Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
6. marts, 2014
Drukāt

Pie Brīvības pieminekļa vai Lestenē? (3)

Foto - Sergejs AkuratersFoto - Sergejs Akuraters

Mūsu lasītājiem, kas laikrakstu abonē kopš tā pirmā numura, jautāju: vai atbalstāt leģionāru piemiņas gājienu šogad 16. martā pie Brīvības pieminekļa?

Voldemārs Vadziņš Talsos: “Ņemot vērā to, kas notiek Ukrainā un kā tas atbalsojas Latvijā, uzskatu, ka mīļā miera labad šogad no gājiena varētu arī atteikties. Prātīgāk būtu pēc dievkalpojuma Doma baznīcā sakāpt autobusos un braukt uz Lestenes Brāļu kapiem. Jau zināms, ka pie Brīvības pieminekļa pretī vecajiem vīriem un viņu atbalstītājiem būs pat vairākas organizācijas, visādi “antifašisti” ar savām provokācijām. Daži politiķi pareizi teic, ka leģionāri savus kritušos biedrus var pieminēt Lāčplēša dienā 11. novembrī.”

Daira Zepa Varakļānu novadā: “Godīgi atzīšos, ka uz pašreizējo notikumu fona saistībā ar Ukrainu grūti uz šo jautājumu sniegt viennozīmīgu atbildi. Vairāk tomēr nosliecos par to, ka bijušajiem karavīriem jāturpina iesāktā tradīcija un kā ik gadus jādodas pie Brīvības pieminekļa. No provokācijām tik un tā neizvairīsimies, tās bija un būs, tāda diemžēl ir dzīves īstenība. Atbalstu leģionārus, jo arī mūsu ģimenē mammas brālis bija leģionārs.”

Jānis Tālens Jūrmalā: “Neiebilstu leģionāru gājienam, ja vecie karavīri grib, lai iet. Tas atkarīgs tikai no viņu pašu vēlmēm. Tas ir nevainīgs gājiens, tikai žēl, ka daži to nesaprot. Jā, būs provokācijas. Tāpēc gribu jautāt, vai vajag viņiem visiem tur būt vienlaikus? Acīmredzot kādas atbildīgās personas ir ieinteresētas un visu gudri izplānojušas, lai leģionārus salaistu ragos ar “antifašistiem” un citiem provokatoriem. Būs ko rādīt televīzijām, arī Krievijas TV, kas kā parasti ir klāt.”

Jānis Blūms, pensionēts ceļinieks, Saldū: “Neesmu pret leģionāriem, bet patlaban ir tāda situācija, ka labāk “lielo lāci” – krievus – nekaitināt. Lai sirmie karavīri dodas uz Lesteni, uz Brāļu kapiem, un tur klusumā, cieņas pilnā atmosfērā arī piemin savus biedrus. Mēs, vecākā paaudze, zinām vēsturi, mans tēvs un sievastēvs to piedzīvoja, dabūja izkaroties gan vienā, gan otrā frontes pusē. Jaunieši ir karstgalvji, nezina, kā tas bija. Vēl arī nav zināms, kā beigsies Ukrainas notikumi.”

Ilga Igaune Lejasciemā: “Leģionāriem obligāti jāiet gājienā! Es viņus cienu un cienīšu joprojām. Mans brālis bija iesaukts leģionā, bet viņš ļoti negribēja iet. Taču vācieši pateica – ja neiesi, visu ģimeni aizvedīs uz Salaspils nometni. Brālis līdz frontei netika, saslima, bet par to, ka bija uzvilcis karavīra formastērpu, krievi viņu aizsūtīja uz lēģeri. Mājās atgriezās, bet no pārdzīvotā drīz vien mira. Nevajag teikt, ka visi leģionā iestājās brīvprātīgi, vai naivi domāt, ka viņi varēja iebēgt mežā vai kā citādi dezertēt.”

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. NESAPROTU, KĀPĒC TIEŠI ŠOGAD vecie karavīri NEVAR iet pie Brīvības pieminekļa un nolikt ziedus??? Uz Lesteni viņi brauks tā vai citādi (tā domĀju)! Nekārtību cēlējiem PILNĪGI vienalga, viņi TĀPAT IES UN DARĪS KO GRIBĒS UN KAD GRIBĒS, NESKATOTIES NE UZ KO!?? Šis un citi datumi viņiem nav saistoši!!! Viņiem saistošas vienīgi ambicijas!!! Vecie karavīri taču pie viņu pieminekļa 9.maijā neiet celt traci…Tur viņi var priecāties pēc sirds patikas!Domāju, ka NEVAJAG LĪST VIRSŪ AR SEVI un meklēt tvaika nolaišanas momentus publiskās vietās !?? Jauki jau būtu, ja vaukšķētu vienatnē, bet nav interesanti…Bez tam ar to jau nebūtu atrisināta vīņu izrādīšānās vēlme…Kaut arī vairs starp mums NEBŪTU neviena no vecajiem karavīriem, viņi ATRASTU CITU IEMESLU MĀKTIES VIRSŪ !!!!!!!!!!!!!!!

  2. Manuprāt,pareizāk būtu pēc dievkalpojuma sakāpt autobusos un aizbraukt uz Lesteni.Lai sarkanfašisti vaukšķ vienatnē.Vēlu visiem veselību un saprātu.

  3. Lilita Grēvele Rīgā Atbildēt

    Arī manā dzimtā ir bijuši legionāri. Tomēr 16.martu mēs nekad neesam uzskatījuši par svinamu dienu. Tieši otrādi. Šis datums, mūsuprāt, ir kauna un negoda traips visai Latvijai, jo tās dēliem bija jāiet dienēt okupantu karaspēkā. Mūsu vīrus iesauca vācu okupācijas armijā, kaimiņus – krievu okupācijas armijā. Vai svinēsim divīziju dibināšanas datumus abās frontes pusēs, jo ikviens latvietis taču gāja cīņā par Latvijas brīvību, par Latvijas atbrīvošanu no okupantiem? Kāpēc šajā negoda dienā būtu jāiet pie mūsu neatkarības simbola – Brīvības pieminekļa? Iesim uz kapiem, sakopsim tos, noliksim ziedus un pieminēsim kritušos Latvijas dēlus, kuri bija bezspēcīgi lielvaru priekšā!

Draugiem Facebook Twitter Google+