Plašajā Jaņa Rozentāla izstādē – no nacionālā reālisma līdz dekoratīvismam 0
No 13. augusta līdz 30. oktobrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā būs skatāma izstāde “Janis Rozentāls (1866–1916). Māksla un tehnika”, LA.lv uzzināja muzejā.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ar plašu retrospekciju jaunatvērtajā Lielajā izstāžu zālē godina gleznotāju Jani Rozentālu (1866–1916), kura simt piecdesmitā dzimšanas diena starptautiskā mērogā ir ietverta UNESCO svinamo dienu kalendārā.
Plašā (142 darbi) retrospektīvā izstāde ir viens no Jaņa Rozentāla jubilejas gada programmas centrālajiem notikumiem. Mākslas darbu izlase lielākoties veidota no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, kas pārliecinoši reprezentē klasiķa radošās darbības galvenos posmus un žanrus, stilistisko mainību un tehniku dažādību. Papildus izmantoti eksponāti no Akseli Gallena-Kallelas muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, Liepājas muzeja, Tukuma muzeja un vairākām privātām kolekcijām Latvijā un Somijā. Gadsimtu mijas gaisotni atdzīvina fotoattēlu klātbūtne, savukārt izstādes mobilā aplikācija-ceļvedis “Jaņa Rozentāla “gaismas bildes”” atklāj atsevišķu mākslas darbu sasauces ar fotogrāfijām, ko gleznotājs jaunrades vajadzībām uzņēmis pats ar savu fotokameru.
Talantīgo un mērķtiecīgo Saldus pagasta lauku kalēja dēlu, kas 19. gadsimta 80.–90. gadu mijā Pēterburgas Ķeizariskajā mākslas akadēmijā izskolojās par profesionālu gleznotāju, Latvijas mākslas vēsturē piemin kā populārāko, iemīļotāko un vispusīgāko nacionālās mākslas pamatlicēju.
Jaņa Rozentāla biogrāfija un radošā darbība spilgti apliecina latviešu mākslinieku sociālo un nacionālo pašapzināšanos 19. un 20. gadsimtu mijā. Pirmo vispārējo atzinību dzimtenē gleznotājs guva 1896. gadā Latviešu etnogrāfiskajā izstādē kopā ar nacionālpatriotiski noskaņotajiem “Rūķa” loka vienaudžiem, kas nāca klajā ar ideju kalpot savai tautai un attēlot tās dzīvi mākslā.
20. gadsimta sākumā Rozentāls izvirzījās starp aktīvākajiem Rīgas mākslinieciskās vides veidotājiem un Baltijas mākslas modernizētājiem, kļūdams par aizrautīgu jauno estētisko principu īstenotāju glezniecībā, grafikā un lietišķajā mākslā, kā arī nozīmīgāko tālaika latviešu mākslas teorijas pārstāvi. Līdzās Vilhelmam Purvītim un Johanam Valteram meistars ir viens no nedaudzajiem laikabiedriem, kas Latvijas vizuālo mākslu ap 1900. gadu pietuvināja lielo Eiropas mākslas centru apvārsnim.
Izstāde ļauj vērot Rozentāla mākslinieciskos meklējumus plašā diapazonā – no nacionāla reālisma virsotnes laucinieku tēlojumā slavenajā diplomdarbā “No baznīcas” (“Pēc dievkalpojuma”, 1894) līdz “Skaistā laikmeta” (Belle Époque) estētismam un dekoratīvismam romantiskos sapņojumos par idillisko laimes zemi Arkādiju (“Arkādija”, ap 1910, 1916).
Latviešu mākslinieka precības (1903) ar somu dziedātāju Elliju Forseli (Elli Forssell, 1871–1943), kas iemiesoja viņa sievietes ideāltēlu un radošā pāra turpmākajā savienībā kļuva par daudzu vīra darbu iedvesmojošo modeli, nostiprināja ciešāku saikni ar Somijas kultūru un moderno mākslu. Iemantotajā otrajā dzimtenē 1916. gada beigās Pirmā pasaules kara laikā aprāvās arī gleznotāja mūžs.
Somijas-Latvijas sadraudzības biedrība “Rozentāls-seura”, kas nosaukta latviešu klasiķa vārdā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā vienlaikus piedāvā nelielas informatīvas ceļojošās izstādes “Ar skatienu Somijā, ar sirdi Latvijā” pirmo pieturu. Līdzīga ekspozīcija ar satura izklāstu angļu, somu un zviedru valodās rudenī tiks atvērta “Virka” galerijā Helsinkos.
Muzeja Lielajā zālē skatāmo retrospekciju septembrī un oktobrī papildinās pasākumi, kas ietvers lekciju ciklu “Rozentāla laiks” piektdienu vakaros, sarunas pie mākslas darbiem ar nozares speciālistiem, radošo darbnīcu nodarbības, gleznotājam un viņa dzīvesbiedrei Ellijai veltītus koncertus, kā arī Mūzikas un mākslas atbalsta fonda producēto teātra izrādi “No Rozentāla”.
Publicēšanai tiek gatavots jubilāra māksliniecisko mantojumu aptverošs izdevums, kura izveidē sadarbojas Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, izdevniecība “Neputns” un Rakstniecības un mūzikas muzejs, kas glabā lielāko ar gleznotāja dzīvi un daiļradi saistīto fotokolekciju.
2016. gada 20. oktobrī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Konferenču zālē notiks starptautiska zinātniskā konference “Janis Rozentāls (1866–1916) un viņa laikmets” ar vietējo un ārzemju speciālistu līdzdalību.
2016. gada 28. novembrī UNESCO galvenajā mītnē Parīzē paredzēts atklāt informatīvu izstādi par izcilo Latvijas kultūras personību un profesionālās mākslas veidotāju, kura veikums ir iekļauts arī Latvijas kultūras kanonā.
