Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
12. novembris, 2014
Drukāt

Patriotisma veicināšana – uz skolotāja sirdsapziņas (12)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Iepriekšējā Saeima un valdība nepaguva ieviest valstiskās audzināšanas programmu. Vai ir cerības, ka 12. Saeimas laikā tā sāks darboties?

Jau vairākkārt ziņots, ka iepriekš Saeimā strādāja Valstiskās audzināšanas apakškomisija, ko vadīja Nacionālās apvienības (NA) pārstāvis Raivis Dzintars. Komisija secināja, ka būtu nepieciešama īpaša valstiskās audzināšanas programma. To izstrādāja darba grupa, un pro­grammu bija iecerēts apstiprināt kā Ministru kabineta noteikumus, taču valdībā tie netika apstiprināti, jo izrādījās, ka vispirms jālabo Izglītības likums, lai tajā dotu deleģējumu valdībai šādu programmu izstrādāt. Nepieciešamās izmaiņas likumā iepriekšējais deputātu sasaukums oktobrī paguva pieņemt vien pirmajā lasījumā. Iecerētie grozījumi paredzēja, ka Ministru kabinets varēs noteikt izglītojamo audzināšanas, tostarp val­stiskās audzināšanas, vadlīnijas izglītības iestādēs un pasākumus, kādi rīkojami valsts svētku atzīmēšanai izglītības iestādēs, izņemot augstskolas. Tāpat valdība noteiktu Latvijas valsts simbolu – valsts karoga, valsts himnas un valsts ģerboņa – lietošanas noteikumus izglītības iestādē un tās rīkotajos pasākumos neatkarīgi no izglītības iestādes juridiskā statusa.

12. Saeima var turpināt šā likumprojekta tālāku izskatīšanu, bet par to vēl jaunajam deputātu sastāvam jānobalso. R. Dzintars pastāstīja, ka jaunās valdības veidošanas laikā NA uzstājusi, ka darbs pie val­stiskās audzināšanas pro­grammas ieviešanas jāturpina un vienošanās koalīcijā par to arī it kā panākta. Arī valdības deklarācija paredz gādāt par atbildīgu pilsoņu audzināšanu, kā arī valsts drošības nostiprināšanu, ko tāpat varētu veicināt vienota, konsekventi īstenota valstiskā audzināšana. Taču Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas jaunievēlētās sekretāres Ilzes Viņķeles (“Vienotība”) teiktais liecina, ka situācija tomēr nav tik viennozīmīga. Jautāta, vai, viņasprāt, uzsāktais darbs pie valstiskās audzināšanas programmas jāturpina, I. Viņķele atbildēja: “Būtiskākais ir jautājums par mērķiem, kurus vēlas sasniegt, un tas, vai par šiem mērķiem ir vienprātība sabiedrībā. Ja mērķi ir skaidri un par tiem ir vienprātība, tad jau ieviešana ir tikai tehnisks jautājums.”

Par valstiskās audzināšanas mērķiem un sabiedrības attieksmi pret tiem I. Viņķele Saeimas komisijā varētu rosināt diskusiju. “Tas ir specifisks jautājums, un gribētu uzklausīt speciālistu, piemēram, no Izglītības kvalitātes valsts dienesta, viedokli,” teica deputāte.

Arī R. Dzintars atzīst, ka nāksies vēl spriest ar jauno izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili, Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) un Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāvjiem par to, kā ieviest un īstenot val­stiskās audzināšanas pro­grammu. Taču R. Dzintars uzskata, ka diskusijai jābūt tikai par to, kā tehniski ieviest patriotisko audzināšanu. Piemēram, kādā formātā valstiskās audzināšanas programmu pieņemt – vai kā atsevišķus Ministru kabineta noteikumus vai iekļaujot to citos dokumentos. R. Dzintara ieskatā valdošās koalīcijas vienošanās par to, ka pro­gramma nepieciešama, jo­projām ir spēkā.

Viņam piekrīt jaunievēlētais Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (Zaļo un zemnieku savienība): “Diskusiju jau bijis pietiekami 11. Saeimas laikā. To, ka īpaša valstiskās audzināšanas programma vajadzīga, atzina gan IKVD, gan VISC pārstāvji. Ir pētījumi, kas apliecina, ka skolās nav vienotas pieejas valstiskajai audzināšanai. Tā ir atstāta uz skolotāju sirdsapziņas. Tā kā Viņķeles kundze iepriekš nebija mūsu komisijā, viņai tas acīmredzot nav zināms.” J. Vucāns piebilda, ka valstiskās audzināšanas programma nepieciešama, lai skolotājiem būtu metodiskie norādījumi, kā to īstenot, un lai būtu arī kāda kontrole pār skolu veikumu patriotiskās audzināšanas laukā.

R. Dzintars cer, ka patriotiskā audzināšana skolās varētu tikt īstenota jau no nākamā mācību gada.

NA ierosinājusi arī 12. Saeimā veidot Valstiskās audzināšanas apakškomisiju, taču iecerēts tās darbību paplašināt un aptvert arī jaunatnes tematiku kopumā. Tad apakškomisijā spriestu arī par jaunatnes politiku, jaunatnes organizācijām u. tml. Katra pastāvīgā Saeimas komisija drīkst veidot tikai divas apakškomisijas. J. Vucāns sacīja, ka viena, visticamāk, tāpat kā iepriekšējo sasaukumu laikā, varētu būt veltīta sportam, bet otra gan varētu būt Val­stiskās audzināšanas un jaunatnes komisija.

I. Viņķele bažījas, ka valstiskās audzināšanas aizsegā NA varētu censties skolā ieviest jaunu mācību priekšmetu – latvisko dzīvesziņu, par kuras nepieciešamību jau arī bijis gana daudz strīdu. J. Vucāns teica: kā atsevišķs priekšmets dzīvesziņa tiešām nav nepieciešama, taču to varētu integrēt citos mācību priekšmetos.

Fakti

Ko paredz valstiskās audzināšanas programma

Noteikt valstiskās audzināšanas jautājumiem veltīto stundu saturu un skaitu.

Noteikt, kā skolās izmantojami valsts simboli – himna, karogs un ģerbonis.

Noteikt, kādi valsts svētku pasākumi skolās jārīko.

Noteikt pedagoga uzvedības standartus un vēstījumu, ko tiem jācenšas nodot skolēniem.

Noteikt, ka skolām jāīsteno projekti, kas vērsti uz dzimtas, novada un valsts patriotismu.

Noteikt, kuras ir val­stiski atbalstītas skolēnu un jauniešu organizācijas.

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Smieklīgi. .. Pagājuši vairāk kā 25 gadi Latvijas neatkarības atjaunošanai – “augšas” atjēdzās izstrādāt vadlīnijas … Un pat izstāstīt “stulbajiem’ pedagoģijas praktiiķiem – nēģeriem (nēģeriem tāpēc, ka ne tikai nodarbojas ar praktisko mūsu dezorientētās jaunatnes vākšanu, bet arī cītīgi raksta “grāmatas” , kuras viņiem pieprasa “augšas”), kādas dienas būtu svinamas skolā un kādi karogi jāgodā… VAI, PALDIES, LĪDZ ŠIM NEZINĀJĀM!!!! KO GAN MĒS BEZ JUMS IESĀKTU!!!
    Mums ar savu bezmaz minimālo algu nav vajadzīgi jūsu padomi. Tāpat darām, ko spējam. Un, diendienā cīnoties ar audzēkņu no vecākiem aizgūto negatīvismu un skepsi – sen esam apguvuši tādas metodes un spējas, kādas kantorī sēdot un priekšrakstus sacerot neviens neapgūs… Neaizmirstiet mums uzspiest vēl kādu plašu atskaiti, o brīvdienā sacerēt “augšām” par patikšanu…

  2. Patriotisms ir tikai un vienīgi vecāku uzdevums!

  3. Patriotiskā audzināšana jeb fašistu audzināšana?……….

  4. Kāda velna pēc izglītības, zinātnes un kultūras komisijā ielikta Viņķele? Viņa bažījas, ka valstiskās audzināšanas aizsegā NA varētu censties utt. Es bažījos par to, ka Viņķele varētu atkal mēģināt Kārļus pārtaisīt par Karlīnēm un Rūtas par Rihardiem. Un no latviskuma un patriotisma viņā laikam arī nav ne vēsts. Kāds īstenībā ir viņas tēvs. J. Vidiņš, kādu audzināšanu šī kundze saņēmusi ģimenē?Pēc viņas domām sabiedrībā jābūt vienprātībai un tikai tad var runāt par valstiskiem mērķiem, bet ko tad darīt ar tiem, kuriem Latvijas valstiskums ir kā zobu sāpes?

  5. Audzina ģimene! Skolas audzināšana – formāla! Bērni ātri saprot, kā pareizi atbildēt… Bet domā tā, kā domā ģimenē!!!

  6. Patriotiskā audzināšana par vai pret Latviju?

  7. Iepriekšējā Saeima un valdība nepaguva ieviest valstiskās audzināšanas programmu. Vai ir cerības, ka 12. Saeimas laikā tā sāks darboties?
    Jautājums – nepaguva vai negribēja? Parex blēdības risināja vienā naktī un ātri atrisināja, lai prokurori nepiesienas, bet te…
    To jau vajadzēja uzsākt deviņdesmitajos gados IM Piebalga laikos, bet ja biezputra…. tad nekā…

Draugiem Facebook Twitter Google+