Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
11. janvāris, 2016
Drukāt

Juris Lorencs: Kāpēc būtu žēl, ja Āboltiņa nekļūtu par premjeri (22)

Lorencs

Juris Lorencs

Skatoties uz Latvijas politisko skatuvi šodien, nāk prātā Vācija. Tur pilnīgi neiedomājama būtu situācija, kurā viens no valdības koalīcijas partneriem (šobrīd sociāldemokrāti) pateiktu kristīgajiem demokrātiem: “Koalīcijā ar jums esam gatavi iet, bet tā Merkele gan mums neder. Dodiet citu premjeru!”

Tas notiktu ne vien politisko tradīciju, bet arī sausa aprēķina dēļ. Ja viss izdodas – “mēs bijām klāt”. Ja neizdodas – “darījām, ko varējām, nu bet tas premjers…”.

Patiesībā Latvijas jaunāko laiku vēsturē daudzus Ministru kabinetus vadījis tieši kādas partijas līderis. Vispirms tas bija “Latvijas ceļa” priekšsēdētājs Valdis Birkavs (1993 – 1994). Pēc piecu gadu pārtraukuma iestājās posms (1999 – 2004), kad valdības vadīja tikai partiju līderi – Andris Šķēle (Tautas partija), An­dris Bērziņš (“Latvijas ceļš”), Einars Repše (“Jaunais laiks”) un Indulis Emsis (Zaļā partija). Aigars Kalvītis par Tautas partijas priekšsēdētāju kļuva 2006. gadā, šajā laikā jau atrodoties valdības vadītāja amatā. Savukārt viņu 2007. gadā nomainīja LPP/”LC” līdzpriekšsēdētājs Ivars Godmanis, kura valdība noturējās līdz 2009. gada pavasarim. Nākamie premjeri – Valdis Dombrovskis un Laimdota Straujuma – vairs nav bijuši savas partijas “Vienotība” formālie līderi. Kāpēc Latvijā šāda nekonsekvence? Gadījumā, ja sabiedrības politiskajā kultūrā nav iecementēta neformāla prasība, ka partijas līderim jābūt ne tikai premjera amata kandidātam un pēc uzvaras parlamenta vēlēšanās par tādu arī jākļūst, paveras iespējas spēlei ar visai necaurredzamiem noteikumiem.

Sava loma te ir daudziem faktoriem. Piemēram – kanditāta personīgās īpašības. Daži politiķi varbūt labi jūtas Saeimas kuluāros, bet nav spējīgi novadīt Ministru kabineta sēdi. Savukārt sabiedrība pieprasa līderi, kas ir ne tikai gudrs un prātīgs, bet arī harismātisks, “neaptraipīts” un labi izskatās televīzijā. Divu miljonu valstī tādus atrast nav viegli, resursu trūkums politikā vērojams daudzviet Eiropā. Vēl viena problēma – spītīga nevēlēšanās būt “apdalītiem”. Jo Saeimas priekšsēdētājs jau ir “jūsējais”, savukārt Valsts prezidents jums slēpti simpatizē… Tieši šādos apstākļos no burvju mākslinieka (šajā gadījumā Valsts prezidenta) cilindra izlien bezpartijiskie premjeri.

Patiesībā man būtu mazliet žēl, ja Solvita Āboltiņa patlaban nekļūtu par premjeri. Iespējams, ka kritikas lavīna, kas pēdējos mēnešos pelnīti un nepelnīti gāzusies pār viņas galvu, liktu saņemties un patiešām izdarīt kaut ko vērtīgu Latvijas labā. Viņai vienkārši vairs nebūtu citas iespējas kā vien spelēt uz visu banku.

Pievienot komentāru

Komentāri (22)

  1. Ir atšķirība starp Vāciju un Latviju, starp Merkeli un Āboltiņu. Ja Merkele nebūtu ievēlēta parlamentā, kā nebija ievēlēta Āboltiņa, kristīgajiem demokrātiem un partneriem nebūtu jākrāmējas ar viņas nerealizētajām ambīcijām. Jo Merkele atkāptos no partijas vadītājas amata. Tā darbojas partiju vadītāji vecajās demokrātijās.

    • Neredzu atšķirību starp Merkeli un Āboltiņu.
      Pirmkārt ievēl partiju, kāda virsvadībā. Personāliju +/- ir sekundāri.
      Ja esam ievājējuši cilvēkus, kas par savu priekšstāvi izvēlas Solvitu, tad visiem būs to respektēt. Bet ja mums tas nepatīk, tad nākamreiz jāvēl citi.

  2. ................... Atbildēt

    pūļa vēlētu prezidentu, bravo. Ja no sarakstiem izslēdz ēnu ekonomiku, tad jau varētu……….

  3. ................... Atbildēt

    nav kas veic reformas, gļēvi

  4. Aboltina tiesaam buutu labaakaa kandidaate,veel taads kandidaats ir tikai Piebalgs. ZZS piemineetie galiigi garaam,to nevar pielaut.

  5. Ziniet es ar varētu ko vērienīgu izdarīt! , pirmām kārtām atlaistu liekēžus, otrām kārtām liktu cietumsodus un atsēdēt pat neizdevīgiem likumiem , kas pieņemti, un tad paskatītos kā Jūs tur izdzīvotu ar minimālo, paslimotu , izglītotos , apmeklētu izrādes, paēstu restorānos , uzturētu ģimenes un pakasītu nabas Taizemē, kā esiet pieraduši! Balsojiet par mani!

  6. S.Ā. var nepatikt un, jāsaka, ka man arī nepatīk, Bet viņa nav EUR banknote, kurai jāpatīk visiem. Pašreizējā situācijā, pēc manām domām, viņa būtu vislabākā kandidāte premjera amatam. Visi vienotības kandidāti, kuriem tika piedāvāts – atteicās, saprazdami, ka labāki par S.Ā. nebūs.

  7. Partiju demokrātijas vietā Latvijai ir vajadzīga prezidentāla demokrātija.
    Tie bija sociķi, kas savulaik ar nedaudzu balsu pārsvaru sačakarēja Satversmi, kura ir izdevīga partijām, bet ne tautai. Paši vienmēr bija ievēlēti vairākumā, bet valdības gandrīz nekad nesastādīja – tāpat kā tagad SC.
    Ikviena partija – pēc definīcijas – cīnās ne par valsts, bet tikai par savas partijas labumu un apkaro citu partiju.
    Partijas var rīkoties bezatbildīgi un solījumus nepildīt. Tā nu mēs muļļājamies – līdz 15.V.1934. un 25 gadus tagad.
    Lorencs pats ir sociķu pēctecis 3. paaudzē.

    • Atvainojiet, bet kāda būtu atšķirība starp parlamentāru un prezidentālu demokrātiju? Nu, teorētiski, ja prezidents ir sataisījis mēslus, viņu var izvest tirgus laukumā un nošaut. Bet reāli prezidentālās valstīs tā parasti nenotiek, atskaitot Dienvidamerikas diktatūras.

  8. KAM būtu žēl, ja Āboltiņa nekļūtu par premjeri? Tautai, sponsoriem vai tikai Lorencam?

  9. Tā ir mūsu valsts, ka pieder tautai un nav nekās spēļu lauciņš politiķiem, kur Saeimas deputātei, kas ilgu gadu darbības rezultātā izbalsota, kam vēļētāji izteikuši neuzticību, nu dotu nez kādu tur iespēju. Un nevajag runāt par starptautisko praksi – jebkurā valstī partija nebūtu pieļāvusi afēru, kad izbalsota iekrāptos Saeimā un vēl pēc blēšanas netiktu pieprasīta demisija. Prasīt, lai citas partijas iesaistītos bankrotējušo afērās – var jau, bet trakiem jābūt, lai piekristu.

  10. neiedomājami, ka ārzemēs par premjeru kandidētu politiķis, kurš neilgi pirms tam būtu izsmējis savus vēlētājus- pensionārus. Jeb tas šī raksta autoram tāds nenozīmīgs sīkums vien šķiett?

    • Protams , ka viņiem tas īr sīkums, bija jāatlaiž uz vietas , nez kāpēc uz deputātiem nestrādā 101 pants??!!!

  11. Jāņonkols no laukiem Atbildēt

    Ja kāds kautko ļoti vēlas darīt, tad tas viņam ir noteikti jāatļauj. Tikai tā viņš spēs pierādīt, ka tiešām spēj, vai arī izgāzīsies un viegli pierādīsim, kurš esam kļūdījušies.

  12. Kā kļūt par labāku vadītāju?

    Šrī Šrī Ravi Šankars: Vispirms kļūsti par labu sekotāju. Ja tev jābūt labākam skolotājam, tev vispirms jābūt labam studentam. Ja vēlies būt labs darījumu cilvēks, tev vispirms jāmācās būt labam klientam. Tad tu zināsi, kas klientam vajadzīgs, un kā klients jāapmierina. Vēl, labs vadītājs nekad neuzplijas ar savu vadonību. Viņam vienmēr jātur prātā, ka viņš ir vien sekmētājs. Labs vadītājs stāv aizmugurē un ļauj virzīties uz priekšu visiem. Vadītājs ir cilvēks, kurš vada no aizmugures.

    Ir divi vadītāju tipi:
    1. Tie, kuri iet pa priekšu, un aiz kura ir sekotāji.
    2. Tie, kuri ir pirmie atvērt durvis un palaist ikvienu doties uz priekšu, pats iet pēc tam.

    Es teiktu, ka otrais ir labāks. Viņi ir jutīgāki. Tāds vadītājs zin katru, kas ieradies un devies uz priekšu. Pretēji, ja tu esi vadītājs un ej pašā priekšā, kā tu zināsi, vai cilvēki tev seko vai neseko. Kādi cilvēki ejot nopakaļis varbūt ir atkrituši. Tālab ja esi vadītājs, esi aizmugurē un raugies, lai katrs virzās uz priekšu.

  13. ‘Būtu žēl’ nav arguments.

  14. Kāpēc Āboltiņa ar rokām un kājām pretojās kļūt par premjeri ,kad noēda Dombrovski? Vai tas ir aizmirsts?

  15. Kas pasūtīja rakstu?

  16. Viņu jāielustrē miskastē, nevis jāceļ šādos augstumos

  17. Tā iespēja vadīt valdību bija jau divas reizes, bet lapsas daba pie visa gatava… Pēc Dombrovska būtu varbūt bāla, tad atkal vēlēšanas un gaidāmā Latvijas prezidentūra un vel budžets – kad viss melnais darbs padarīts – sagribējās lielais krēsls un gadu varētu zīmēties . Ja kaut kas nebūtu tā – tur tie iepriekšējie tādu budžētu lēmuši – es jau neko…

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (31)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No elektrības cenām neatkarīgs slēpošanas kalns

Dažas Latvijas slēpošanas trases uzsāka sezonu jau novembra pirmajā pusē, kad uzsniga pirmais sniegs. Ja laika apstākļi turpmāk būs labvēlīgi, slēpotāji drīz atkal varētu atsākt ziemas sportošanu. Vienīgais sarūgtinājums, ka elektrības izmaksu pieauguma dēļ jāpaaugstina arī cenas. Daži uzņēmēji pat teikuši, ka elektrības izmaksas ir tik lielas, ka trase vispār jāslēdz.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+