Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
20. septembris, 2013
Drukāt

Pupiņu palete – raibas, baltas, brūnas, melnas

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Dārzā ienākusies jaunā pupu un pupiņu raža. Ja nav sava dārziņa, kur audzēt pākšaugus, tos var iegādāties arī veikalos. Tur to klāsts ir plašs – baltas, brūnas, raibas, melnas. 


 

Izrādās, pākšaugi (pupas, pupiņas, zirņi, lēcas, soja u. c.) ir pirmie pasaulē kultivētie augi. Cūku pupas atrastas jau izrakumos kopā ar priekšmetiem, kas lietoti bronzas laikmetā. Palestīnā pupas audzētas jau Zālamana valdīšanas laikā, tātad tūkstoš gadu pirms mūsu ēras. Pupiņas sāka kultivēt daudz vēlāk nekā pupas, lai gan arī mūsdienās tās savvaļā sastopamas Āzijā, Āfrikā un Amerikā. Pirmās ziņas par šo augu atrodamas Senās Ķīnas hronikā, kas datējama ar 2800. gadu pirms mūsu ēras. Romieši gan pupiņas retāk lietoja uzturā, biežāk samala miltos, no kā gatavoja skaistumkopšanas līdzekli “lomentum”. To lietoja kā pūderi, un tas, viņuprāt, atsvaidzināja ādu un mazināja grumbas. Dāmas pupiņu miltus vēl gadu simtiem ilgi pievienoja, gatavojot balto grimu. Tāpēc vācieši pupiņas līdz pat šim brīdim sauc par Schminkbohne jeb smiņķa pupām. Tomēr par pupiņu dzimteni uzskata Centrālo un Dienvidameriku. Eiropu tās saniedza tikai 16. gadsimtā. Interesanti, ka pupiņu dzimtenē Amerikā pazīst tikai augstās kāršu pupiņas, krūmveida pupiņu šķirnes selekcionēja Eiropā. Šodien pavisam pasaulē zināmas apmēram 230 pupiņu sugas.

Pupiņas jeb latīniski Phaseolus vulgaris ir pākšaugu dzimtas pupiņu ģints pārstāves. Pie šīs sugas pieder krūma pupiņas un kāršu jeb maikstu pupiņas. Krūma pupiņas izmanto svaigam patēriņam un pārstrādei, galvenokārt kaltēšanai. Kāršu pupiņas gatavo un ceļ galdā ar visām pākstīm, vislabāk tad, kad pupiņas pākstīs vēl tikai sāk veidoties.

Pazīstamākās pupiņu šķirnes, kas pieejamas kaltētas, ir baltās, ‘Lima’, ‘Kidnī’, ‘Pinto’, melnās, kā arī pupiņu šķirne ‘Skārleta’. Tās atšķiras ne tikai pēc krāsas, bet nedaudz arī pēc pagatavošanas veida un garšas īpašībām. Citu pupiņu vidū izceļas ‘Kidnī’ un ‘Pinto’ pupiņas. Pirmās ir sarkanas, bet otrās – bēšīgas ar sarkanbrūniem plankumiem, līdzīgas paipalu olām. ‘Kidnī’ pupiņām ir bieza miziņa un irdena struktūra, viegli saldena garša. Ieteicamas kopā ar asiem gaļas ēdieniem un salātos. ‘Pinto’ pupiņas izsūc garšu no produktiem, ar ko kopā gatavotas, tāpēc, tās vārot vai sautējot, ieteicams pievienot timiānu, ķiplokus, citrona sulu u. c. garšaugus un garšvielas. Runājot par pupām, jāpatur prātā, ka tās nedrīkst ēst termiski neapstrādātas, jo satur indīgas vielas, kas var izraisīt gremošanas traucējumus. Vārot pupas augstā temperatūrā, toksiskie komponenti sabrūk.

Kas par pākšaugiem sakāms uztura speciālistei INESEI SIKSNAI?
shutter-pupinas2

– Pākšaugi ir augu valsts produkts, kas satur daudz olbaltumvielu. Lai nodrošinātu nepieciešamo olbaltumvielu devu, veģetāra uztura piekritēji ar tiem var aizstāt gaļas un zivju produktus. Papildus tam pākšaugi satur daudz šķiedrvielu, līdz ar to ir vērtīgi arī cilvēkiem, kuri vēlas samazināt ķermeņa svaru, jo sāta sajūta pēc šo produktu lietošanas ir ievērojami lielāka. No minerālvielām šajos produktos īpaši izceļama dzelzs klātbūtne. Tā ir diezgan augsta, tomēr jāatceras, ka no dzīvnieku izcelsmes produktiem tā mūsu organismā uzsūcas labāk.

Katram pākšaugam ir savas labās īpašības, tāpēc grūti izcelt vienu konkrētu. Vislabāk lietot pēc iespējas daudzveidīgāku uzturu un tajā iekļaut arī dažādus pākšaugus. Tomēr ikdienā steidzīgajiem ļaudīm, kuriem nav laika iemērcēt pupas vai zirņus iepriekšējā dienā, var ieteikt lēcas, kas pagatavojamas 10 minūšu laikā.

Vienīgais kritērijs, kas nosaka, cik daudz pākšaugu ēst, ir pašsajūta, jo augstā šķiedrvielu daudzuma dēļ daļai cilvēku šis produkts var izraisīt vēdera uzpūšanos. Šā iemesla dēļ no pākšaugu ēšanas, iespējams, jāatturas ļaudīm, kuri sirgst ar zarnu trakta slimībām, bet par to jākonsultējas ar ārstu. Bet, ja vēders no pākšaugiem neuzpūšas, pupiņas un zirņus var ēst, cik lien. Lai kuņģim būtu vieglāk tos pārstrādāt, maltītes laikā var izdzert glāzi piena vai vēl labāk – skābpiena produkta. Šķiedrvielas pākšaugos ir ūdenī šķīstošas un ir cilvēka zarnu trakta baktēriju galvenais barības avots. Līdz ar to, lietojot piena produktus, mēs šīm baktērijām nodrošinām labvēlīgu vidi, tādēļ gremošanas process norit veiksmīgāk, – secina Inese Siksna.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+