Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
4. janvāris, 2013
Drukāt

Pastkastes no makulatūras jāatbrīvo jau šogad

Foto - LETAFoto - LETA

Pirms kāda laika Tiesībsarga birojā vērsās kāda iedzīvotāja, kurai bija apnicis lasīt ministriju amatpersonu atrakstīšanos uz viņas lūgumu palīdzēt aizstāvēt sabiedrības intereses saņemt savā pastkastītē pieprasītus izdevumus, nevis nevajadzīgus reklāmas materiālus. 


Tiesībsarga biroja komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa apstiprināja, ka birojs saņēmis personas iesniegumu, kurā norādīts uz iespējamu īpašumu tiesību un tiesību uz labvēlīgu vidi aizskārumu. Iesniegumā aprakstīta situācija par neadresēto jeb bezadresāta sūtījumu saņemšanu iesniedzējas pastkastītē. Persona norāda, ka savā pastkastē saņem dažādus reklāmas materiālus, kurus nav pasūtījusi, kā arī nav izteikusi vēlmi attiecīgos materiālus saņemt. Tiek norādīts uz iespējamu termina “neadresētie pasta sūtījumi” skaidrojuma trūkumu Pasta likumā, tādējādi ir izveidojusies situācija, ka netiek uzraudzīta komersantu darbība reklāmas pakalpojumu sniegšanas jomā, bet tā ietekmē patērētāju. Iesniedzējas rīcībā nav informācijas par tiesību aizsardzības mehānismu iepriekš minētajā situācijā, piemēram, kur vērsties, lai turpmāk nesaņemtu neadresētus sūtījumus; kuras iestādes kompetencē ir attiecīgā jautājuma izskatīšana, ja reklāmu materiāli tiek sūtīti atkārtoti pat pēc informēšanas par nevēlēšanos tos saņemt; kāda ir reklāmas pakalpojuma pasūtītāja un sniedzēja atbildība iepriekš aprakstītajā gadījumā.

Tiesībsarga birojā tika analizēts, vai aprakstītajā situācijā personai ir pie­ejams tiesību aizsardzības mehānisms. Tiesībsargs norāda, ka patērētāju tiesību ievērošanas uzraudzību īsteno Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Taču ar iesniegumā izklāstīto informāciju nepietiek, lai tiesībsargs konstatētu, vai valstī efektīvi darbojas labas pārvaldības principi (iestādes rīkojas atbilstoši tiesību aktos noteiktajam, kā arī darbojas sabiedrības interesēs), tādēļ nosūtīts informācijas pieprasījums PTAC.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrā noskaidroju, ka atbilde būšot šomēnes. Ja tiesībsargs pēc PTAC atbildes saņemšanas un novērtēšanas saskatīs iespējamu cilvēktiesību vai labas pārvaldības principa pārkāpumu, tiks lemts par pārbaudes lietas ierosināšanu.

R. Siliņa informēja, ka pārbaudes lietas tiek ierosinātas, lai pamatīgāk izpētītu situāciju un pēc lietas pabeigšanas iesniegtu priekšlikumu, piemēram, labot kādu tiesību aktu problemātiskās situācijas atrisināšanai.

Iespējams rīkoties arī parastā kārtībā, pārbaudot, vai visas iestādes, kuru uzdevums ir rūpēties par attiecīgās problēmas risinājumu, ir savu uzdevumu augstumos. Ja atklājas, ka nav, tad tiesībsargs uz to publiski norāda.

Kaut gan Satiksmes ministrija pasta politikas pamatnostādnēs 2011. – 2017. gadam ir atzinusi – nav normāli, ka daudzdzīvokļu ēku pastkastes ir pārpildītas ar reklāmu materiāliem, starp kuriem ievietoti arī pasta sūtījumi un ka jebkurš tos var viegli izņemt no pastkastes kopā ar reklāmu, kas redzama pāri pastkastītes malai, tomēr nesola rīkoties operatīvi. Ministrijā noskaidroju, ka pamatnostādņu sadaļā par pienākumiem, kas ministrijai jāveic līdz 2014. gadam, neesot paredzēts izdarīt grozījumus tiesību aktos, lai precīzāk noteiktu pastkastītes īpašnieku tiesības un pienākumus, kā arī pastkastītes izmantošanas nosacījumus. Ministrijā noskaidroju, ka par pamatnostādņu īstenošanu atbild ministrija kopumā, bet šajā procesā ir iesaistīta arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un Finanšu ministrija. Gribas cerēt, ka tiesībsargs šo procesu pasteidzinās un palīdzēs atrast risinājumu jau šogad.

 

Viedokļi

Inese Laizāne, Saeimas deputāte (Nacionālā apvienība): “Risinājums ir jāatrod. Viena iespēja ir mājas iedzīvotājiem vienoties ar mājas apsaimniekotāju par vienu atsevišķu pastkasti, kur drīkst ievietot reklāmu materiālus. Ja kādu tie interesēs, tad paņems un izlasīs. Tiesa, ne vienu vien interesē, piemēram, cenu atlaides veikalos, taču esmu pret to, ka ar šo informāciju piebāž iedzīvotāju personīgās pastkastītes. Manuprāt, šo jautājumu būtu lietderīgi apspriest arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Rosināšu to darīt.”

 

Boriss Cilevičs, Saeimas deputāts (“Saskaņas centrs”): “Šis ir ļoti sarežģīts jautājums, kaut gan nav neatrisināms. Kādreiz pat Eiropas Komisijā notika diskusijas, kā tikt vaļā no uzbāzīgajām reklāmām interneta vidē, taču risinājumu tik un tā neatrada. Iespējams, ka vienkāršākais ceļš ir izdarīt grozījumus Pasta likumā, nosakot, ka pastkastītēs drīkst ievietot tikai tādus materiālus, ko klienti vēlas saņemt. Noteikti būtu lietderīgi šo problēmu apspriest Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, uzaicinot ekspertus un iepazīstoties ar citu valstu pieredzi. Gada sākumā, kad plānosim komisijas darbu, ieteikšu iekļaut šo jautājumu komisijas darba kārtībā.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+