Kultūra
Kultūrpolitika

Pieminekļu iekārotais Neatkarības laukums. Ekspertiem varianti nepatīk 0


Aigara Bikšes veidotais piemineklis “Gudrajai pensionārei”.
Aigara Bikšes veidotais piemineklis “Gudrajai pensionārei”.
Publicitātes foto

Bronzā kaltā “Gudrā pensionāre” Anna Miķele un tēlnieks Aigars Bikše, un 4. maija Deklarācijas kluba biedri tikko izrādījušies viedokļu barikāžu dažādās pusēs pēc tam, kad ar sociālo tēmu aktīvu lietojumu, provokācijām un ekstravaganci pazīstamais mākslinieks vērsies pie Rīgas Pieminekļu padomes ar ierosmi novietot Neatkarības laukumā viņa skulptūru “Pamatelements”, kurā attēlota roku pacēlusi pensionāre.

Pirmo reizi šajā vietā – toreiz Jēkaba laukumā – “Gudrā pensionāre”, izgatavota no plastmasas un apzeltīta, stāvēja 2011. gadā, gan tikai mēnesi, bet arī tad gana satrauca sabiedrību, kura apšaubīja arī skulptūras māksliniecisko izpildījumu. Aizvakar ideja par Annas Miķeles izvietošanu Neatkarības laukumā nonāca arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātu redzeslokā. Iesniegumā to bija aktualizējuši 4. maija Deklarācijas kluba biedri, kuriem ir strikti noraidošs viedoklis pret Bikšes ierosmi.

“Aptaujātot kolēģus, dzirdēju tikai vienu – šāds tēls būtu labs jebkurā citā Rīgas vietā, tikai ne Neatkarības laukumā. Ja esam nacionāla, demokrātiska, neatkarīga valsts, mums ir jāciena šie jēdzieni, un neatkarību nevar simbolizēt šāds tēls,” uzsver kluba pārstāve Velta Čebotarenoka. Klubs aicina komisijas deputātus rosināt Kultūras ministriju izsludināt skiču konkursu, kurā varētu piedalīties “mūsu talantīgie mākslinieki”, paužot gatavību paši apbalvot pirmās vietas ieguvēju.

Tikmēr vakar parādījās vēl viena jauna ideja – tēlnieks Ojārs Feldbergs šajā laukumā piedāvā izvietot savu skulptūru ar nosaukumu “Ugunskurs”, aģentūru LETA informējis pats tēlnieks. Viņš skaidrojis, ka skulptūras modeli izveidojis jau 2006. gadā kā veltījumu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai. 2013. gadā viņš savu projektu prezentējis Rīgas domes Pieminekļu padomei, kur tas neguva atbalstu. Tagad O. Feldbergs, līdzīgi kā A. Bikše, vēlas sabiedrībai sniegt savu vīziju par laukuma iespējamo izskatu nākotnē. Skulptūras kompozīciju veido četras granīta pagales formas, katra simbolizējot vienu no Latvijas novadiem. Granīta bloki, kas ir tēlnieka īpašumā, tika izmantoti Vecrīgas barikādēs 1991. gadā.

Pieredzējusī Anna Miķele

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Savukārt A. Bikše savā skulptūrā atveidojis kundzi gados, kuru nosacīti nosaucis par Annu Miķeli un apveltījis viņu ar biogrāfiju un – 2011. gadā izveidotajā animāciju ciklā, kas joprojām pieejams vietnē “youtube” – pat balsi, viņš centies “simbolizēt atmodas dzinējspēku, pieredzes bagātu cilvēku, kas redzējis neatkarīgu valsti pirms okupācijas un bijis klāt neatkarības atjaunošanā”. Bikšes un domubiedru apvienības “Annavarna” (tajā darbojās arī rakstnieks Māris Bērziņš un māksliniece Liene Mackus) darbs “Piemineklis gudrajai pensionārei jeb “Pamat­elements”” 2011. gadā tika izvirzīts prestižākajai balvai vizuālajā mākslā Latvijā – Purvīša balvai. Taču atrast tam vietu Rīgas centrā pat uz mēnesi arī toreiz nemaz nebija viegli – sākotnēji mākslinieks iecerēja skulptūru izstādīt pie Rīgas apgabaltiesas, taču Rīgas Pieminekļu padome šo ideju noraidīja. Pēc tam – laukumā pie Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas, pret ko pretojās pati skola.

Tagad Rīgas domes Pieminekļu padomē Bikšes rosinājumu izvietot “Gudro pensionāri” Neatkarības laukumā plāno apspriest nākamnedēļ, 11. decembrī, bet Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā – dienu vēlāk. Ņemot vērā vispārējo stratēģijas trūkumu vides mākslas objektu izvietošanā Rīgā, šķiet pat savādi, ka jaunievēlētie deputāti, starp kuriem nav neviena šīs jomas eksperta, nu reiz sajutuši sevī kompetenci par to spriest. Komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens gan šīsnedēļas sēdē uzsvēra, ka tas notiktu “parlamentārās uzraudzības ietvaros”.

Degradēs neatkarības ideju?

Ojāra Feldberga piedāvātā skulptūra “Ugunskurs”.
Publicitātes foto

“Attiecībā uz ārtelpas tēlniecību būtu vajadzīga saruna par to, kā ar vājiem mākslinieku darbiem ietekmējam sabiedrības estētisko gaumi,” vērtē mākslas zinātniece Ingrīda Burāne. Viņa smej, ka, pati būdama pensionāre, nevēlētos atrasties Annas Miķeles vietā. “Ja šajā vietā izvietojam pensionāri ar izstieptu, lūdzošu roku un salīdzinām iedvesmas avotus, kā to paudis mākslinieks, ar prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu vai Anglijas karalieni Elizabeti II, tas ir vienkārši neētiski. Ielikt pensionāri mūsu Neatkarības laukumā – tas nozīmētu patiesībā degradēt neatkarības ideju, skatoties atpakaļ, nevis uz priekšu. Turklāt, zinot, kāds ir lielas daļas pensionāru statuss Latvijā, likt tam pieminekli būtu neētiski.”

Foto: Sintija Zandersone/LETA

“Vai no tā būtu jāsecina, ka vecākā paaudze Latvijas neatkarībā nav bijusi klātesoša un mūsdienu Latvijā neeksistē?” turpretī jautā mākslinieks A. Bikše. Viņaprāt, skulptūra atgādinātu par paaudzi, kas atjaunojusi neatkarīgu Latviju, un tagad tiktu godināta, novērtēta un apzeltītā bronzā celta uz postamenta.

“Pēc proporcijām un uzbūves šī skulptūra neiztur to mērogu attiecību, ko prasa tās atsevišķās ķermeņa daļas. Būtībā tā ir tāda pati neveiksme kā Bikšes veidotais Raiņa piemineklis pie Nacionālās bibliotēkas. Arī, piemēram, materiālu izvēle prasa piemērotību pieminekļa jēgai un videi, kurā tas tiks novietots (mākslinieks paudis, ka skulptūru izstrādās bronzā, tās virsma būs apzeltīta, savukārt postaments no melna granīta. – Red.),” uzskata I. Burāne.

Savukārt V. Čebotarenoka aicina deputātus “šim jautājumam pievērsties ļoti nopietni, lai mums kā teātra aktieriem nevajadzētu sadoties rokās un sargāt Neatkarības laukumu. Man nav pretenziju pret šo skulptūru kā mākslas darbu, tikai – ne šajā laukumā.”

LA.lv