Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
10. jūnijs, 2015
Drukāt

Izsniegtu kaut miljardu, ja būtu pieprasījums. Saruna ar “Swedbank” vadītāju Māri Mančinski (10)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Kāpēc ātro kredītu vieglāk dabūt nebankā? Kāpēc vairāk īrē, nevis pērk? Vai tiešām sākas jauns kreditēšanas vilnis? To “Swedbank” valdes priekšsēdētājam Mārim Mančinskim jautāja “LA” žurnālisti Ivars Bušmanis un Zigfrīds Dzedulis.

– Bankas, kas līdz šim tika uzskatītas gandrīz vai par vienīgo naudas veikalu, tādas vairs nav. Pat pieejamākās ne. Kā vērtējat ātro kredītu firmu ekspansiju un savstarpējās aizdošanas platformas – “Mintos”, “Twino”?

– Finanšu tirgū arvien vairāk ienāk dalībnieki, kuri piedāvā pakalpojumus, ko agrāk piedāvāja tikai bankas. Šī tendence vērojama visur pasaulē, un šajā ziņā Latvija nav izņēmums. Kā pirms aptuveni pieciem gadiem parādījās ātro kredītu firmas, tā tagad – šīs savstarpējo aizdevumu platformas. Piemēram, ASV un Lielbritānijā tās darbojas jau aptuveni astoņus gadus.

– Varbūt pēc krīzes bankas, tostarp jūsu pārstāvētā, kļuvušas piesardzīgākas kredītu izsniegšanā? Savukārt ar šiem piedāvājumiem tiek aizpildīts augošais pieprasījums.

– Iespējams, kādu kredītu izsniegšanas jomā patiešām bankas kļuvušas konservatīvākas. Ja būs pieprasījums, tad vienmēr būs uzņēmēji, kuri mēģinās aizpildīt šo brīvo nišu ar saviem piedāvājumiem. Ātro kredītu firmas un savstarpējo aizdevumu platformas šajā piedāvājumā nav vienīgās, finanšu tirgū vēl ir mikroaizdevēji, tostarp pat starptautiskie. Domāju, ka turpmāk šādu piedāvājumu būs arvien vairāk un konkurence šo tā saukto nebanku aizdevēju starpā pieaugs.

– Vai “Swedbank” darbību netraucē tās astoņpa­dsmit ātro kredītu firmas un nu jau divas minētās platformas, kas jau darbojas Latvijā?

– Varētu jau vēlēties, lai mēs būtu vienīgā banka valstī. Bet tas būtu kaitīgi gan tirgum, gan mums pašiem. Jebkāda konkurence mudina arī mūs nemitīgi domāt, kā kļūt labākiem. Tāpat tā skubina mūs pārņemt labāko no pasaules pieredzes. Pēc minēto jauno dalībnieku ienākšanas tirgū arī mēs vienubrīd spriedām, vai bankas ietvaros nevajadzētu radīt kādu līdzīgu piedāvājumu saviem klientiem. Bet tad atteicāmies no šīs idejas. Jo kam tad mēs aizdotu naudu šādā veidā? Tiem, kuriem paši pašlaik nevaram aizdot! Tas nebūtu ētiski. Citu pasaules valstu pieredze turklāt apliecina, ka šo dalībnieku īpatsvars finanšu tirgū nav liels.

– Jūsuprāt, tā vajadzētu būt, ka pārdesmit minūšu laikā ikviens var neierobežoti aizņemties naudu firmās? Vācijā tādu ātro aizdevēju vispār nav!

– No makroekonomikas viedokļa raugoties, šāda aizdošana nerada pārāk lielu ļaunumu, jo aizdevumu kop­apjoms nav liels. Bet šāda aizdošana radīja sociālas problēmas, tāpēc ka no valsts puses būtībā tai nebija nekādas uzraudzības. Nesen Saeimā pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā turpmāk regulēs šo aizdevēju darbību. Piemēram, Lielbritānijā šādām ātro kredītu firmām vajadzīgas aktīvu pārvaldītāju licences, proti, tām ir tiesības saņemt no personām naudu, lai pēc tam ieguldītu to citur. Vēlreiz uzsvēršu, ka galvenais priekšnoteikums šādu aizdevēju darbībā ir valsts uzraudzība, kādas līdz šim būtībā nebija.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. sapratu. Ir pienācis laiks slēgt kontu šai bankā. Sīkums protams bet patīkami

  2. Swedbank izsniegusi LA kredītu?

  3. Cērpamās aitas sāk pietrūkt?! Kam domāts šis reklāmraksts???

  4. augļotāji.. nesaprotu kā var atļaut vasts šīs visas shēmas.. uzpirkteņi.

  5. baigais gudrinieks

  6. Uzņēmējs no laukiem Atbildēt

    Es ņemu. Par kādiem % ? Ja 5%, tad man gadā vien bankai būs jāmaksā 50 miljoni!!

    • Nost ar ārzemju bankām!! Atbildēt

      Esi patriots un labāk 1 miljarda kredītu paņem valstij piederošā bankā un katru gadu tādējādi valsts budžetā iemaksāsi 50 miljonus, kas aizies armijai, skolotāju, ugunsdzēsēju, policistu algām.
      Ak, diemžēl valstij nav savu banku, kas izsniedz kredītu. Un “pateicoties” tam pie bagātības tiek nevis latviešu valsts, bet zviedri un citu rietumu kolonisti.

  7. SEB bankā strādājošs čoms reiz sarunā pie alus glāzes teica, ka vari mūs (SEB banka) netraucēt. Tev ar 800 EUR lielo (mazo) algu nav ko cerēt uz kredītu. Patēriņs kredīts, autolīzings varbūt, bet hipotekārais kredīts tev nespīd. Tā arī bankas netraucēju. Saprotu, ka šobrīd pie zemām likmēm varētu nopirkt 2-istabu dzīvokli Ķengaragā vai Pļavniekos, bet bankām es neesmu interesants.

  8. izcilais sviedru pakalpin- nenirgajies par tautu,kura metodiski tiek diskrimineta UN tiek nolaupita Latvija kaa valsts!

  9. aizdod tam , kuram vismazāk vajadzīgs, bet aizņemas ne skaidrā prātā ?

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (6)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+