Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
17. jūnijs, 2016
Drukāt

Pensiju katlu pildīt negrib, bet smelt no tā – grib (23)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Šogad aprit 20 gadi kopš pašreizējās pensiju sistēmas ieviešanas Latvijā. Tas nozīmē, ka vairākums cilvēku, kuri tuvākajā laikā dosies pensijā, vismaz pusi sava darba stāža būs uzkrājuši jaunajā sistēmā. Bet pirmie pensionāri, kuriem valsts pensijas kapitāls krājies tikai šajā sistēmā, to pilnībā izbaudīs tikai 2036. gadā. Ierēdņi un politiķi šo sistēmu slavina kā starptautiski atzītu Latvijas sasniegumu. Vai paši jaunie pensionāri un tie, kas pensionēsies nākotnē, domā tāpat? Cik droši varam būt, ka pēc 20 gadiem pensionāri nepaliks pie sasistas siles, jo naudas pensiju izmaksai valstij var nebūt?

Spriežot no sarunām ar vairākiem topošajiem pensionāriem, jaunie pensionāri atšķirībā no tiem ļaudīm, kuriem lielākā daļa stāža ir uzkrāta pirms 1996. gada, patiešām jūtas zināmā drošībā, pat ja saņēmuši samērā nelielu algu. Piemēram, skolotāji un mediķi, kuru atalgojums nav no tiem spožākajiem, pensijā, iespējams, varēs justies drošāk nekā viens otrs pašlaik tūkstošus pelnošs “mikrouzņēmējs” vai radošā personība, kas dzīvo no autoratlīdzībām, par kurām nav maksāts sociālais nodoklis. Piemēram, neiroķirurgs Egils Puķītis tuvākajās dienās sasniegs pensionēšanās vecumu, bet viņu tas nebiedē. Puķīša kungs strādā kopš pagājušā gadsimta 70. gadu beigām. Alga nekad neesot bijusi nekāda dižā. Lai uzturētu ģimeni, nācies rauties pat divos darbos vienlaikus – neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādē un slimnīcā. Taču, kā jau valsts darbā, visur maksāts oficiāli un veiktas sociālās iemaksas, tādēļ pensijas iestāšanos viņš var sagaidīt bez bažām. “Sarēķināju, ka pēc nodokļu nomaksas man paliks uz rokas tā ap kādiem 700 eiro. Nav nekas spīdošs, bet iztikt varēs. Turklāt esmu labā formā un netaisos iet atpūtā, bet vēl kādus pāris gadus plānoju pastrādāt. Tādēļ man nav par ko sūdzēties un raudāt, tad jau droši vien jums mans piemērs nederēs, ja meklējat kādu, kas sūdzas par mazu pensiju,” pasmejas Puķīša kungs. Viņam gan šķiet netaisnīga pensiju aplikšana ar nodokļiem, tādēļ viņš parakstījies par pirmā līmeņa pensijas atbrīvošanu no iedzīvotāja ienākumu nodokļa.

Drūmāka aina paveras tiem darbiniekiem, kuri noformēti kā “mikrouzņēmumi”, saņēmuši atalgojumu honorāros vai “aploksnēs”, neveicot sociālās iemaksas. Diemžēl oficiālajām iestādēm nav pētījumu par to, cik lielos apjomos šāda izvairīšanās notiek un kādi ir iemesli. Par tiem nosacīti ļauj spriest SEB bankas un sociālo pētījumu uzņēmuma TNS ikgadējā aptauja “Pensometrs” par cilvēku iesaistīšanos pensijas uzkrājumu veidošanā.

Aptauja uzrāda, ka cilvēkiem ir diži plāni par alternatīviem ienākumiem, kas vecumdienās ļaus izdzīvot bez pensijas – aptuveni 77% cilvēku plāno turpināt strādāt, ap 45% – paļaujas uz ģimenes locekļu atbalstu, plāno pārdot vai iznomāt īpašumu, sākt privāto biznesu. Diemžēl šis pats pētījums uzrāda, ka lielākoties šie plāni ir pārāk optimistiski. Daudzmaz ticams scenārijs ir turpināt strādāt, ko izmanto aptuveni trešdaļa no jaunajiem pensionāriem. Turpretim savu biznesu spēj sākt vien aptuveni 5% pensionāru.

 

Paši prasa algas “aploksnēs”

“Mūsu aptaujā tas neuzrādās, bet ir arī tādi cilvēki, kuri spriež pavisam skarbi – līdz pensijai nenodzīvošu, tādēļ nav jēgas ne maksāt nodokļus, ne veidot pensijas uzkrājumus,” teic SEB Pensiju fonda valdes priekšsēdētāja Dace Brencēna. Savukārt, runājot par ēnu sektoru, pēdējos gados esot parādījusies tendence, ka nevis darba devējs uzspiež algu “aploksnē”, bet pats darbinieks lūdz to izmaksāt neoficiāli, jo viņa oficiālos ienākumus bankas kontā bloķēšot parādu piedzinēji. Tie ir tā sauktie “SMS–parādnieki”.

Pirms divām nedēļām Labklājības ministrijas rīkotā konferencē bijušie labklājības ministri un dažādas amatpersonas sūrojās, ka cilvēki nesaprot vienkāršu sakarību – viņu pensijas apmērs atkarīgs no pašu veiktajām sociālajām iemaksām. Ja kāds izvairās no nodokļiem, tad uz valsts nodrošinātām vecumdienām cerēt ir naivi. Savā ziņā viņiem ir taisnība – Latvijā iedzīvotāju zināšanu līmenis par pensijas veidošanos ir zemāks nekā pārējās Baltijas valstīs. Pētījumā “Pensometrs” desmit ballu sistēmā Latvijas iedzīvotāju zināšanas par to, kā veidojas pensija un cik liela tā būs, novērtētas ar 2,9 (Igaunijā – 4,1, Lietuvā – 4).

 

Zema uzticība

Tomēr amatpersonas daudz negribīgāk runā par citu apstākli, kas uzrādās gan pētījumos, gan arī “Latvijas Avīzes” lasītāju komentāros – cilvēku uzticība valsts pensiju sistēmai jo­projām ir zema. “Latvijā gada laikā sarucis gan to strādājošo skaits, kas uzskata, ka valsts pensija būs pietiekami liela vecumdienās, gan to, kas uzskata, ka vecumdienās paši spēs nodrošināt sev papildu ienākumus. Latvijā un pārējās Baltijas valstīs vairākums strādājošo esošo pensiju sistēmu neuzskata par godīgu attiecībā pret viņiem,” teikts SEB bankas pētījumā.

Uzticību neveicina arī dažādu ekspertu baisās prognozes, ka arī tie ļaudis, kas labticīgi maksājuši sociālās iemaksas, sasniedzot pensijas vecumu, var palikt pie sasistas siles, jo naudas pensiju izmaksai valstij varot nebūt. Proti – nauda, ko šobrīd strādājošie samaksā sociālās apdrošināšanas iemaksās, lielākoties tiek izmantota, lai izmaksātu pensijās pašreizējiem pensionāriem. Tas nozīmē, ka veiktās sociālās iemaksas nekrājas kādā kontā vai fondā, bet tiek piefiksētas kā virtuālas valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas saistības pret iemaksu veicējiem. Lai īstenotu šīs saistības, ieviesta trīslīmeņu pensiju sistēma, tomēr demogrāfiskās tendences un jo īpaši lielais darbaspējīgo aizbraucēju skaits rada bažas, vai nākotnē valstī būs pietiekami liels skaits strādājošu nodokļu maksātāju, lai šīs saistības īstenotu.

 

Riski ir, tādēļ jābūt modriem

Ingus Alliks.Ingus Alliks.

Par pensiju sistēmu, par to, kas pensionārus sagaida nākotnē, saruna ar Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieku Ingu Alliku.

– Kāda izskatās Latvijas demogrāfiskā situācija? Vai tad, kad jaunās pensiju sistēmas klienti dosies pelnītā atpūtā, Latvijas darba tirgū būs pietiekams skaits sociālo iemaksu veicēju, lai nodrošinātu viņiem pensijas?

– Modelējot pensiju sistēmu, tiek ņemtas vērā “Eurostat” prognozes par demogrāfiju. Mums Latvijā gan ar demogrāfiskajām prognozēm līdz šim nav īsti vedies, jo, sākotnēji modelējot sistēmu, netika prognozēts tik liels aizbraucēju skaits. Pēc bāzes scenārija, kas neparedz ekonomiskus un demogrāfiskus “šokus”, nav pamata bažām, ka valsts nespēs izpildīt savas saistības. Taču ir atsevišķi riski, tādēļ gan politikas veidotājiem, gan sabiedrībai kopumā jābūt modriem. Protams, ja vēl par 200 000 samazinātos sociālo iemaksu veicēju skaits, tad varētu rasties problēmas, bet demogrāfiskās prognozes nerāda tik drūmu ainu. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2010. gadā Latvijā uz katru pensionāru bija 3,1 persona darbaspējīgā vecumā, šobrīd – 2,7 darbaspējīgie, bet 2030. gadā, pēc “Eurostat” prognozēm, šis skaitlis būs 2,4 darbaspējīgie uz vienu pensionāru. Tas, protams, ņemot vērā pensijas vecuma celšanu līdz 65 gadiem.

– Tātad aina nav tik drūma, kādu pirms pāris nedēļām Labklājības ministrijas rīkotā konferencē zīmēja Pasaules bankas pārstāve, kas runāja, ka vienīgais glābiņš būšot imigrācija, ievestais darbaspēks?

– Migrācijas politika ir viens veids, kā uzlabot demogrāfisko situāciju. Taču šobrīd manā rīcībā ir vienīgi “Eurostat” prognozes, kuras uzrāda, ka 2030. gadā būs darbaspējīgo samazinājums, bet ne bīstams samazinājums. Eiropā visur domā, kā padarīt pensiju sistēmas fiskāli ilgtspējīgas. Un to instrumentu nav nemaz tik daudz – pensijas vecuma celšana vai darbaspējīgo cilvēku piesaistīšana savai valstij.

– Nu nav jau vienmēr jāpiesaista no ārpuses. Latvijā ar katru gadu jaunieši arvien vēlāk iesaistās darba tirgū. Varbūt nepieciešams skatīties viņu virzienā, lai viņi agrāk kļūtu par sociālo iemaksu veicējiem?

– Šajā virzienā jau notiek darbs. Ir diskutēts par darba vidē balstītu mācību ieviešanu, bet gala lēmums vēl nav pieņemts. Šeit mums ir viedokļu atšķirības gan ar Izglītības ministriju, gan Darba devēju konfederāciju, kuri gribētu šiem jauniešiem maksāt stipendijas, kas netiek apliktas ne ar kādiem nodokļiem, ne sociālās apdrošināšanas iemaksām. Labklājības ministrija līdz šim uzskatījusi, ka ir ļoti būtiski, lai jaunieši pēc iespējas agrāk iesaistītos sociālās apdrošināšanas sistēmā un veiktu iemaksas vismaz no minimālās algas. Tādējādi viņi gan nodrošinātu sevi bezdarba vai slimības gadījumiem, gan piedalītos kopīgā pensiju katla veidošanā.

– Sāpīgākais jautājums gan ir tas, ka arī daudzi darba tirgū esošie vai viņu darba devēji nevēlas piedalīties šā “pensiju katla” veidošanā – darbinieki tiek noformēti kā mikrouzņēmumi vai saņem algu aploksnēs un labākajā gadījumā nomaksā sociālās iemaksas no minimālās algas. Vai Labklājības ministrija pētījusi – cik lielā apmērā šī izvairīšanās notiek un kādi ir tās iemesli?

– Mums nav tādu specifisku pētījumu, kādēļ notiek izvairīšanās no sociālo iemaksu maksāšanas. Taču mēs ļoti skaidri varam redzēt – tiklīdz iestājas krīze, tā nopietni pieaug to sociālās sistēmas dalībnieku skaits, kas iemaksas veic no minimālās algas vai pat mazākas summas.

Esam veikuši korektīvās darbības un no 2018. gada visiem strādājošiem būs jāmaksā sociālās iemaksas vismaz no minimālās algas, pat ja viņu uzrādītie ienākumi ir mazāki.

Protams, savas kompetences ietvaros piedalāmies arī ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumos. Taču svarīgs ir ne tikai pātagas darbs, bet arī skaidrošana. Mēģinām visiem iespējamiem līdzekļiem likt cilvēkiem saprast – katrs pats ir savas sociālās drošības kalējs. Katra indivīda nākotnes pensija ir atkarīga, pirmkārt, no viņa veiktajām sociālajām iemaksām un, otrkārt, no darba stāža.

– Mums redakcijā, uzklausot esošos un topošos pensionārus, radies iespaids, ka viņi ļoti labi apzinās un saprot šo sakarību starp iemaksām un nākotnes pensiju. Problēma ir citur. Cilvēki atzīst, ka izvairās no sociālajām iemaksām, jo neuzticas sistēmai. Sak, krīzes laikā mūsu maksājumi tiek ieskaitīti valsts budžetā un iztērēti baņķieru glābšanai, labāk krāšu vecumdienām pats, nevis uzticēšu naudiņu valstij.

– Šeit būtiski uzsvērt – no sociālās apdrošināšanas sistēmas neviens eiro tā tiešā veidā nekādu baņķieru glābšanai, ne citām vajadzībām netika iztērēts. Daļa šīs rezerves tika izmantota, lai krīzes laikā, kad par 
200 000 cilvēkiem samazinājās sociālo iemaksu veicēju skaits, turpinātu izmaksāt pensijas, pabalstus, īstenotu citas saistības. Ja toreiz nebūtu bijis šis 951 miljona latu uzkrājums, tad situācija būtu daudz trakāka un būtu vēl vairāk jāaizņemas. Kopumā šī nauda nekur nav pazudusi un kopš 2014. gada 1. janvāra tajā veidojas uzkrājums, kurš noderēs, nedod Dievs, nākamās krīzes gadījumā vai arī tiks izmantots nākotnes saistību izpildei.

– Citi savu izvairīšanos maksāt sociālās iemaksas pamato ar argumentu – “Pensijas vecums tiek arvien paaugstināts, es tāpat līdz pensijai nenodzīvošu”. Vai nevajadzētu domāt par sociālo iemaksu pārmantojamību? Varbūt šie cilvēki iesaistītos, ja zinātu, ka nāves gadījumā viņu iemaksas pāries laulātajam vai citiem tuviniekiem?

– Uzreiz jāteic, ka saskaņā ar statistiku vidējais mūža ilgums Latvijā pieaug abu dzimumu vidū. Pensiju sistēmu kontekstā parasti tiek izmantots rādītājs – paredzamais mūža ilgums pēc 62 gadiem. Jāatzīmē, ka pieaug arī šis laiks, līdz ar to laiks, ko cilvēki pavada pensijā, vidēji ir gandrīz sasniedzis 19 gadus. Cita lieta, ka Latvijā ir patiešām liela atšķirība starp vīriešu un sieviešu dzīves ilgumu, jo pirmie daudz biežāk cieš dažādos negadījumos vai paši sabendē sev veselību.

Kas attiecas uz iemaksu mantošanu – pirmajā līmenī to noteikti nav iespējams izdarīt, jo pašreizējos sociālajos maksājumos, balstoties uz demogrāfiskām prognozēm un statistiku, ierēķināts arī tas, ka daļa cilvēku nomirst agrāk, savukārt citi dzīvo ļoti ilgi. Mūsu sistēmas pamatā ielikts individuālās atbildības princips – katra cilvēka pensija atkarīga no viņa paša maksājumiem. Ja būtu iespēja kādam pārmantot nelaiķa nosacīti uzkrāto pensijas kapitālu, tad jābūt pavisam citām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Vairākās valstīs ir tā saucamā atraitņa pensija, bet viņiem ir citāds finansēšanas modelis. Latvijā, ja viens laulātais aiziet viņsaulē, tad pārdzīvojušais var saņemt apbedīšanas pabalstus divu aizgājēja pensiju apmērā un speciālu pabalstu vēl divu aizgājēja pensiju apmērā.

– Bija izskanējusi doma par pensiju izlīdzināšanu divu laulāto starpā. Proti – ja viens saņem lielu pensiju un otrs mazu, tad viņi varētu noslēgt līgumu, ka pensijas tiek izlīdzinātas. Tādā gadījumā mazākās pensijas saņēmējs vairs nebūtu tik bezpalīdzīgs, ja laulātais aiziet viņsaulē. Kas notika ar šo ieceri?

– Mūsu uzskats, ka šīs lietas būtu risināmas visas darba dzīves laikā, būtu jāstrādā visiem veidiem pie tā, lai izlīdzinātu darba samaksu. Piemēram, novēršot atalgojuma atšķirības starp dzimumiem.

– Bet tas taču ne vienmēr būs iespējams. Katra indivīda nākotnes pensija ir atkarīga vispirms no viņa veiktajām sociālajām iemaksām. Piemēram, ja liels uzņēmējs vai baņķieris ir precējies ar mājsaimnieci, kura mājās audzina bērnus un nestrādā. Tad skaidrs, ka viņiem izlīdzināt neko dzīves laikā nevarēs.

– Tādā gadījumā šim baņķierim ir iespēja izmantot otro un trešo līmeni, kur ir arī mantojamas lietas, nevis meklēt pārmantojamību valsts sistēmā. Trešā līmeņa kapitālu visu manto tuvinieks arī gadījumā, ja maksātājs miris vēl pirms pensionēšanās. Savukārt otrajā līmenī uzkrāto kapitālu pārskaita pirmajam līmenim un izmanto apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšanai. Ja cilvēks ir pensijas vecumā un izvēlējies mūža pensijas apdrošināšanas polisi, viņš var norādīt līdzapdrošināto personu, kura viņa nāves gadījumā šo labumu saņems.

 

Prognoze

Kam pietiks, kam vairs ne?

Prognoze_1Tiek lēsts, ka cilvēkam vecumdienās izdzīvošanai mēnesī nepieciešami vismaz 70% no līdzšinējās mēnešalgas, lai saglabātu esošo dzīves līmeni. Taču Latvijā pašreizējā ekonomiskajā situācijā, neveidojot uzkrājumus papildu valsts nodrošinātajai vecumdienu iztikai, iedzīvotāji saņems vidēji 50% no darba mūža laikā ierastajiem mēneša ienākumiem – tā lēš SEB bankas speciālisti.

Vecumdienās ikmēneša ienākumus veidos valsts garantētā vecuma pensija, pašu uzkrājumi un iespējami papildu ienākumi no algota darba vai bērnu sniegtās palīdzības. Lai saprastu, vai ar to būs gana, jāveic reālistiski aprēķini par iespējamiem tēriņiem pensijas laikā. Piemēram, dodoties pensijā, visticamāk, samazināsies izdevumi par transportu un arī kredīts par mājokli būs nomaksāts. Tomēr tēriņi par veselības aprūpi vairākumam var palielināties.

Ņemsim par paraugu privātajā sektorā strādājošās komunikācijas speciālistes Ilzes situāciju, kas pašlaik pēc nodokļu nomaksas saņem 850 eiro. Saskaņā ar “SEB Pensometra” aplēsēm Ilzes vecumdienu ienākumi būs aptuveni 425 eiro.

Pieņemot, ka Ilze par īpašumā esošu dzīvokli tērēs 150 – 200 eiro mēnesī, pārtikas grozs izmaksās aptuveni 100 – 150 eiro, veselības aprūpe – 50 – 100 eiro mēnesī, izdevumus prasīs arī transports, mobilais telefons un citi pakalpojumi, tad ar Ilzes ikmēneša ienākumiem tā vien pietiks ikdienas tēriņu segšanai. Lai Ilze vecumdienās varētu apmeklēt kultūras pasākumus, doties ceļojumos vai kā citādi izklaidēties, viņas 450 eiro ienākumiem būtu jāpieaug par pāris simtiem. Šis pieņēmums sasaucas ar “Pensometra” aptaujas rezultātiem, kur iedzīvotāji ar līdzīgiem ienākumiem kā Ilzei vēlētos saņemt 90% no pašreizējā atalgojuma. Ilzes gadījumā tie būtu 750 eiro.

Avots: SEB

 

Pensijas2_4

 

Pensijas_5

 

 

Pievienot komentāru

Komentāri (23)

  1. Pensijas kratas vai nekratas nebuus ap 2020 gadu, pilnigi drosi.Visa sii uzpustaa banku pensiju fondu agitacija ir noziegums un klaji meli, lai noturetu savu ietekmi.

  2. Personām, kurām ir apdrošināšanas stāžs līdz 1996.gadam, nosaka arī pensijas sākuma kapitālu, kas tiek pievienots aprēķinātajam pensijas kapitālam (K).

    Pensijas sākuma kapitālu aprēķina pēc formulas:

    Ks=Vi x As x 0,2 x 12
    Gribētu jautāt augstajiem ierēdņiem, kas ir koeficients 0,2. Vai cilvēkiem, kuri pensionēsies 2016 gadā ir piespriests 1949 gada lopu vagonos izsūtīto liktenis. Tikai tas ir izstrādāts daudz rafinētāk un klusāk cerot uz tautas klusuciešanu. Un tas tiek nodarīts veciem neaizsargātiem cilvēkiem, kas iestājās par Latvijas neatkarības atjaunošanu 1991. gadā, kas izdzīvoja un godīgi kalpoja un strādāja Latvijas labā. Mēs šai valdošai politiskai kliķei esam kļuvuši lieki no kuriem ātrāk jāatbrīvojas.

  3. jaunā pensionāre Atbildēt

    Šis ir demagoģisks raksts, kur viens gudrītis ķer uz muļķi tautu. Es esmu vienmēr un visos laikos godīgi maksājusi nodokļus, jo nemaksāt nemaz nebija iespējams, strādāju pedagoģijā, vairāk kā 30 gadus, taču mana pensija šodien tikai 152 euro. Valstij esmu devusi 6 godprātīgus nodokļu maksātājus (bērni ar augstāko izglītību, visi strādā Latvijā), tāpat esmu uzaudzinājusi vairākus audžubērnus, kuri arī jau šobrīd ir nodokļu maksātāji, bet sāp,ka man vecumdienas nav iespējams pavadīt cilvēciski, jo ar 152 euro mēnesī pat izdzīvot grūti, ja bērni nepalīdzētu. Kur ir taisnīgums?!!! Uzskatu, ka pie pensijas aprēķina jāņem vērā arī bērnu skaits ģimenē, jo tie taču ir/būs nākamie nodokļu maksātāji.

  4. Regulāri maksāju nodokļus, jo valsts iestādē strādājošiem tas norit bez domāšanas – jāmaksā un punkts!
    Slaists neesmu NEKAD bijis, jo tāds darbs! Tagad pensija maza, neskatoties uz 48 gadu darba stāžu? Vēl tā knapi varu savilkt galus, bet drīz varu nevarēt, jo viss turpina sadārdzināties un indeksācija notiek ar GARIEM zobiem…Domāju, ka indeksācija tā notiek tikai tādēļ, ka pensijas fondu IEGRŪDA kopējā katlā un no tā smeļas VISI, kam nav slinkums… Par atpakaļ atlikšanu neviens no valdošajiem i nedomā, jo muļķus var jāt, kamēr var…

  5. to katlu pildu 50 gadus un ir brīnišķīga pensija, paldies. Alkašiem un emmām u.c. parazītiem…………par ko???????????? Par to, ka skaļi kviec?

  6. Kamēr valsti vadīs likumīgā organiz etā noziedzība,kukoļtaji,utt,rotētie un pārejie blēži kuri tikai to vien muld ka palielinat pensionešanas vecunu,nekas nemainīsies,jo ka rāda iepriekš no pensija fonda tika izsmelti 400-500 miljonu Ls ce lu buvei,gandrīz 1 miljards bankai Parex kad kungi doma to naudu ieliet atpakaļ laikam jau nekad.un vai kāds šodien var apgalvot ka pensiju fonda naudu sodien kāds neapgroza un gūst sev peļņu droši zināt nevar,naudas jau valstī pietiek jo to rāda lielie ministriju budžeti un algu palielinajumi amatpersonam tā ka rakstā ir meli kuri domāti ticīgiem lai neprasītu iztiku sodien jo būs jābaro svešie vazaņķi un ekonomiskie bēgļi no pasaules,tur nauda būs un salīdzinosi liela ar vietējo pārtikas grozu un ir pilnīga garntija ka neviens no viņiem valsts kabatu nepapildinās.

  7. Ko var muldēt un melot vai pensijas ir PERSONĀLAS ? Pensionēšnās vecums 73 /76 /78 gadi ! Cik vīriešu sagaida-73, bet cik nositās.nodzerās,noslīkst,narkomānu,cietumnieku utt.,dabīgais atbirums. Tad velsievietes arī ņemot vērā Veselības sistēmu ,sievieteiun vīrietim ir maza varbūtība sasniegt šo PENSIJU> Piedāvāju ieviest PERSONĀLO pensiju kontu (var mantot ) ! Ja valdība nepiekrīt tad skaidrs ka melo,melo,melo resursi aiziet alternatīvo projektu finansēšanai. Piemērsar CEĻA nodokli ,tikai 30% aiziet ceļu uzturēšanai ,bet pārejie 70% aizripo kam citam,mašinu labo eksploatānts ne valsts. ZAGĻI.

  8. Es savu pensijas katlu piepildīju ar 37. gadu darba stāžu, kuru nozaga iepriekšējās valdības un ,,pasmēlis,, esmu tikai nieka grašus no iemaksātā kuras pensijas lielums ir zem iztikas minimuma!
    Šajā korupcijas un kukuļošanas valstī nav vērts vairs neko ieguldīt, jo tik un tā to visu nozags.

  9. Daudz runājam par demogrāfiju, par to, ka Latvijai nepieciešami bērni utt. Bet tai pat laikā daudzbērnu māmiņas saņems daudz mazāku pensiju, kā tās, kurām ir viens, vai divi bērni, jo bērnu kopšanas atvaļinājumā esot nodoklis tiek maksāts no minimālās. Nez vai tas ir īsti godīgi un pareizi…

  10. Kāds 2036. gads? Naudas vērtība visu laiku krītas. 1000 1980. gada rubļi pēc 20 gadiem un naudas reformām bija labi ja Ls 5 vērtībā. Kāda vērtība būs 450 eiro pēc 20 gadiem – varbūt ap to laiku jau būs hiperinflācija un cilvēki knapi galus savilks kopā ar miljonu 2016. gada izlaiduma eiro…

    Rakstā pieminēts, ka autortiesību atlīdzību saņēmēji no valsts nesaņems lielu pensiju, bet tas ir normāli. Pensijas 3. līmenis paredz to, ka pensijas krāj pašas privātpersonas un valsts sniedz tikai sociālo pabalstu – tiem, kas slimi vai nav spējuši sakrāt lai nebūtu atkarīgi no citiem. Valstij nav jāmaksā pensijas tiem cilvēkiem, kas var nodrošināt savas vecumdienas. Un valstij nav arī jāmaksā superdārgas pensijas no valsts budžeta.

    Un beidziet muldēt par demogrāfisko situāciju. Āfrikā ir valstis kur dzīvo 100 miljoni iedzīvotāji – tā ir demogrāfiskā situācija, jo liela daļa no šiem cilvēkiem ir jāēdina ar starptautisko labdarības organizāciju atbalstu. Bet Latvijā 2 miljoni iedzīvotāji ir ok, lai tā nebūtu vienlaidus urbanizēta un sagandēta zeme. Un kamēr valsts rūpēsies par pensionāriem vai pat migrantiem vairāk kā par demogrāfijas pamatu – bērniem, tikmēr ir liekulīgi satraukties par demogrāfisko situāciju.

  11. Ilzes pensija būšot 450 Euro. Man ir tikai 190. Es tā priecātos, ja saņemtu viņas pensiju…

  12. Mobilā Bite paaugstina.apsaimniekošanas maksai pieliek PVN,par lietus ūdeņiem jāmaksā u.t.t.
    Vai pensiju indeksācija kādreiz būs tik liela,lai justu,ka dzīvoju nevis tikai eksistēju? Visu laiku stress par rītdienu. Visus neveiksmīgos darboņus vadībā un citos līmeņos,kas nosaka pensionāru likteni-ir jāatlaiž no teikšanas!

  13. To, kādas bijušas algas šo 20 gadu laikā, pat nav vērts apskatīt. Kāda pensijas iemaksa var būt algai no 80 latiem (pag. gadsimta deviņdesmito gadu beigas), 130 latiem 21.gadsimta sākumā ? Un šobrīd vai tad algas ir daudz lielākas kļuvušas – divas, trīs četras reizes? Cik ir to laimīgo, kuriem pensija būs cilvēka dzīvošanas, nevis nomiršanas vērta? Nevar skatīt pensiju lielumu atsevišķu laimīgo kontekstā – atceros, ka bija gadījums (neatceros gadu), kad kāds “Laimas” darbinieks uztaisīja vārda tiešākajā nozīmē sev fantastisku pensiju! Un mikrouzņēmumu darbinieki – vai tad viņi ir vainīgi, ka, ja bija iespējas atrast darbu mikrouzņēmumā, viņi šo iespēju izmantoja? Jo vai nu strādāt tur, vai nestrādāt vispār? Tas bija valstij jādara – jādomā par to, ar ko beigsies mikrouzņēmuma nodokļa maksāsana!

    • Jā, un vēl – man bija trešā līmeņa pensiju fonds – Parekss Pensiju fondā, kur iemaksas veica mana darba vieta – Parekss AK – rezultātā pensiju fonds nevis pieauga, bet samazinājās! Un man, saņemot ikgadējo pensiju fonda atskaiti, nāca histēriski smiekli, kad redzēju ierakstu – pensiju fonda samazinājums 200..gadā – 56 lati. Un kā ņirgāšanās vēl klāt – Pateicamies par veiksmīgu sadarbību!

    • Jā, Mandra! Tiem, kuri strādā mikrouzņēmumos, sociālo nodokli bija jāmaksā pašiem VID. Bet vai tad gribējās? Labāk zīle rokā…Un par 90-to gadu mazajām sociālajām iemaksām, pensiju rēķinot, tiek piemērots koeficients pat 4 reizes palielinot. Ja sociālo nodokli nemaksā, tad nevajag bļaut, ka pensija mikroskopiska. Diemžēl, nav vairs padomju laiki, kad strādniekam nopelnīt max pensiju 136 rbl. nebija problēma. Es, piemēram, pat necerēju, ka man sanāks tik liela pensija, cik sarēķināja, jo strādāju valsts iestādē ar samērā nelielu atalgojumu.

  14. Rakstā minētais mikroķirurgs gan nebūs tas tipiskākais topošais pensionārs Latvijā. Daudzi būtu laimīgi, ja saņemtu kaut pusi no viņa pensijas. Bet skaust nevajag – mikroķirurgam ir ļoti kvalificēts un atbildīgs darbs, par to pienākas gan laba alga, gan laba pensija. Es arī ar milzīgu nepacietību gaidu pensiju – pēc nepilna gada beidzot būs. Saņemšu apm. 400 eiro un esmu ar to apmierināts – Latvijā tā ir samērā laba pensija. Pārdošu savu dzīvokli Pierīgā, pārcelšos uz kādu skaistu provinces pilsētiņu un dzīvošu nost, cik būs vēl atvēlēts. Galvenais, lai veselība turētos! Ja tā būs, tad varēšu atļauties gan uz ārzemēm dažreiz aizbraukt, gan, negaidot garās rindas, par maksu pie dakteriem aiziet, ja būs tāda vajadzība. Un – kā kādreiz krievi teica – “glavnoje, čtob nebilo voini”! Diemžēl starptautiskā situācija patreiz tāda, ka viss kas var būt.

  15. Banku glābšanai TIEŠI tika paņemts no pensijām, jo tas bija ieskaits kopējā katlā !
    Ja nomirst, tad jau pensiju vairs nesaņem – atlikums zināmu laiku ietaupās(līdz teorētiski aprēķinātajam miršanas vecumam) !
    “Tūkstošus pelnošs “mikrouzņēmējs”” vienalga, tieši vai netieši iemaksā arī pensijai, realizējot saražoto !
    Ministriem “sūroties” ir labais tonis – var nekustināt smadzenes.
    Otrajā līmenī uzkrātā kapitāla pārskaitīšana pirmajā līmenī ir “legāla” nolaupīšana, jo aiziet kopējā katlā(melnajā caurumā).
    Pasaules bankas aprēķini ir visticamākie, jo šie vismazāk ieinteresēti ko zaudēt !
    Ilze ir pasaciņa bērnudārzniekiem !

  16. Muļķi nodokļus maksā,bet kas jau ir turīgāks un var atļauties gudru grāmatvedi un juristus tie māk apiet visu.Un valdība pati vainīga ka tā.Es savā laikā zemniekoju,bet laicīgi aizbēgu.Mani ienākumi nebija lieli,bet es būtu labprāt kaut šad un tad ko iemaksājusi nodokļos,bet redzieties nevar.Maksā tik vai necik.
    Piemēram gaterī cilvēks strādā 5 dienas nedēļa,12 st dienā un saņem minimālo.Kur ir VID.kur ir neparedzētas kontroles.Tikai zīmodziņus dala.

  17. Neaizmirsisim cik miljonus no pensiju uzkrājumiem krīzes laikā pasmēla Dombrovska valdība solīja atlikt atpakaļ tagad viss pieklusis.Man piederošs uzņēmums katru mēnesi godīgi nomaksā nodokļus un pie tā visa man katru nedēļu kādā no masu mēdijiem jālasa vai jāklausās kā nemaksājam nodokļus un tādēļ nepildās budžets,varbūt nevajadzēja atjaunot visas tās valdes un komisijas ,kuras bija pirms krīzes un izdzīvojām itin labi,bet nu apetīte jau rodas ēdot.

    • Nu tak nejauciet iedzīvotāju ienākuma un uzņēmuma nodokļus ar sociālo nodokli! No sociālā nodokļa neuztur valdes un komisijas. Ar to rīkojas VSSA
      Bet Lietuvā maksā atraitnes pensiju (manai paziņai 27 eiro)

  18. LV joprojām dzīvo utopiskā realitātē, nekas no minētā nepiepildīsies, ticiet man 🙂

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (1)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (4)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+