Dabā
Zaļā dzīvošana

Ģeologi Latvijā darbojas kā kriminālizmeklētāji 16

Teju vai ik nedēļu Latvijas Universitātes Ģeoloģijas muzeja durvis ver kāds apmeklētājs, kas līdzi atnesis akmeni vai sārni, cerot, ka atradums ir meteorīts. “Ko tik mums nenes… Kā meteorītus nes visu, kas ir metālisks, magnētisks – dažādus metālu sakausējumus, izdedžus, rūdas gabalus… Daudzi neatklāj, kur tos atraduši. Taču dabiskiem veidojumiem – akmeņiem, meteorītiem – ļoti svarīga ir vide, kurā tie atrodas. Ja zinām, ar ko iezis ir kopā, ar ko draudzējas, vieglāk varam pateikt tā izcelsmi,” teic ģeoloģe Angelīna Zabele.

Latvijā zināmi četri nokrituši meteorīti; tie visi atrasti 19. gadsimtā.

Kurzemes hercogistes un padomju armijas mantojums

Aizdomas par meteorītu parasti izraisa metāliskais spīdums, magnētiskums, neparasts virsmas reljefs. Bet, izrādās, ne viss metāliskais, magnētiskais, ko atrodam uz Zemes, ir saistīts ar kosmosu.

Visbiežāk ģeologiem kā meteorīti tiek rādīti dzelzs ražošanas blakusprodukti – sārņi un izdedži no purva rūdas. A. Zabele atgādina, ka Latvijā no hercoga Jēkaba laikiem ir zināmas daudzas dzelzs cepļu vietas, tā sauktie dzelzāmuri – manufaktūras tipa ražotnes dzelzs ieguvei un apstrādei viduslaikos un jaunajos laikos. Tāpēc ir svarīgi zināt, no kura reģiona atradums nācis. Arī ne katrs akmens, kas ir magnētisks, būs meteorīts. Ja akmens satur kādu magnetīta kristāliņu, tas kļūst magnētisks.

Jāņem arī vērā, ka Latvijas teritorijā daudzus gadus saimniekoja padomju armija, aiz kuras ir ļoti daudz kas palicis. “Sārņus un izdedžus spējam atpazīt visai viegli, toties no militārā mantojuma daudz ko nespējam identificēt,” piebilst ģeoloģe.

Lidinās starp Marsu un Jupiteru

Izrādās, meteorīti nav nemaz tik viegli atšķirami no citiem iežiem. Dažreiz nepieciešams veikt analīzes, lai pārliecinātos – ir vai nav meteorīts. Meteorītos konstatēti vairāk nekā 100 minerālu, daļa no tiem nav Zemes izcelsmes.

Izplatītākie meteorītu minerāli ir dzelzs un niķeļa sakausējumi, olivīns, grafīts, arī stikls. “Dzelzs meteorīti, kas satur dzelzs un niķeļa sakausējumu un līdz ar to ir magnētiski, ir tikai pieci no simta. Lielākā daļa ir akmens meteorīti,” skaidro A. Zabele.

Kā atšķirt meteorītus no akmeņiem? Ģeoloģe A. Zabele stāsta, ka akmens meteorītiem, tā sauktajiem hondrītiem, ir īpaša uzbūve. Tajos ir redzamas apaļas silikāta lodītes, kas atgādina zirnīšus. “Arī parastos laukakmeņos, tā sauktajos bazaltporfirītos, var redzēt atsevišķus veidojumus, bet tie, ja uzmanīgi pavēro, nav ļoti apaļi. Apaļi veidojumi ir raksturīgi arī rapakivi granītam, bet tie ir lieli laukakmeņi, ko kabatā iebāzt nevar. Tos uz Latvijas teritoriju atnesis ledājs no Skandināvijas.”

Antarktīdā, Sahārā, bet ne Latvijā

Vaicāta, vai pa šiem gadiem Ģeoloģijas muzejā kāds ir atnācis ar īstu meteorītu, A. Zabele atteic: “Nē, līdz šim nav! Vienīgais, mēs paši savā kolekcijā atradām divus paraudziņus, kuri bija atzīmēti kā meteorīti. Pārbaudījām. Viens tiešām ir meteorīts, otrs nav. Domājam, ka tas varētu būt gabaliņš no Baldones meteorīta. Šobrīd divi ļoti mazi Baldones meteorīta gabaliņi – 25,5 g un 10,9 g smagi – apskatāmi Frīdriha Candera muzejā.” Saules sistēmas mazie ķermeņi, kas atrodas starpplanētu telpā, iekļūstot Zemes atmosfērā, uzliesmo kā krītošas zvaigznes vai arī sasniedz Zemi kā meteorīti. Vairumā gadījumu Zemi sasniegušie meteorīti ir no asteroīdu joslas, kas atrodas starp Marsu un Jupiteru.

Katru gadu Zemi sasniedz apmēram 20 tūkstoši meteorītu. Pašreiz reģistrēto meteorītu skaits pārsniedz 61 tūkstoti. Tie lielākoties atrasti Antarktīdā un Sahāras tuksnesī.

Galerijas nosaukums

Latvijā nokrituši četri meteorīti

1. Līksnas meteorīts – 1820. gada 12. jūlijā Līksnas muižas teritorijā pie Lazdāniem nokrituši vairāki gabali. Atrasts viens 16 kg smags tumšais ahondrīts, kas sastāv no olivīna, piroksēna un meteorītu dzelzs. Akmens meteorīti ahondrīti ir līdzīgi Zemes iežiem. To vidū meteorīti, kas nāk no Marsa un Mēness.

2. Biržu meteorīts – 1863. gada 2. jūnijā Bullīšu mežniecībā nokritis viens 5 kg smags akmens hondrīts, kas sastāv galvenokārt no olivīna un meteorītu dzelzs. Akmens meteorītiem hondrītiem ir īpaša uzbūve – tie satur silikāta lodītes.

3. Neretas meteorīts – 1864. gada 12. aprīlī pie Svajāniem nokritis meteorīts. Atrasti divi 5 un 4 kg smagi akmens hondrīta gabali, kas sastāv galvenokārt no olivīna un meteorītu dzelzs.

4. Baldones meteorīts – 1890. gada 10. aprīlī Misas muižas teritorijā nokritis viens 5,8 kg smags akmens hondrīts. Pelēkajam tufam līdzīgā meteorīta galvenais minerāls ir olivīns, konstatēta arī meteorītu dzelzs.

Avots: LU Ģeoloģijas muzejs

LA.lv