Latvijā
Sabiedrība

Prokuratūrā vērsušās vēl divas personas, kas noliedz sadarbību ar VDK2


Daļa no bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem jeb tā dēvētajiem “čekas maisiem” publiskota interneta vietnē “kgb.arhivi.lv”, 20.12.2018.
Daļa no bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem jeb tā dēvētajiem “čekas maisiem” publiskota interneta vietnē “kgb.arhivi.lv”, 20.12.2018.
Foto: LETA/Paula Čurkste

Kopš bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu publiskošanas prokuratūra saņēmusi vēl divus iesniegumus no personām, kuras vēlas pierādīt nesadarbošanos ar VDK, aģentūrai LETA apstiprināja prokuratūrā.

Kopš dokumentu publiskošanas pagājušā gada decembrī prokuratūra kopumā saņēmusi četrus šādus iesniegumus.

Par visiem iesniegumiem prokuratūrā pārbaudes turpinās.

Tikmēr tiesa nesen pieņēmusi kārtējo spriedumu lietā, kurā nav konstatēta kāda vīrieša slepena sadarbošanās ar VDK. Tiesa konstatējusi faktu, ka vīrietis nav bijis VDK informators, liecina publiski pieejamais Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedums.

No Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) sniegtās informācijas un alfabētiskās un statistiskās uzskaites kartītes redzams, ka šī persona aģenta kategorijā savervēta 1989.gadā ar pseidonīmu “Liepa”. TSDC rīcībā esošajā datu bāzē nav atrasti šāda aģenta ziņojumi.

Prokurors norādījis, ka nebija iespējams savākt pierādījumus, kas ļautu izdarīt kategorisku secinājumu par personas apzinātu slepenu sadarbību ar VDK.

Iegūt papildus pierādījumus nebija iespējams, jo aģentu personu un darba lietas ir izvestas no Latvijas vai iznīcinātas.

Pārbaudāmā persona tiesas sēdē liecināja, ka viņam ir pazīstams kāds cilvēks, kurš spriedumā minēts kā VDK operatīvais darbinieks. Šo cilvēku viņš pirmo reizi redzējis, kad studēja institūtā. Reiz pārbaudāmo vīrieti izsaukuši “uz pirmo daļu”, kur viņam izteiks piedāvājums par iespēju atkal dienēt armijā. Vīrietis šādu iespēju noraidījis. Sarunas vadītāja uzvārdu vīrietis neatceras, bet minētais VDK darbinieks sarunu klausījies, atrodoties turpat kabinetā.

Kādu laiku pēc šīs sarunas VDK darbinieks uz ielas viņu uzrunājis, jo esot dzirdējis, ka abiem ir kopīgas intereses, proti, makšķerēšana. Pārbaudāmais vīrietis tiesā apliecināja, ka abi kopā bijuši makšķerēt.

Pārbaudāmā persona tiesā apgalvoja, ka aģenta uzskaites kartīti nav aizpildījis, lai arī tajā norādītie dati par viņu ir pareizi, izņemot dzīvesvietas adresi. Nekādus ziņojumus par citām personām VDK viņš neesot rakstījis un informāciju neesot sniedzis. Tāpat nekādu parakstu par sadarbību ar VDK persona neesot devusi.

Tiesa pārbaudīja arī minētā VDK darbinieki liecības, no kurām izriet, ka pārbaudāmās personas kartiņa varējusi tikt “aizpildīta tikai statistikas dēļ”. Tāpat viņam nebija zināms, vai šī persona būtu sniegusi kādus ziņojumus VDK.

Jau ziņots, ka likumā “Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” teikts, ka prokuratūra pēc tam, kad saņemts pieteikums par sadarbības fakta konstatēšanu, ne vēlāk kā piecu dienu laikā ierosina pārbaudes lietu.

Pirmstiesas pārbaudes termiņš ir divi mēneši. Izņēmuma gadījumā ģenerālprokurors šo termiņu var pagarināt līdz sešiem mēnešiem.

Lietās par sadarbības fakta konstatēšanu pirmstiesas pārbaudē pierādāms fakts, ka sadarbība ar VDK ir notikusi, un personas subjektīvā attieksme pret sadarbību. Par pierādījumiem pārbaudes lietā ir uzskatāmi jebkuri fakti, uz kuru pamata prokurors un tiesa likumā noteiktajā kārtībā konstatē, ir vai nav notikusi apzināta sadarbība ar VDK. Šos faktus var konstatēt ar liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskiem pierādījumiem, dokumentiem un pārbaudes lietas protokoliem.

Ja īpaši pilnvarots prokurors atzīst, ka personas sadarbība ar VDK ir vispusīgi pierādīta, viņš raksta atzinumu. Prokuroram jādod atzinums par to, ir vai nav notikusi apzināta sadarbība ar VDK. Pēc tam ar pārbaudes lietu un prokurora atzinumu iepazīstina pārbaudāmo personu. Kad pārbaudes lieta uzrādīta, prokurors lietu nosūta rajona līmeņa tiesai apzinātas sadarbības fakta esamības vai neesamības konstatēšanai.

Pārbaudes lietas izskatīšana tiesā notiek tādā pašā kārtībā kā krimināllietu izskatīšana pirmās instances tiesā, ņemot vērā izņēmumus, kas paredzēti likumā. Taisot spriedumu, tiesa izlemj, vai pārbaudāmā persona ir bijusi VDK darbinieks vai informators. Tāpat tiesa izlemj, kā rīkoties ar lietā izņemtajiem dokumentiem un citiem priekšmetiem.

Saistītie raksti

Spriedums par sadarbības fakta konstatēšanu stājas spēkā, kad pagājis termiņš tā pārsūdzēšanai vai noprotestēšanai, ja sūdzība vai protests nav iesniegti.

Pērn 20.decembrī interneta vietnē “kgb.arhivi.lv” publiskota daļa no VDK dokumentiem. Paredzēts, ka no 1.maija publiski būs pieejami arī citi VDK dokumenti. Publicēšana notiks pēc to digitalizēšanas. Šī datubāze jau tiek solīta ar uzlabojumiem datu apstrādes un meklēšanas iespējās.

LA.lv