Uncategorized

Briselē “uzrok” pārkāpumus zemes tirgū. Pašmāju politiķiem – mugurkaula pārbaude7

Foto-LETA

To pašu EK pieprasījusi Lietuvai, Ungārijai, Bulgārijai un Slovākijai, kurās lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus aizsardzībai pieņemti līdzīgi vai pat vēl stingrāki noteikumi.

Briselē “uzrok”pārkāpumus

Latvijā un pārējās nosauktajās valstīs esot pārkāpts Eiropas Savienības dalībvalstīm noteiktais princips par kapitāla brīvu plūsmu un brīvību veikt uzņēmējdarbību. Kaut arī zināms, ka Latvijā un pārējās nosauktajās valstīs, gatavojot tiesību dokumentus, kas ierobežo zemes iegādi, nepagrāba neko gluži no zila gaisa, bet vispirms izpētīja iegādes noteikumus Vācijā, Austrijā un citās vecajās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, Briseles ierēdņi to izliekas neredzam. Viņi “izrakuši”, ka šo piecu valstu likumos noteiktie ierobežojumi citu ES dalībvalstu pilsoņiem esot “pārāk ierobežojoši un diskriminējoši attiecībā uz lauku attīstībā veiktu ieguldījumu piesaisti”. Citiem vārdiem sakot, tie apgrūtina dāņu, vācu, zviedru un citu bagātāko valstu pilsoņiem nopirkt Latvijā zemi, kas joprojām maksā vairākkārt lētāk nekā viņu mītnes zemēs. Iznākumā, zemi pārpērkot no rokas rokā, tiek mākslīgi “uzskrūvētas” cenas, neļaujot nopirkt zemi pašmāju zemniekiem.

Ka pašmāju zemnieki nespēj maksāt vairāk un konkurēt zemes tirgū un ka savu saimniecību uzturēšanai daudzviet ir spiesti zemi nomāt no ārzemniekiem, kuri nav ne lauksaimnieki, ne pastāvīgie iedzīvotāji, tas, lūk, Briseles ierēdņiem nešķiet diskriminējoši! Tāpat viņiem nemaz neliekas diskriminējoši, ka joprojām samērā zemo cenu dēļ Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir ļoti izdevīga spekulācijām, nevis lauksaimnieciskai ražošanai.

Kas Briseles ierēdņiem nepatīk?

Latvijā, Lietuvā, Ungārijā Briseles ierēdņiem nepatīk tas, ka lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircējiem jābūt lauksaimniekiem. Bulgārijai un Slovākijai tiek pārmests tas, ka pircējiem jābūt valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Pavisam slikti rīkojas Ungārijā, kurā paredz pienākumu pircējiem pašiem apstrādāt zemi, turklāt pilnīgi aizliedz iegādāties zemi uzņēmumiem.

Pēc šo likuma grozījumu pieņemšanas Briselē pirmā sarosīšanās sākās jau pagājušā gada pavasarī, paziņojot Latvijai un pārējām minētajām ES dalībvalstīm, ka to pieņemtie zemes iegādes ierobežojumi tikšot pētīti. Maija beigās saņemts atzinums un pieprasījums grozīt šo valstu likumus atbilstoši ES tiesību dokumentiem. Ja divu mēnešu laikā, skaitot no pieprasījuma saņemšanas dienas, tas nenotiks, tad EK var vērsties pret šīm dalībvalstīm ES Tiesā.

Straujumas kundze lepna

Pagājušajā piektdienā “LA” rīkotajā diskusijā Rencēnos Saeimas deputātei un vienai no šo likuma grozījumu iniciatoriem Laimdotai Straujumai (“Vienotība”) jautājām, ko viņa domā par šo EK atzinumu.

“Esmu lepna gan par likuma grozījumiem zemes tirgus aizsardzībai, gan par Latvijas zemes fonda izveidošanu, gan par valsts atbalstu mūsu zemniekiem, piešķirot kredītus lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei,” atzina Laimdota Straujuma.” Un joprojām uzskatu, ka zemes iegādē priekšroka jādod cilvēkiem, kuri apstrādā zemi, nevis tādiem, kuri nopērk to, lai pēc kāda laika pārdotu dārgāk.” Tā likumprojekta grozījumu redakcija, ko bija sagatavojusi Zemkopības ministrija, neesot bijusi pretrunā ar ES likumiem. Viņasprāt, mūsu politiķiem tagad būs jābrauc uz Briseli un vēlreiz tas jāpierāda.

Saeimas deputāts Valters Dambe (ZZS) pauda pārliecību, ka Latvijā ieviestie zemes iegādes noteikumi netiks grozīti. “Tāda ir gan ZZS, gan Latvijas iedzīvotāju lielākās daļas nostāja. Mums jāgādā un mēs to darīsim, lai zemi var nopirkt mūsu lauksaimnieki un lai tā paliek viņu īpašumā.” Saeimas deputāts gan atzina, ka liela daļa lauksaimniecībā izmantojamās zemes jau ir nonākusi ārzemnieku īpašumā.

Rencēnos sarīkotās diskusijas laikā kāds Kocēnu novada pašvaldībā izveidotās zemes komisijas pārstāvis atklāja, ka, piemēram, Dikļu pagastā zemes pircēji lielākoties ir ārzemnieki, kuriem naudas vienmēr ir vairāk nekā mūsu zemniekiem. Pagastā viņi jau nopirkuši vairākus simtus hektāru.

“Ļoti ceru, ka Latvijas politiķiem šoreiz izdosies noturēt taisnu mugurkaulu, jo pārāk bieži tas nemaz neiznāk,” viņš sacīja.

Jānostiprina zemes fonds

“Eiropas Komisijas atzinums man nepārsteidz,” sacīja Saeimas deputāts, frakcijas “Vienotība” priekšsēdētājas vietnieks Edvards Smiltēns. “Jau likumprojekta sagatavošanas laikā, kad biju Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs, es zināju, ka tā notiks. Bet, ņemot vērā, ka zuda tie zemes iegādes ierobežojumi, kas bija spēkā līdz 2014. gada 30. aprīlim, mums bija vajadzīgs cits tirgus regulējums, kas nepieļautu neierobežotu zemes izpārdošanu. Tas arī tika izdarīts. Par 2014. gada 3. jūlijā Saeimā pieņemto likuma grozījumu lielāko sasniegumu es uzskatu Latvijas zemes fonda izveidošanu. Manuprāt, zemes tirgus aizsardzībai jānostiprina šis fonds un tā pilnvaras, līdzīgi, kā tas ir, piemēram, Francijā un citās Rietumeiropas valstīs. Pret to Briseles ierēdņiem būs grūti kaut ko iebilst.”

Edvards Smiltēns pieļauj, nostiprinot Latvijas zemes fondu kā valsts instrumentu zemes tirgus regulēšanā, atsevišķus likuma noteikumus varētu mīkstināt. Taču arī viņš uzskata, ka Latvijas politiķiem Briselē stingri jāaizstāv prasība, ka lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircējiem jābūt lauksaimniekiem, Latvijā uzsvaru liekot uz lauksaimnieciskās ražošanas attīstību un zemes saimniecisku izmantošanu.

“LA” jau rakstījām, ka no šā gada 30. aprīļa arī Polijā ir spēkā likums, kas ierobežo darījumus ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi, turklāt krietni stingrāk nekā Latvijā. Zemi var nopirkt tikai ļaudis, kuri oficiāli atzīti par zemniekiem. Pērkot zemi, pircējiem rakstiski jāapņemas, ka paši to arī apstrādās. Poļi noteikuši, ka zemes pircēja pastāvīgajai dzīvesvietai piecus gadus jābūt Polijā. Jau kļuvis zināms, ka EK sākusi pētīt, vai tik ar šiem lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes ierobežojumiem arī poļi nepārkāpj ES dalībvalstu starptautiskās saistības. Ja pārkāpumus atrada Latvijā ieviestajos zemes iegādes noteikumos, kas ir maigāki nekā Polijā, ļoti ticams, ka Briseles ierēdņi “piesiesies” arī viņiem.


Uzziņa

2014. gada 3. jūlijā Saeimā pieņēma grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. Kopš 2014. gada 1. novembra, kad šie likuma grozījumi ir spēkā, pircējiem tiek prasīta: lauksaimnieciska izglītība vai lauksaimniecības darba pieredze; rakstiska apņemšanās turpmākos trīs gadus izmantot zemi lauksaimniecībā. Prasības neskar vien tos iedzīvotājus, kuri gribētu iegādāties līdz 10 ha zemes. Savukārt uzņēmumi bez ierobežojumiem var nopirkt tikai līdz 5 ha zemes. Citu ierobežojumu starpā pircējiem jāsaņem vietējās pašvaldībās īpaši izveidotu komisiju atļaujas.

Saistītie raksti

Šos likuma grozījumus Saeima pieņēma garos strīdiņos un ar lielu novēlošanos, tāpēc ka 2014. gada 1. maijā jau bija zaudējuši spēku tie likuma grozījumi, kuri formāli aizliedza ES dalībvalstu pilsoņiem un šajās valstīs reģistrētām firmām pirkt Latvijā lauksaimnieciski izmantojamu zemi un mežus. Turklāt ārzemju un pašmāju spekulanti darīja visu, lai iegādes ierobežojumus nepieņemtu vispār vai kaut vai novilcinātu, iesniegdami simtiem dažnedažādu priekšlikumu un nebūtisku labojumu. Iznākumā aptuveni pusgadu zemes tirgū pircējiem neatkarīgi no viņu valstiskās piederības nebija nekādu ierobežojumu.

Pēc Tiesu administrācijas Tiesu un zemesgrāmatu departamenta datiem, no 2014. gada 1. maija līdz 2014. gada 1. novembrim, kad zemes iegādei Latvijā nebija nekādu ierobežojumu, zemesgrāmatās bija reģistrēti 1507 darījumi ar zemes un zemes un ēkas nekustamiem īpašumiem, kuriem pircēji bijuši 1174 ārzemnieki. Tiesu administrācijas Tiesu un zemesgrāmatu departamentā gan atzīst, ka ārzemnieku iegādātās zemes kopplatību un zemes lietojuma mērķi pilnīgi precīzi noteikt neesot iespējams.

LA.lv