×
Mobilā versija
Brīdinājums +18.7°C
Līga
Sestdiena, 23. jūnijs, 2018
22. februāris, 2018
Drukāt

Egils Līcītis: Vai Kaimiņš nokļūs labā kompānijā? (8)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš.

Jaunākos notikumus vecs politiķis komentēja tā – bumba ir sprāgusi, triecienvilnis pārgājis pāri. Dzīvi palikušiem jāturpina dzīvot tai apbūvē, kas nav sprādziena spēka nonesta.

Tomēr tas, kas gāja gaisā, bija atombumba, tāpēc pār Latvijas zemi ir nogūlusies radioaktivitāte, kas ilgāku laiku neizgaisīs. Radiācijas piesārņotā vidē zaļais nīkuļo un nobeidzas, turpretim sēnes izaug gigantiskas, vairojas grūdmūsvelcjūs tipa divgalvaini dzīvnieki, parādības kļūst neparastākas un notikumi jancīgāki. Arī cilvēki paliek tādi kā saspiedušies. Vēlēšanu gadā tas var saistīties ar izvēli pie balsošanas urnām. Piemēram, sievietes atteiksies atbalstīt simpātisko Bondara kungu, dievbijīgas, svētulīgas dvēseles piepeši atstums ZZS listi, kur katrs otrais kandidāts ir no baptistu draudzes, savukārt rūdīts kreisais liberālis paņems atpakaļ iesniegumu – vēlos būt sorosisma cēlāju pirmajās rindās.

Nav zinātniski izpētīts, kā kodol-triecienā apstarotiem saindētā atmosfērā mainās politiskā gaume, bet gaužām iespējams, ka tie no tradicionālas eiropeiskas vai zemnieciskas izvēles migrēs uz citu nometni, kur ir nišas partijas ar interesantu piedāvājumu. Tā, lūk, nesen relaksētā atpūtas vakarā jūsu korespondentam bija gods iepazīties ar krietniem KPV.LV biedriem, Kaimiņa atbalstītājiem. Jaunie cilvēki bija no netālas provinces un atzinās, ka vedot nesankcionētas sarunas ar Jaunās konservatīvās partijas ierindniekiem par iespējamu kopīgu startu vēlēšanās. Kaut projekts nav saskaņots ar augšām, varas partijām, kas novājinātas un cietušas reputācijas krīzē, radīsies pamatots izbīlis, ka sprāgs vēl viena bumba un protesta balsotāju spēkus savilks vienotā dūrē. Tad vecajām partijām pienāks rudens vai kodolziema, bet opozicionāru izredzes iekļūt parlamentā pieaugs, cerības tikt par paju biedriem valdībā – palielināsies.

Augstāko JKP personu ģenerālā līnija nav meklēt savienību ar Saeimas videobiogrāfa Artusa kompāniju. Bordānieši uzskata, ka pašu pamatkapitāls ir pietiekams, lai iztiktu bez papildspēkiem. Turklāt piekritēji reizēm šauboties, vai dep. Kaimiņu, kurš uzvedībā mēdzot būt kā neaudzināts vilcēns, skaitīt pie saprātīgām radībām vai ne. No cita redzesleņķa raugoties, JKP līderiem pret aktieri nav antipātijas, Baltais nams neiebilst, Stambulas konvencija atļauj, un re! – atsevišķi ierindnieki gribētu uzsākt JKP un KPV.LV kopdzīvi.

Tai ir paralēles. Kaimiņa kungam ir tikai dažas daiļas kaimiņienes un nedaudzi vērtīgi līdzstrādnieki. Bordānam ir spožākas zvaigznes, kam pievienošoties citas, taču saraksts arī nebūs pārpildīts ar Imantam Veidem un Harijam Kuharjonokam līdzīgām slavenībām. Abas organizācijas nav rafinētas politikā, drīzāk labdarības biedrības, lai palīdzētu vienkāršiem cilvēkiem. Abas faktiski ir sugasmāsas, jo projektētas kā opozīcijas kārtas, gaļēdāju dzimtes pretspēki valdošajiem zagļiem, ierāvējiem. Kam pieder valsts? Šo jautājumu uzdod tiklab Artusa līdzgaitnieki, tiklab Jāņa sabiedrotie mītiņos uz laukumiem.

Konservatīvajiem iespējas kļūt par Saeimas vēlēšanu godalgotiem finālistiem ir drošas kā bankā. KPV.LV grūtāk aizsniegt mērķi – vienatnē. Kaimiņš agrāk bija enerģisks kā tikko ieradies no Tbilisi, bet vairs nav tik sportiskā formā. Pēc partijas dibināšanas izlaistās obligācijas pirka ļoti labi, tagad tās cenā maķenīt kritušās. Kinoaktieris vairāk darbojas ar zīmuļu asināmo, kartupeļu mizojamo nazīti, ne žiletes asuma bārdas skujamo, un videokamera arī nav tik platekrāna kā sākotnēji. Tomēr benzīns viegli uzliesmojošam Kaimiņam ir, kaut lai pielaistu motorzāģi, tāpat kā nesaraujamas saites un popularitāte jaunatnē.

Atklāti sakot, kolorītā kombinācija starp talantīgiem Strīķi un Jurašu un ziķeri Kaimiņu var nostrādāt tādā sinerģijā, ka balsu pieplūšana iepakojumam JKP + KPV.LV tālu pārsniedz varbūtējos zudumus, bet pagaidām tas ir vien perifērijā apsvērts pusfabrikāts.

Taču dažkārt no viena patīkama apciemojuma, sirsnīgas tikšanās uzzied jūtas, veidojas draudzība uz mūžu.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. uhh, no tiem saliidzinaaajumiem pat galva sagriezaas

  2. kas tad ir Kaimiņš-glums sātans cilvēka ādā ietērpies, pat ragu vietas ir iezīmētas

  3. N, re, re ieliku komentaru par labu Kaiminam, un visadi skersli prieksaa, NEPUBLICEJA nu tad jau suns zin, ko edis.

  4. Nu, nu, tie, kas noliek Kaiminju, pasi ir suudi un glevuli, kas pilnigi noteikti balsos par vecajiem aziem.PRETIGI!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

  5. … Ka jau parasts, sim feletonistam, Licitim, pieder milzigs izdomu purs, bet zel, ka pietrukst Bezabrenes politika, pasreizeji tik vajadziga esosas realitates plasuma izpratne: vins vienmer tiek noversts uz kadu izveletu un ta selektivi iedomatas patiesibas apsmiesanu – soreiz, so divu jauno partiju personaza politisko zalumu un naivitati …

    … Liekas, ka velreiz redakcijas saimniekam grozus pievelkot, valsts varas rati tiek iedziti talaka un ‘pareiza virziena’.

    … Tadejadi it ka tiks nodrosinats , par labu kadam areji kontroletam un cilvekos apmulsuma radisanai vajadzigam, valsts varas ratu attistibas virziens … !!!!

    … Vienalga ka KPV.LV un JKP iespes sadarboties kopejam merkim uz tiesisku un latvisku valsti , bez lidzigi domajosas NA tie talu netiks – un sai feletoniska vesturiska epopeja, tiesi iztrukst piemineta si politiska partija !!!

    … Tamdel, so abu pozitivo kriteriju feletoniskai apskatei klat japielik ari NA programma, ar jau tik talu kulturali, politiski un profesionali nobrieduso un patriotisko personazu … !

  6. no Kaimiņa būs lietas koks ja nesapīsies ar parašas bandjugām , pikšķerniekiem .

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Mainu 24. septembri pret 25. jūniju!

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, pieņēma likumu, kas paredz noteikt par brīvdienu 24. septembri, kad Latviju apmeklēs Romas pāvests Francisks. Likuma izmaiņas galīgajā lasījumā atbalstīja 68 deputāti, pieci bija pret, divi – atturējās, bet vēl astoņi balsojumā nepiedalījās. Ekonomikas ministrija iepriekš neatbalstīja šo ideju, sakot, ka Latgales uzņēmēji paši varot lemt par brīvdienu pāvesta vizītes laikā un ka viena valsts noteikta svētku diena valsts budžetam radot astoņu miljonu eiro zaudējumus. Jāpiebilst, ka šogad 23. un 24. jūnijs, kas saskaņā ar likumu ir svētku dienas, šogad iekrīt sestdien un svētdien, līdz ar to svinētājiem izpaliek papildu brīvdienas.

Vai jūs balsosiet par "Saskaņu" mācītāja Pētera Sproģa dēļ?
Draugiem Facebook Twitter Google+