Latvijā
Izglītība

Pārvaldības maiņu augstskolās var nākties gaidīt pat trīs gadus0


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Pārmaiņas augstskolu pārvaldībā varētu tikt ieviestas tikai pēc diviem vai trim gadiem: tā var secināt no šodien Saeimas Augstākās izglītības un zinātnes apakškomisijā spriestā.

Kā zināms, valdība augustā nolēma, ka Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) sadarbībā ar Kultūras ministriju, Veselības ministriju un Zemkopības ministriju līdz 2019.gada 17.decembrim jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu par augstskolu un valsts zinātnisko institūtu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu, veidojot pārredzamu, atbildīgu, uz augstākās izglītības un pētniecības izcilību vērstu un starptautiskai praksei atbilstošu pārvaldības struktūru.

Pirms izstrādāt šo koncepciju, IZM apņēmusies rīkot četru semināru ciklu par dažādām augstākās izglītības tēmām. Pēdējais seminārs plānots vien 18. decembrī.

IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs pauda: “Nebūs nekas slikts, ja konceptuālais dokuments gada sākumā vēl būs gatavs. Labāk nedaudz nokavēt termiņu, nekā piedāvāt nepārdomātus risinājumus.”

Deputāte Marija Golubeva (Attīstībai/Par!) vaicāja: “Vai krīze augstākajā izglītībā tomēr nebūtu jārisina ātrāk?” D. Stepanovs attrauca, ka nekādas krīzes neesot: problēmas Latvijas universitātes pārvaldībā vēl neliecinot par krīzi sistēmā kopumā.

Jāsaka, ka izglītības un zinātnes ministre gan ir norādījusi, ka pārvaldības problēmas ir visā augstākajā izglītībā un tieši tāpēc visā sistēmā nepieciešama pārvaldības maiņa. Viņas piedāvā augstskolu pārvaldībā iesaistīt padomes, kurās būtu arī sabiedrības pārstāvji.
Neraugoties uz iepriekš teikto, IZM ierēdnis tomēr piemetināja, ka visi saprotot: pārmaiņas augstākajā izglītībā esot nenovēršamas. Taču steigties ar daļēju pārmaiņu ieviešanu nevarot, jo visi procesi augstākajā izglītībā esot cieši saistīti.

IZM jārada ne tikai koncepcija par pārmaiņām augstskolās, bet arī jauns augstākās izglītības un zinātnes likums.

Tas varētu būt gatavs nākamā gada beigās, taču, kamēr to pieņems valdībā un Saeimā, būs pagājuši divi vai pat trīs gadi.

Tas uztrauca “Jaunās Vienotības” pārstāvi Arvilu Ašeradenu, kurš teica: nozarei būtu vieglāk cīnīties par finansējuma palielinājumu, ja reformas notiktu jau tagad, nevis uz tām būtu jāgaida vēl gadiem.

Saistītie raksti

Tikmēr Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra secināja: “Laika grafiks ir pareizi iezīmēts.” Apakškomisijas priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis (A/P) teica, ka kādā no nākamajām sēdēm arī deputāti varētu noformulēt priekšlikumus par to, kas tad tieši jāmaina augstskolu pārvaldībā.

Runājot par citām IZM iecerēm saistībā ar pārmaiņām augstākajā izglītībā, D. Stepanovs atgādināja par plānu noņemt administratīvos šķēršļus augstskolu internacionalizācijai, kas nozīmē arī valsts valodas prasību mīkstināšanu vai atcelšanu mācībspēkiem. Tāpat tikšot spriests par iespējām palielināt stipendiju fondu cerībā, ka lielākas stipendijas varētu samazināt studentu atbirumu.

LA.lv