Prezidents pie metropolīta 0
Vakar Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar Latvijas Pareizticīgās baznīcas (LPB) metropolītu Aleksandru. Sarunas detaļas gan netiek atklātas.
Šādas prezidenta tikšanās ar dažādiem reliģiskajiem līderiem esot tradīcija – katru gadu prezidents apciemo metropolītu Aleksandru pēc pareizticīgo Ziemassvētkiem viņa rezidencē Svētās Trijādības – Sergija klosterī Rīgā. A. Bērziņš apmeklē gan Svētās Trijādības katedrāli, kur tiekas ar pareizticīgo garīdzniekiem, gan arī mazāko – Svētā Radoņežas Sergija baznīcu, kur parasti lūdzas klostera mūķenes. Pēc tam seko prezidenta un metropolīta saruna divatā.
Valsts prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne sacīja, ka abu saruna bijusi par valstij un baznīcai būtiskiem jautājumiem. Vaicāta, vai apspriests jautājums par atlikto Maskavas un visas Krievzemes patriarha Kirila vizīti, L. Krapāne atbildēja, ka tas esot starpvalstu, ne reliģisks jautājums. Atgādināšu, ka saistībā ar notikumiem Ukrainā prezidents pērn maijā iecerēto patriarha vizīti pārcēla uz rudeni, taču arī tad tā nenotika. Vēl novembrī Krievijas Pareizticīgās baznīcas runasvīrs Vsevolods Čaplins teica, ka vizīte uz Latviju “pašlaik netiek plānota”. Tomēr Jaunā gada pieņemšanā decembrī žurnālistiem Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs izteica cerību, ka patriarha Kirila vizīte Latvijā notiks šogad. Plašākus skaidrojumus L. Krapāne nesniedza, jo prezidentam un garīgajiem līderiem pēc šādām tikšanās reizēm ir savstarpēja vienošanās nesniegt komentārus. Tāpat viņa atteicās no komentāriem par Drošības policijas (DP) priekšnieka Normunda Mežvieta teikto intervijā TV3, ka Krievija izmantojot Latvijas Pareizticīgo baznīcu par vienu no ietekmes svirām uz Latvijā dzīvojošajiem krievvalodīgajiem. Atgādināšu, ka LPB ietilpst Maskavas patriarhātā, lai gan, piemēram, Igaunijā pareizticīgās baznīcas draudzes atšķiras – daļa ir Maskavas patriarhāta, bet otra – Konstantinopoles pakļautībā.
“Pēdējā laikā mēs redzam, ka arī Latvijas Pareizticīgā baznīca kļūst arvien aktīvāka, vairāk attīsta sadarbību ar bērniem un jauniešiem. Cenšas piesaistīt pareizticībai jaunāko paaudzi, aktīvi strādā ar latviešiem,” televīzijas raidījumam “Nekā personīga” sacījis N. Mežviets. Viņš raidījumam norādījis: “Ņemot vērā, ka Krievijas Pareizticīgā baznīca ir ļoti cieši saistīta ar valsts varu, tad automātiski tiek veidota lojalitāte Krievijai, krievu pasaules konceptam, priekšstatam par Krievijas unikālu ģeopolitisko civilizācijas misiju pasaules kontekstā.”
Pēc DP priekšnieka izteikumiem, Latvijas Pareizticīgās baznīcas sinode izplatīja paziņojumu. Tajā norādīts, ka LPB savā darbībā ir patstāvīga, darbojas atbilstoši LPB likumam un citiem Latvijas normatīvajiem aktiem, neiesaistās politikā, un, būdama patstāvīga, nav pakļauta nekādām ārējām un iekšējām politiskajām ietekmēm. “Veicot savu kalpošanu, tā audzina savus uzticamos bērnus pareizticībā, mīlestībā uz Dievu un tuvāko, mīlestībā pret Latvijas valsti un tautu. Latvijas Pareizticīgās baznīcas dievkalpojumos ik dienas izskan lūgšanas par Latvijas valsti un tās tautu,” teikts LPB sinodes paziņojumā.
