Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
26. augusts, 2014
Drukāt

Piena lopkopības atbalstam novirza sešus miljonus eiro (papildināts) (9)

govis_ferma

Lai gan zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) iepriekš vairākkārt norādījis, ka piensaimniecības nozare ciltsdarba atbalstam šogad varētu saņemt 13,9 miljonus eiro, valdība šim mērķim otrdien nolēma novirzīt vien sešus miljonus eiro.

Zemkopības ministrs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Panorāma” skaidroja, ka pagaidām nauda piešķirta tikai diviem mēnešiem, bet līdz šim izskanējusī zaudējumu summa – 13,9 miljoni eiro – aprēķināta līdz gada beigām.

Ministrs solīja, ka oktobra otrajā pusē Zemkopības ministrija (ZM) sniegs valdībai ziņojumu par situāciju nozarē, un tad arī varēs lemt par papildu līdzekļu piešķiršanu, ja tas būs nepieciešams.

Kā informē ZM, atbalsts piena lopkopībai ieviests, lai mazinātu Krievijas noteiktā preču importa aizlieguma radītos zaudējumus piensaimniecībā un ļautu saglabāt ražošanas apjomu, vienlaikus nodrošinot augstvērtīgu piena šķirņu slaucamo govju saglabāšanu ganāmpulka ciltskodolā.

Noteikumi nosaka ciltsdarbam nepieciešamo atbalsta summu par 2014.gada septembri un oktobri, lai nodrošinātu piena šķirņu slaucamo govju produktivitātes datu noteikšanas un izvērtēšanas pakalpojumu.

Atbalsts segs līdz 70% jeb līdz 46 eiro izmaksu, kas saistītas ar piena šķirnes slaucamās govs produktivitātes kontroles testiem. Lauku atbalsta dienests atbalstu piešķirs kā vienreizēju maksājumu, pamatojoties uz šķirnes dzīvnieku audzētāju organizāciju, kas ir atbalsta pretendents, iesniegtajiem sarakstiem.

Noteikumi nosaka termiņu – šā gada 1. oktobri, līdz kuram pretendentiem ir jāiesniedz apsekoto ganāmpulku īpašnieku saraksti.

Pieņemtie noteikumi arī nosaka kārtību, kādā atbalsts administrējams.

Noteikumi “Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība piena šķirņu slaucamo govju produktivitātes datu izvērtēšanai” stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Varbūt tā ir taisnība, ko tu tur gvez, bet tā nav patiesība. Patiesības saturs sakņojas realitātē, bet
    taisnība nereti pieder tam, kam skaļāka un pārliecinošāka runa vai balss, bet tas nenozīmē, ka viņam pieder patiesība. Patiesība ir tā, ka lauki paliek arvien tukšāki no cilvēkiem, bet simtiem tūkstošu ha zemes valstī stāv atmatā un netiek izmantota. Patiesība ir tā, ka Latvijas lauku izmantojamā zeme, izņemot Zemgali, ģeogrāfiski veido nelielus, pārsvarā 1-5 ha lielus laukus, uz kuriem nekādu lielražošanu nevar attīstīt un tie tad arī netiek apsaimniekoti un aizaug ar krūmiem. Tāpēc objektīvi pie mums ir jābūt mazām un vidējām saimniecībām. Bet ZM ierēdņi ar ministru Dūklavu priekšgalā par to visu nospļaujas un stāsta , ka mums te vajag tikai lielražošanu. Kādi vēl strādnieki un kādi kredīti! Uz savas zemes ir jāstrādā pašam saimniekam ar ģimeni un punkts, kā to dara citur Eiropā. Bet mums, redziet, vajag kalpus un superlielas saimniecības, citādi nevarēšot galus savilkt. Nu tad krīzes situācijā lai viņi neskrien ar izstieptu roku pie valsts, ja jau tik spēcīgi un lieli! Ja nebrauks ar džipiem, nepirks dārgu tehniku un nebūvēs dārgas celtnes, tad varēs arī iztikt, kā to dara mazie zemnieki! Joprojām gribam dzīvot kā kapitālismā, bet strādāt kā sociālismā. Esot jāsaglabā ganāmpulka ciltskodols – un tie tad dabūšot atbalstu! Kādi tieši būs kritēriji atbalsta saņemšanai, par to runātīgais Dūklavs klusē, jo neapšaubāmi būs daudz tādu, kuri pienu gan slauc un pārdod, bet saņems – vienīgi trīs pirkstu kombināciju, jo tā būs lēmuši ierēdņi ZM. Un vēl pasmiesies – jums jau tikai 5 govis!

    • Pilnīgi piekrītu gan par tukšajiem laukiem, gan mazajiem zemniekiem! Tie, kuri brēc pēc lielražošanas, aizmirst, cik skādes nodara viņu izmantotā ķīmija, dažādi pesticīdi un hormonu barība lopiem. Tas vairs nav dabīgs piens, ko slauc no lielo saimniecību govīm, jo galvenais ir sasniegt izslaukuma kāpumu, aizmirstot par lopa un cilvēka veselību. Nez kāpēc tām govīm tik īss mūžs – 3-5 gadi un prom, bet mazajās saimniecībās govis tur ap 10 gadiem. Nez kāpēc valdības vīri cenšas visu pārforsēt, nedomājot par tautu un laukiem, bet tikai par lielajiem un bagātajiem… Kamēr mazie zemnieki neapvienosies kādā kopīgā organizācijā, viņus nesadzirdēs, jo vinnē tas, kurš skaļāk bļauj, piem., Zemnieku saeima. To jau var redzēt, apskatot plānotās atbalsta summas zemniekiem sākot ar 2015.gadu – maksās lielākoties lielajiem, bet mazajam saņemtā summa nez vai segs izdevumus, zāli nopļaujot. Re, cik gudri un viltīgi cenšas iznīdēt mazos lauksaimniekus!

  2. Taisnība jau ir ka piena cenas zemniekiem ir augstas. Taisnība arī ir tur, ka saimniecībā ar 3im govīm neva nodrošināt visus apstākļus kvalitatīviem apstākļiem un labam pienam. Taisnība arī tur, ka saimniecība, kas ir paņēmusi kredītus ir zem kredīta sloga un nevar palielināt algas un nav uzkrājumi ilgtermiņa krīzei. Taisnība arī tur, ka maz ir to saimniecību, kas stratēģiski ilgtermiņā strādā un ir brīvi līdzekļi, lai šādu krīzi uz 3-4 gadiem mierīgi varētu pārciest.
    Nu ko kungi un dāmas! Mācamies uz sava ādas un reālā laikā. Ko gan valdība var darīt šajā gadījumā? Subsīdijas dod, par kompensācijām cīnas, ar veikalniekiem runājas un iejaucas viņu biznesā. Vēl tikai atliek, lai nosedz visus kredītus, palielina saimniecībās algas, saved kārtībā piensaimniecības infrastruktūru, izgana govis, izārstē un šķirņu govis ekonomiski izdevīgās atstāj, izslauc tās, pabaro, atdzesē pienu, nokrejo, pasterisē to, sataisa sieriņus, krējumus, sviestiņu, pienu, kefīrus, jogurtiņus, suliņas iebiezinātā pienā, paniņas, safasē visu, ar valsts mašīnā pa valsts veikaliņiem izvedā un samazina veikalu cenas līdz pašizmaksai. To sāks pirkt, kā arī par eksprotu piena pulverī vai gatavo produkciju padomā. Vecais labais holhoszs+ražotnes+veikalu tīkls savs. Uzcenojumu minimālu, jo tik un tā viss ir savs.
    Atliek tikai viens – esošie piensaimnieki, lai visas infrastruktūtas par 1 EUR pārdod valstij un uz priekšu. Tāda takš mums prakse ir bijuis. Tad visi zemnieki nodos pienu valstij. Citu pienu ievest svaigā veidā muita padarīs nerentablu. Gatavo produkciju no kaimiņu valstīm paši nepirksim, tikai savu un nozare sakārtota -> no paša sākuma, līdz beigām!

    Mēs taču paši neko nevara ilgtermiņā. Mums vajag, kādu kas pieņem darbā, iedod darbu un par padarīto saņemam aldziņu 1500 EUR un dzīvojam savā mierā. Katrs nodarbojas ar to kas viņam vislabāk padodas – līdzīgi, kā Norvēģijā. Tik žēl, ka mums nav naftas atradnes.

  3. vai tad kāds šaubījas, ka Dūklavs tikai pārstrādātājus atzīst un maksās tikai tiem. Zemnieki tuvojas vēlēšanas vajag vienreiz pateikt savu vārdu, un tādus Dūklavus pasūtīt trīs mājas tālāk…

    • Tur jau tā lieta, ka Dūklavs ir tas kas patreiz strādā! Strādā par mani, par tevi, par visu nozari. Vai tad mēs mākam paši ar saviem spēkiem tikt ārā no saviem sūdiem…

  4. Nu re, tagad praksē redzami Dūklava “lielā darba” rezultati. Piena ražotāji saņems tikai pusi no solītā, pie tam liela daļa tiks pārstrādātājiem, bet pārējais, lielajiem, kam govis pārraudzībā. Vairākums mazo ražotāju nesaņems neko!

    • Ja pareizi esmu uztvēris, tad visi, par kuriem ir dati, pieteikumi un ir par sevi kaut kādā veidā likuši par sevi manīt ir iekļauti atbalsta programmā.

      NU bet ja ir slikums pakaļu piecelt un gaida, kad pie viņiem pašiem nāks un uzmāskies ar naudām… nu tad lai sēž un gaida… Ja tas ir viss ko viņi māk, tad lai to arī turpina darīt.

      Šajā gadījumā ir jābūt aktīviem un jāprezentē sevi, sava saimniecība ar skaitļiem un faktiem, lai var iekļaut aprēķinos.

      Dūklavs malacis. Pareizi puisis dara. Labu lietu dara. Rūpējas par nozari. Kāda nu tā situācija ir ar tādu arī ir jāstrādā. Ar ES līdzekļiem tautiešu privātais bizness jāstutē, kas gluži nav valsts pienākums. Privātām lietām ir jābūt privātām un valsts lietām ir kopēja lieta. NU tagad Slāvi stāv pie robežas ar savu karapulku un embargo. Nu takš palīdz tas Dūklavs, kā māk. Cik ir iespējas palīdz. Liekas pa maz – da vienmēr naudas lietās visiem būs pamaz. Bet paldies par to pašu kas ir jau neviens nesaka. Dūklavs malacis un viņu komanda arī.

    • Ja pareizi esmu uztvēris, tad visi, par kuriem ir dati, pieteikumi un ir par sevi kaut kādā veidā likuši par sevi manīt ir iekļauti atbalsta programmā.

      Šajā gadījumā ir jābūt aktīviem un jāprezentē sevi, sava saimniecība ar skaitļiem un faktiem, lai var iekļaut aprēķinos.

      Dūklavs malacis. Pareizi puisis dara. Labu lietu dara. Rūpējas par nozari. Kāda nu tā situācija ir ar tādu arī ir jāstrādā. Ar ES līdzekļiem tautiešu privātais bizness jāstutē, kas gluži nav valsts pienākums. Privātām lietām ir jābūt privātām un valsts lietām ir kopēja lieta. NU tagad Slāvi stāv pie robežas ar savu karapulku un embargo. Nu takš palīdz tas Dūklavs, kā māk. Cik ir iespējas palīdz. Liekas pa maz – da vienmēr naudas lietās visiem būs pamaz. Bet paldies par to pašu kas ir jau neviens nesaka. Dūklavs malacis un viņu komanda arī.

      • es esmu pacēlusi savu pakāļu (kā Jūs sakat)un veicu pāraudzību savām 5 govīm ir kvotas ,bet valdība izdomāja ka maksās tikai tām saimniecībām kur ir vairāk nekā 5 govis ,tas nozīmē man tikai izmaksas jo par pārraudzību ir jāmaksā.Manuprāt valstij ir labāk ja es neeju vieglāko ceļu prasīt pabalstus ,bet saimniekoju ,skoloju bērnus ,radu pievienoto vērtību. sirds sāp par attieksmi ja es cīnos lielais zin tāpat valsts paglābs

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+