Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
26. augusts, 2016
Drukāt

Piemērotākās zobu pastas izvēle – Kā izvēlēties piemērotāko?

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Zobu pasta ir viena no lietām, kuru iegādājas ikviens. Taču princips, pēc kāda tiek izvēlēts šis mutes dobuma kopšanas līdzeklis, katram ir cits. Ir cilvēki, kuri dod priekšroku reklāmām redzētu zīmolu zobu pastām, citi izmanto atlaižu piedāvājumus veikalos vai arī meklē lētāko preci, neaplūkojot to, kāds ir zobu pastas sastāvs. Lai zobi un smaganas saglabātos veseli pēc iespējas ilgāk, īpaša uzmanība jāpievērš tieši ikdienas higiēnai. Tādēļ nepieciešams noskaidrot, vai zobu pasta, kuru iegādājaties veikalā vai aptiekā, patiešām ir jums piemērota.

Zobārstniecība ir plaša nozare, kuru pārstāvošajiem speciālistiem ir ne tikai jāspēj uzlabot cilvēku mutes dobuma veselību, bet arī jāsniedz padomus par to, kā uzturēt zobus skaistus un veselus ilgtermiņā. Zobārsti un higiēnisti norāda, ka galvenais mutes dobuma un zobu veselības problēmu cēlonis ir nepareiza vai pārāk reta zobu tīrīšana. Šādas rīcības rezultātā rodas aplikums, kas bojā zobu emalju. Tieši tāpēc zobu kopšanas process, kā arī tajā izmantotie līdzekļi ir galvenā atslēga uz skaistu un veselīgu smaidu. Aplūkosim, kas jāņem vērā, izvēloties sev zobu pastu?

Zobu pastas sastāvs

Zobu pastas galvenās funkcijas ir aplikuma noņemšana, kā arī zobakmens veidošanās aizkavēšana, tādēļ bieži vien tās sastāvā ir dažādas tīrošas un abrazīvas vielas, kā arī smaržvielu un garšvielu savienojumi. Krīts (kalcija karbonāts), fosfāti, nātrija bikarbonāts, silīcija dioksīds un līdzīgi savienojumi palīdz gan notīrīt aplikumu, gan arī neļauj attīstīties zobakmenim. Savukārt tādas vielas kā fluorīds un ksilitols, neļauj attīstīties zobu bojājumiem. Sodai, triklozānam, vara fluorīdam, polifenolam un likozīmam ir antibakteriāla iedarbība.

Ja vēlaties noskaidrot, vai zobu pastā ir vielas, kuras novērš zobakmens veidošanos, uz iepakojuma meklējat šādus nosaukumus – Tretrasodium Pyrophosphate, Gantrez S-70, nātrija tripolifosfāts. Savukārt, ja jums ir jutīgi zobi, palīdzēs pastas, kurās ir kālija nitrāts un stroncija hlorīds. Smaganu iekaisumu remdēs zobu pastas, kurās ir kumelītes, salvija, kliņģerītes un citas dabiski antibakteriālas vielas.

Kā no plašā zobu pastu klāsta izvēlēties īsto?

Zobārstniecības speciālisti norāda, ka zobu kopšanai jāpievērš uzmanība jau no tā mirkļa, ka bērnam parādās pirmie zobi, un tas parasti notiek 6-7 mēnešu vecumā. Zīdaiņiem zobu tīrīšanu parasti veic arī īpašu birstīti, kuru iespējams uzvilkt uz pirksta. Savukārt bērniem, kuri paši sāk mēģināt sev tīrīt zobus, ir pieejamas pastas ar dažādām garšām, turklāt to sastāvs ir pielāgots tam, lai bērnam nekas nenotiktu, ja, tīrot zobus, viņš pastu norītu.

Svarīgākais, kas jāņem vērā, iegādājoties zobu pastu – jāizvērtē savas mutes dobuma problēmas, un pasta jāpiemēro tām. Farmaceiti stāsta, ka zobu pastas parasti iedala divās grupās. Pirmajā ietilpst higiēniskās jeb universālās zobu pastas, kas attīra un atsvaidzina mutes dobumu, savukārt otrajā grupā ir ārstnieciski profilaktiskās pastas, kuru sastāvā esošās vielas ne tikai novērš kariesu un mazina zobu jutīgumu, bet arī ārstē smaganu iekaisumu.

Fluorīdus saturošas zobu pastas

Fluorīdi ir vielas, kura bieži sastopama zobu pastu sastāvā. Šis dabā atrodamais minerāls palīdz stiprināt zobus, novēršot to bojāšanos. Fluorīds zobos nonāk cauri emaljai, kur tas nogulsnējas, radot cietu slāni – fluorapatītu, kas pasargā zobus no skābēm. Fluorīdu visvienkāršāk uzņemt, to uzklājot uz zobiem, un to iespējams izdarīt pie zobu higiēnista. Protams, fluorīdi ir arī zobu pastās, taču tur šis daudzums ir krietni mazāks nekā līdzeklī, kuru izmanto higiēnists. Jāievēro, ka bērniem no pusotra gada līdz piecu gadu vecumam jālieto zobu pasta ar samazinātu fluorīdu koncentrāciju.

Ko darīt, ja zobi ir jutīgi?

Zoba ārējo cieto kārtu dēvē par emalju. Ja emalja vai zem smaganu līnijas esošā cietā zoba virsma nodilst, kļūst pieejams dentīns, un tas zobus padara jutīgus. Dentīns sastāv no tūkstošiem mazu kanāliņu, kuri stiepjas no zoba virsējās daļa līdz zobu nervu centram jeb pulpai. Šie kanāli ir pildīti ar šķidrumu. Ja zobs sastopas ar ko karstu vai aukstu, šim šķidrumam sakustoties, tiek kairināts zoba nervs, kā rezultātā cilvēks sajūt sāpes. Ja zobi pastiprināti reaģē uz karstiem un aukstiem ēdieniem vai dzērieniem, jums jāizmanto īpaši tādai problēmai radīta zobu pasta, kurā parasti ir kālija nitrāts vai stronciju saturoši sāļi.

Lai arī atbilstošas zobu pastas izvēle ir ļoti svarīgs priekšnoteikums mutes dobuma veselības uzturēšanā, svarīgs ir arī pats tīrīšanas process, tādēļ iemācieties to darīt pareizi, lai, cenšoties padarīt zobus tīrus, nenodarītu tiem vairāk ļauna, nekā laba.

Pievienot komentāru

Kad un kāpēc sievietes sāka skūties? Mazs atskats vēsturēJā, sievietes to dara katru dienu, tomēr ne visas zina, kādēļ vispār sabiedrībā sievietēm ir pieņemts skūt, piemēram, paduses un kājas.
Draugiem Facebook Twitter Google+