Vai skarbie ziemas un pavasara dabas apstākļi ietekmējuši zemeņu ražu un arī cenu? 0
Aldis Vīksne, Vaiņodes pagasta SIA “Dvēseles dārzi” saimnieks: “Šā gada ziemā dabas apstākļi zemenēm bija izcili nelabvēlīgi – kailsals un zemā temperatūra bojāja stādiem saknes. Tātad vietējo ogu būs mazāk un cenām vajadzētu būt augstākām. Šāda prognoze gan ir nosacīta tāpēc, ka daudzi pārdevēji Polijā un Lietuvā audzētās ogas pārdod kā vietējās. Mēs zemenes audzējam tuneļos, kas ražu nodrošina pirms un pēc visaugstākās kulminācijas. Arī tuneļos audzēto ogu kvalitāte ir augstāka nekā atklātā laukā audzētajām ogām. Četras saimniecības kopā ogas šādi audzējam septiņos hektāros. Ražu pilnā sparā jau vācam divas nedēļas. Ogas pārdodam “Stockmann” un “Sky” veikaliem. Sākumā cena bija 25 eiro, aizvadītajā nedēļā tā bija 15 eiro par kilogramu.”
Anita Fritsone, SIA “Siguldas ogas” valdes priekšsēdētāja: ”Šajā ziemā diezgan pamatīgi izsala jaunie stādījumi, sals dažviet pabojāja arī vecos stādus. Pirmos ziedus apsaldēja salnas. Par cenu varēs runāt šonedēļ, kad sāksim ogas vākt. Tāpat kā citus gadus savas zemenes pa puskilogramam un pa diviem kilogramiem pārdosim kastītēs “Rimi” veikalu tīklā. Jau patlaban Rīgā vairumtirgotāji Polijā audzētās ogas pārdod par vienu eiro kilogramā. Vēl pirms nedēļas redzēju, kā it kā Latvijā siltumnīcā audzētās zemenes tirgū pārdeva par septiņiem eiro kilogramā. Tik zema cena nav iespējama, skaidrs, ka pircējs tiek mānīts.”
Andris Apsītis, Mālpils novada z/s “Lazdukalns” saimnieks: ”Pēc bargā ziemas kailsala un karstajām pavasara dienām, kad stādi strauji izdzina ziedus, zemenēm nebūs izcils gads. Esmu norūpējies, ka ogas būs mazas. Laikziņi sola karstumu atkal. No dabas apstākļiem lielā mērā būs atkarīga arī zemeņu cena. Ja būs liels karstums, ogas strauji gatavosies, būs pārprodukcija, cenas kritīsies. Vēl cenu kā aizvien ietekmēs Polijas raža. Papīrs panes visu – tirgotāji legāli pērk dažus kilogramus vietējo ogu un kopā ar tām pārdod lielu daudzumu no Polijas ievesto zemeņu. Latvijas zemeņu audzētāji pret šādu shēmu ir bezspēcīgi.”
Juris Švarcs, SIA “Melnalkšņi ET” saimnieks: ”Labu vietējo ogu pārdot var vienmēr. To darīsim jau 14. gadu. Jautājums ir vien par cenu. Ar Spānijā, Grieķijā vai Turcijā audzētajām ogām mums nav jākonkurē, tām nav smaržas. Latvijas zemenei īpašo aromātu un garšu dod krasās dienas un nakts temperatūras svārstības. Tik lieli stādu bojājumi kā šajā gadā nav bijuši pēdējos desmit gadus. Tā kā pārdodam arī zemeņu stādus, tad redzam, ka šajā gadā salīdzinājumā ar citiem gadiem pēc tiem ir audzis pieprasījums.”
Gita Ratniece, no Staļģenes Jelgavas novadā, piemājas saimniecība “Vībotnes”: ”Šajā gadā mums izdevās pirmās siltumnīcā audzētās zemenes piedāvāt tik agri kā nekad – jau 18. aprīlī. Zemenes aizvien divas reizes nedēļā vedam uz Rīgu, uz Kalnciema kvartāla tirdziņu, kur pagājušajā nedēļā cena nebija augstāka par 15 eiro kilogramā. Cenas šajā gadā ir zemākas nekā pērn. Ogu nav tik daudz, lai cilvēki visu nenopirktu. Patlaban ogas paši lasām no 3000 stādiem siltumnīcā, uz lauka tās vēl gatavojas. Raža siltumnīcā ir ļoti laba, ogas ļoti skaistas. Darbs gan pie agrajām ogām bija dienu un nakti. Izmantojam dabiskos “Bioefekts” mikrobioloģiskos mēslošanas līdzekļus. Faktiski esam bioloģiskā saimniecība. Mums paveicās, ka zemeņu stādi neizsala.”
Uzziņa
Zemeņu platības un tirdzniecība:
* atklātā lauka platības 2013. gadā – 493 ha, 2012. gadā – 400 ha, 2011. gadā – 428 ha;
* segtajās platībās 2011. gadā saražotas 10 tonnas, 2012. gadā – 29 tonnas un 2013. gadā 39 tonnas zemeņu;
* pērn salīdzinājumā ar 2012. gadu zemeņu imports naudas izteiksmē kāpa par 40%, bet pēc daudzuma par 25%, līdz 1086 tonnām. Visvairāk zemenes ieved no Spānijas (45%), Nīderlandes (16%) un Beļģijas (14%);
* zemeņu eksporta vērtība pērn sasniedza 1,87 milj. eiro – par 7% mazāk nekā gadu agrāk. Eksportēto ogu daudzums kāpa par 8,5%. Vissvarīgākie eksporta gala mērķi bija Krievija (85%) un Igaunija (13%).
