Kulagina muzejam uzdāvināja. Tādējādi mūsdienās Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā glabājas pasaulē lielākā un daudzveidīgākā Gustava Kluča darbu kolekcija – vairāk nekā 500 zīmējumi, gleznas, fotomontāžu meti, plakāti, fotogrāfijas, kā arī unikāls skiču albums.
“Gustavs Klucis. Kāda eksperimenta anatomija” ir līdz šim plašākā autora retrospekcija dzimtenē. Uz Rīgu atceļojuši arī darbi no Grieķijas laikmetīgās mākslas muzeja Salonikos un no Valsts Tretjakova galerijas Maskavā, kuru īpašumā ir Gustava Kluča darbi no unikālās Georga Kostaki krievu avangarda mākslas kolekcijas, kā arī no V. Majakovska muzeja Maskavā. Tāpat eksponēti darbi no privātām kolekcijām Latvijā un Gustava Kluča darbu rekonstrukcijas no Cajasol Obra Social un VIMCORSA Viviendas Municipales kolekcijām Spānijā. Dokumentālajos video izmantoti materiāli no Krievijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva un Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva.
