Pensiju ledus sakustējies 0
“Par galveno – atbalstu pensionāriem ar mazajām pensijām – esam vienojušies,” saka Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) valdes priekšsēdētājs Andris Siliņš, vērtējot trešdien notikušo sarunu ar politiķēm – Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāju Aiju Barču un labklājības ministri Ilzi Viņķeli.
Šo tikšanos Saeimas priekšsēdētāja pensionāriem apsolīja 10. aprīlī, kad no A. Siliņa rokām saņēma vairāk nekā 106 tūkstošus iedzīvotāju parakstu, kas pieprasīja pensiju indeksāciju par visiem krīzes gadiem jau šoruden.
Pēc tikšanās A. Siliņš atzīst, ka no pensiju indeksācijas tās juridiskajā izpratnē būs jāatsakās, jo likums to neparedz darīt ar atpakaļejošu datumu. Turklāt, ja pensijas tagad indeksētu, ieguvums būtu ļoti niecīgs, jo inflācija Latvijā šobrīd ir 0,2% – zemākā starp Eiropas Savienības valstīm. Tomēr tas nenozīmē, ka federācija atteiktos no sava mērķa. “Pēc Saeimas priekšsēdētājas teiktā, varētu būt vajadzīgs jauns likums, kas paredzētu veidu, kā senioriem atlīdzināt krīzes gados iesaldēto indeksāciju. Mēs esam ieinteresēti, lai seniori pēc indeksācijas iegūtu nevis dažus santīmus vai latu, bet lielāku naudas summu,” solīja A. Siliņš.
LPF Pensiju komisijas vadītājs Jānis Felsbergs atgādina, ka apmēram 110 tūkstoši pensionāru šobrīd saņem 50 – 150 latu pensiju. Vienlaikus sociālajā budžetā nav ieskaitītas sociālās apdrošināšanas iemaksas 76 miljonu apmērā, bet vairāk nekā 13 miljoni latu ir atliktais maksājums. Vai šis parāds reiz nonāks sociālās apdrošināšanas budžetā?
Daudzi uzņēmumi, kas ir parādā, jau bankrotējuši, tātad ne mazums miljonu zaudēts. “Uzraugošajām iestādēm jābūt prasīgākām, tad naudas pietiks arī pensiju palielināšanai,” ir pārliecināts J. Felsbergs.
Tikšanās dalībnieki vienojās, ka darbs tiks turpināts, vispirms izveidojot senioru konsultatīvo padomi pie Labklājības ministrijas. Padomei jārod cits risinājums vai mehānisms, vai pat speciāls likums līdz šā gada jūlijam, lai oktobrī to varētu jau izmantot.
