Vai pierobežas pašvaldības jūt tranzīta ceļu uzlabojumus un rūpes par kārtību uz tiem? 0
Andris Valeinis, Ludzas novada Briģu pagasta un Nirzas pagasta pārvalžu vadītājs: ”Kur tie gadi, kad premjers Kalvītis solīja pierobežā ieviest kārtību, tomēr vēl tagad ar daudz ko mums nākas samierināties. Tiesa, furgonu rindu problēma vairs nav tik aktuāla kā agrāk, taču sakarā ar to, ka jauno ceļu E22, kas ved uz Terehovas robežkontroles punktu un ko solīja uzbūvēt jau agrāk, pabeigs, ātrākais, nākamgad, lielās mašīnas vēl arvien brauc pa veco ceļu, kas ir līkumains un paugurains. Kāds brīnums, ka Briģu ciematā furgons iebrauca grāvī un nobloķēja satiksmi. Daudzviet asfaltā ir pamatīgas rises. Kad nolīst lietus, ūdens tajās turas labu laiku. Ceļš slidens, bīstams, īpaši ziemā. Fotoradaru, protams, nav. Un šoferi joņo, jā, pat ar 100 kilometru ātrumu. Solīja vairāk ceļu policistu, bet nekā. Pa mūsu teritoriju iet tranzīta ceļš uz Krieviju, bet no tā pašvaldībai netiek nekas. Toties ir atkritumi ceļa malās, ir avārijas, tiek sabojāts ceļš. Kad būs gatavs jaunais ceļš, kas ved daudz taisnāk, kur tikpat kā nav apdzīvotu vietu, vecais ceļš droši vien vairs neatbildīs pirmajai A kategorijai. Uz vecā ceļa nav atkritumu konteineru, uz jaunā būs. Galu galā tranzīts, protams, būs ieguvējs, bet mēs lielā mērā – zaudētāji. Un nav jau runa tikai par sabojāto ceļu. Kas saskaitīs mūsu cilvēkus, kas pa šiem gadiem aizbēguši? Ne jau tikai darba meklējumos, arī prom no neciešamajiem dzīves apstākļiem pierobežā. Piemēram, Nirzas pagastā ir ciemats Timuļi, bet tagad tur vairs nav nevienas apdzīvotas mājas.”
Aina Borsuka, Zilupes novada domes izpilddirektore: “Mūsu novadā tranzīta ceļš uz Krievijas robežu Terehovā ved pa Zaļesjes pagasta teritoriju. Teikšu uzreiz – pašreizējo situāciju grūti salīdzināt ar agrāko. Atkritumi ceļa malās vairs nemētājas, vienīgi pavasarī pēc sniega nokušanas tie šur tur pamanāmi. Uzlabojums panākts galvenokārt ar brīdinājuma zīmju izvietošanu – braucēji redz, ka par ceļa malu piemēslošanu draud 50 līdz 250 latu naudas sods. Šī bardzība disciplinē arī vietējos iedzīvotājus. Stāvokli pagastā uzlaboja arī mašīnu stāvlaukuma uzbūvēšana pie pašas Terehovas. Mūsu teritorijā šoferiem izsniedz talonu, kas nosaka, kad un kādā kārtībā šķērsot robežu. Vairs nav iespējama bezkaunība un braukšana garām citiem šoferiem. Tiesa, radusies jauna problēma – kad šoferi apstājas ceļa malā ieturēt maltīti, viņi labprāt pacienā klejojošos suņus un kaķus. Tie savairojušies, protams, ir negatīvas sekas. Bet kopumā viss iet uz labu – kārtība uzlabojas, lielāka pieredze ir gan mums, gan robežsargiem, gan muitniekiem, gan autovadītājiem.”
Ērika Gabrusāne, Krāslavas novada trīs pagastu – Indras, Robežnieku un Piedrujas – pārvalžu vadītāja: “Kārtību Piedrujas pagastā uz ceļa, kas ved uz Pāternieku robežkontroles punktu pie Baltkrievijas robežas, uzturam kopējiem spēkiem – tiek piesaistīti ne tikai ceļu darbinieki, bet arī mūsu “simtlatnieki”. Sakoptība ir gan asfaltētā ceļa malās, gan autobusu pieturvietās, gan tualetēs. Baltkrievijas tālbraucēji ir pelnījuši labus vārdus – neko nepiemēslo, ar atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu neaizraujas. Man nereti gadās braukt rindā ar tālbraucējiem septiņus kilometrus, ne reizi nav gadījies, kad kāds būtu mani apdzinis. Esam pateicīgi novada domei, ka ir jau projekts loģistikas punkta iekārtošanai Pāterniekos, kas situāciju pierobežā vēl vairāk uzlabos.”
Vija Dzene, Aknīstes novada domes priekšsēdētāja: “Latvijas–Lietuvas robežu tranzīts šķērso netālu no Aknīstes pilsētas un daudziem zināmā Lietuvas ciemata Jodupe. Esam gandarīti, ka Skolas ielas posmā izbūvēta lietus ūdeņu novadīšanas sistēma, uzliets jauns asfalts un ierīkotas aizsargbarjeras. Nākamgad sakārtos vēl vienu tranzītielu – Augšzemes ielu.
Fakti
* Lai arī ir izbūvēti stāvlaukumi un atsevišķus ceļu posmus būvē no jauna vai remontē, vēl arvien kopējā aina pierobežā nav apmierinoša, un tas nedod pārliecību, ka tranzīts Latvijā ir prioritāte.
* Pierobežā daudzviet joprojām ir slikti ceļi, apdraudēta kustības drošība, valda netīrība.
