Pētījums: būvnieki pēdējos gados audzē muskuļus 0
Lielāko būvniecības nozares uzņēmumu finanšu rādītājiem pēdējos trīs gados ir tendence uzlaboties. Uzņēmumu vidējais apgrozījums pērn, salīdzinot ar 2010.gadu, audzis par 9350,04%, sasniedzot 482 205 latus uz vienu komersantu, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās SIA “Lursoft” pētījums par pēdējiem trīs gadiem būvniecībā.
2010.gadā lielāko būvniecības uzņēmumu vidējais apgrozījums uz vienu komersantu bija 249 197 lati, bet 2011.gadā tas bija 428 877 lati.
Pētījuma rezultāti rāda, ka no visiem Latvijā reģistrētajiem 6273 uzņēmumiem, kuru pamatdarbība saistīta ar būvniecību, vien neliela daļa jeb nepilni 17% ir tādi, kuros tiek nodarbināti vismaz desmit darbinieki. Pašreiz Latvijā ir 1065 būvniecības uzņēmumi, kuros strādā vismaz desmit strādājošie, no tiem 752 uzņēmumiem gada apgrozījums ir vismaz 200 000 latu.
Aplūkojot būvniecības uzņēmumu vidējo apgrozījumu sadalījumā pa reģioniem, redzams, ka pērn visvairāk naudas apgrozījuši Zemgales būvuzņēmumi – vidēji 671 070 latus uz vienu uzņēmumu, savukārt vismazāk apgrozījuši Pierīgas uzņēmumi – 460 477 latus uz vienu uzņēmumu.
Straujāk nekā apgrozījums pēdējo gadu laikā augusi būvniecības uzņēmumu peļņa, liecina “Lursoft” pētījuma dati. Tā, piemēram, 2010.gadā vidējā peļņa uz vienu būvniecības nozarē strādājošu uzņēmumu bija 791 lats, 2011.gadā – 8124 lati, bet pērn – 16 241 lats.
Kopumā pēdējo trīs gadu laikā vidējā peļņa uz vienu būvniecības uzņēmumu Latvijā, kurš nodarbina vismaz desmit darbiniekus un kura gada apgrozījums bijis vismaz 200 000 latu, palielinājusies vairāk nekā 20 reizes.
Tāpat kā vidējais apgrozījums, arī uzņēmumu peļņas rādītāji atšķiras reģionu griezumā. Atšķirībā no apgrozījuma, kas visos reģionos strādājošajiem nozares uzņēmumiem ir samērā līdzīgs, to vidējā peļņa, skatoties sadalījumā pa novadiem, atšķiras daudz ievērojamāk.
“Lursoft” pētījums parāda, ka vislielākā vidējā peļņa uz vienu būvniecības uzņēmumu pērn bijusi Kurzemē – 37 706 lati, savukārt vismazākā – Zemgalē, kur tā sasniegusi vien 6356 latus uz vienu uzņēmumu.
Būvniecības nozares ietekme uz kopējo Latvijas tautsaimniecību laika posmā no 2010.gada līdz 2012.gadam pieaugusi. Būvniecības nozares apgrozījuma īpatsvars trīs gados pieaudzis no 3,78% uz 4,53% no kopējā tautsaimniecības apgrozījuma.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts norādīja, ka pēc šiem datiem redzams – būvniecības nozare vēl nav galīgi atkopusies no krīzes, bet mērķtiecīgi uz to virzās. “Nozare atgriezusies pie pelnītspējas, un viss liecina, ka tā attīstās pareizajā virzienā,” uzsvēra Pavļuts.
Ministrs piebilda, ka jūtami aug reālajam būvniecības sektoram – ražošanas telpu un noliktavu būvniecībai – izsniegto būvatļauju skaits. Tāpat nozares attīstību sekmēs arī beidzot pieņemtais jaunais Būvniecības likums, kas ļaus nozarei attīstīties, atvieglojot darbu gan būvniekiem, gan pasūtītājiem.
“Tas ir labs pamats, lai Latvijas ekonomika veidotos veselīgi un ilgtspējīgi un lai būvniecība būtu viens no ekonomiskās attīstības stūrakmeņiem,” piebilda Pavļuts.
Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume norādīja, ka “Lursoft” pētījuma dati ļauj izdarīt vairākus secinājumus par būvniecības nozari Latvijā.
“Pirmkārt, kļūst skaidrs, ka pašlaik 1144 uzņēmumi jeb 22,3% no kopējā būvniecības uzņēmumu skaita būvniecību veic nelikumīgi – bez reģistrācijas Ekonomikas ministrijas Būvkomersantu reģistrā.
No reģistrētajiem 6273 ar būvniecību saistītajiem uzņēmumiem 5208 vai 83% ir nelieli, nozīmīgiem valsts un pašvaldību būvniecības publiskajiem iepirkumiem nepiemēroti uzņēmumi ar nodarbināto skaitu, mazāku par desmit cilvēkiem,” uzsvēra Straume.
Viņš piebilda, ka reālajā situācijā, kad būvniecības publiskajos iepirkumos uzvarētāju nosaka pēc zemākās cenas principa, pēdējos trīs gados konstatētais divdesmitkārtīgais vidējais peļņas pieaugums uzņēmumiem ar vismaz desmit nodarbinātajiem izsauc šādus iespējamos secinājumus – peļņa tiek iegūta vai nu uz “aplokšņu algu”, vai arī uz projekta specifikācijām neatbilstošas, zemākas kvalitātes un izmaksu materiālu, konstrukciju vai iekārtu iestrādes.
