Premjers prasa VL-TB/LNNK izvirzīt jaunu kultūras ministra amata kandidātu 0
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) piektdien paziņoja, ka pieprasīs kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) demisiju.
Formālais gala lēmums tiks pieņemts pirmdien, 16.septembrī. Pirms tam par to tiks informēti koalīcijas partneri.
Dombrovskis aicina nacionālo apvienību (NA) izvirzīt jaunu kultūras ministra amata kandidātu, kā arī aicinaNA uz konstruktīvu darbu valdībā.
Ministru prezidents norādīja, ka kultūras nozarē bija izveidojies nopietns konflikts starp ministri un daļu nozares. Viņš aicinājis ministri rast konfliktam risinājumu, taču ministre saslimusi, tad pārstājusi slimot un vēlāk konfliktu nevis mazinājusi, bet gan saasinājusi.
Dombrovskis norādīja, ka šis nav pirmais ministres konflikts. “Diemžēl mēs redzam, ka šādi gadījumi atkārtojas un dialogs ar nozari nevedas,” teica premjers.
Vienlaikus Dombrovskis norādīja, ka valdības darbs būtu jāstiprina, ne tikai domājot par Kultūras ministriju, bet kopumā. “Valdības darbā netiks pieļauta neprofesionalitāte vai neizdarība, vai populisms. Pret šāda veida izpausmēm ministru darbā es stingri vērsīšos,” brīdināja valdības vadītājs.
“Es pilnībā saprotu, ka jebkura ministra demisijas pieprasījums var būt potenciāls risks valdības stabilitātei, tāpēc savā kā Ministra prezidenta darbā esmu no šāda veida lēmumiem bez galējas nepieciešamības izvairījies, bet pašreiz samilzušais konflikts liek šo risinājumu pieņemt,” teica Dombrovskis, bilstot, ka patlaban neizskata citus, tostarp mazākuma valdības scenārijus, pirms nav saņēmis skaidru atbildi no nacionālās apvienības.
Premjers uzsvēra, ka šis konflikts nav nekādā veidā tieši saistīts ar nākamā gada valsts budžetu. “Vienošanās par Kultūras ministrijas budžeta apjomu ir panākta, to ir apstiprinājusi arī pati nacionālā apvienība.”
Taujāts, vai šis ir premjera paša lēmums vai tas balstīts “Vienotības” valdes mudinājumos, premjers sacīja: “Atbilstoši Satversmei tās ir Ministru prezidenta tiesības, tas ir mans personiskais viedoklis. Bet, protams, pirms gala lēmuma pieņemšanas es šodien konsultējos arī ar “Vienotības” valdi.”
Tāpat viņš norādīja, ka pēdējo konfliktu ar Latvijas Nacionālās operas direktoru Andreju Žagaru nevērtē “melnbalti”, neesot “labais Žagars” un “sliktā Grende” vai otrādi. Premjers negrasās atcelt ministres rīkojumu par Žagara atbrīvošanu no Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktora amata un uzskata, ka situācija būtu konstruktīvi jārisina.
“Es vēlreiz uzsveru, šeit nav nekāda ultimatīva uzstādījuma no manas vai no “Vienotības” puses. Ja ministres rīcībā ir informācija par Žagara kunga iespējamiem pārkāpumiem, tādā gadījumā, protams, ministrei ir jāvēršas tiesībsargājošās institūcijās un tiesībsargājošajām institūcijām ir jādara savs darbs,” teica Ministru prezidents. Kā problēmu šajā situācijā premjers teica, ka ministre lēmumu pieņēmusi, ne ar vienu nekonsultējoties, un tikai pēc tam sākusi savu lēmumu pamatot. “Ja ministrei ir aizdomas par Žagara kunga iespējamiem pārkāpumiem, būtu bijis tikai korekti identificēt šos iespējamos pārkāpumus.”
Premjers rosina par Jaunzemes-Grendes pienākumu izpildītāju noteikt tieslietu ministru Jāni Bordānu (VL-TB/LNNK).
Ministru kabineta iekārtas likums paredz, ka Ministru prezidents pats var atbrīvot ministru no amata, izdodot attiecīgu rakstveida rīkojumu.
“Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa pēc partijas valdes sēdes norādīja uz kultūras ministres nespēju sadarboties ar nozari, kas, pēc Āboltiņas domām, ir pietiekams iemesls ministres demisijai.
Valdības vadītājs informējis valdi par aktuālo politisko situāciju, un “premjeram ir simtprocentīgs valdes atbalsts par tiem lēmumiem, par kuriem viņš informēs preses konferencē”, akcentēja Āboltiņa.
Attiecībā uz kultūras ministri “Vienotības” valdei nebija atšķirīgu viedokļu, un valde vienprātīgi atbalsta premjera lēmumu.
Taujāta, cik stabila ir valdība, Āboltiņa sacīja, ka jau sākotnēji šī koalīcija izcēlās ar dažādiem skaļiem un pretrunīgiem preses paziņojumiem, bet parasti “saprāts ņem virsroku un Ministru kabinets turpina strādāt”.
Saskaņā ar koalīcijas līgumu nākamais kultūras ministrs būtu jāizvirza nacionālajai apvienībai, kura ir atbildīga par šo nozari.
Kā ziņots, premjers vakar uzklausīja Jaunzemes-Grendes argumentus par to, kāpēc un kā viņa atbrīvojusi no amata Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktoru Andreju Žagaru, bet šorīt situācija tika pārrunāta “Vienotības” valdes sēdē.
Dombrovskis ministri vakar bija izsaucis pie sevis, lai viņa sniegtu paskaidrojumus par savu rīcību saistībā ar izmaiņām LNO vadībā un tās līdzšinējā direktora Žagara atbrīvošanu no amata.
Tikšanās laikā no premjera puses neesot izskanējis aicinājums atkāpties no amata, un arī pati ministre medijiem paziņoja, ka ir gatava strādāt līdz valdības pēdējai dienai.
Jaunzeme-Grende uzskata, ka viņas pusē ir lielākā daļa kultūras nozari pārstāvošo un tikai neliela daļa, kas vēlas viņas demisiju. Viņa ir pārliecināta, ka ar savu palikšanu amatā nenodara kaitējumu kultūras nozarei.
“Mēs cīnāmies par svarīgām lietām. Mēs esam cīnītāji,” uzsvēra politiķe. Vienlaikus gan viņa atzina, ka ir grūti izturēt emocionālos uzbrukumus, kas viņai pēdējā laikā esot veltīti.
Jau ziņots, ka Žagars atbrīvots no amata uzticības zaudēšanas dēļ, pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 63.pantu. Ņemot vērā Žagara sasniegumus radošajā jomā un viņa ilggadējo darba pieredzi starptautiskās sadarbības veidošanā, ministre jaunajai valdei ļāvusi piedāvāt viņam amatu, kurā viņa pieredze būtu noderīga LNO turpmākai izaugsmei.
Pēc kultūras ministres lēmuma par atcelšanu Žagars un viņa padomnieks muzikālajos jautājumos Arturs Maskats nolēmuši vērsties pie juristiem, lai izvērtētu visas šī lēmuma detaļas. Žagars arī apliecināja, ka vērsīsies tiesā pret kultūras ministri par goda un cieņas aizskaršanu, kā arī par melīgas informācijas paušanu.
Ziņots arī, ka kultūras ministre izveidojusi LNO valdi, kurā iecelta mārketinga speciāliste Inese Eglīte un Latvijas Televīzijas kultūras raidījumu satura redaktore muzikoloģe Daina Markova. Valdes vadīšana uzticēta Eglītei.
Lai gan kultūras ministrei aiz muguras ir vairāki konflikti ar nozares pārstāvjiem, premjera pacietībai punktu pielicis pēdējo dienu konflikts saistībā ar LNO vadības nomaiņu. Darbības laikā Jaunzemei-Grendei nesaprašanās bijušas gan ar kultūras jomas pārstāvjiem, gan ministrijas cilvēkiem. 2012.gada sākumā ministre nomainīja ilggadējo biroja vadītāju un preses sekretāri, bet tā paša gada maijā ministre pārtrauca darba attiecības ar saviem padomniekiem – bijušajiem kultūras ministriem Sarmīti Ēlerti (V) un Intu Dālderi (V).
Pirmais lielais konflikts ministrei ar nozari radās 2012.gada maijā, kad ar ministri kopīgu valodu par literatūras un grāmatniecības nozares attīstību nespēja rast rakstnieki un literatūras nozares pārstāvji, savukārt pāris dienas vēlāk arī “Kultūras alianses” dalībnieki atzina, ka ir neapmierināti ar Jaunzemes-Grendes darbu. Situāciju izdevās stabilizēt, un maija otrajā pusē starp Kultūras ministriju, nacionālo apvienību “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK un “Kultūras aliansi” tika parakstīts memorands par kopīgu mērķu sasniegšanu kultūrā.
Daudzus pārmetumus ministre saņēma arī par savu komandējumu Austrālijā. Jaunzeme-Grende pirms Ziemassvētkiem devās komandējumā uz Austrāliju, kur atradās līdz pat 5.janvārim. Komandējumā ministre bija devusies kopā ar savu vīru. Savukārt pirms tam ministrei nācās skaidroties par to, ka viņa iesaistījusi savu vīru jautājuma risināšanā par Kultūras ministrijas vai tās iestāžu rīkotajiem apdrošināšanas polišu konkursiem.
