Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
2. marts, 2013
Drukāt

Puse pašvaldību atzinušas uzņēmējdarbības kapacitātes uzlabošanos Administratīvi teritoriālās reformas ietekmē

Foto - LETAFoto - LETA

Puse no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) aptaujāto pašvaldību vadītājiem atzinuši, ka administratīvi teritoriālās reformas ietekmē Latvijas reģionos ir uzlabojusies uzņēmējdarbības kapacitāte.

Uz jautājumu, vai pēc reformas ir augusi pašvaldības kā institūcijas spēja piesaistīt investorus, 23% jeb 28 pašvaldības sniegušas noraidošu atbildi, 9% jeb 11 pašvaldības to nav varējušas novērtēt, bet 18% jeb 21 pašvaldībai uz šo jautājumu nav bijusi atbilde.

Visbiežākie piemēri, kas minēti saistībā ar ieguvumiem investoru piesaistē, bija pieejamais cilvēkresursu apjoms, apvienošanās rezultātā novads ieguvis jaunas teritorijas, kuras izmantot uzņēmējdarbības attīstībai un investoru piesaistīšanai, kā arī kļuvusi pieejama centralizēta informācija par pašvaldības teritorijā potenciālajām investīciju piesaistes vietām.

Ministrija, izvērtējot administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu, secinājusi, – ja 2009.gadā lielajās pašvaldībās piesaistīto investoru skaits, kur investīciju apjoms bija no 50 000 līdz 100 000 latu, bija 96, 2012.gadā tie bija 108 privātie investori. Lielākas atšķirības bija vērojamas mazajās pašvaldībās -, ja tajās 2009.gadā bija piesaistīti 10 privātie investori, tad pagājušajā gadā tie bija jau 35.

Tāpat atšķirības vērojamas piesaistīto investoru skaitā, kur investīciju apjoms ir virs 100 000 latu. Šeit gan lielākas atšķirības ir lielo un vidējo pašvaldību grupās.

Ja 2009.gadā lielajās pašvaldībās bija piesaistīti deviņi privātie investori ar šādu investīciju apjomu, tad 2012.gadā tie bija jau 17. Vidēja izmēra pašvaldībās attiecīgi tie bija pieci investori 2009.gadā, bet pērn – 11. Mazajās pašvaldībās skaits nav mainījies – gan 2009., gan 2012.gadā tie bija pieci privātie investori.

No privāto investoru puses vislielākā interese bijusi par republikas nozīmes pilsētām – pirmajā vietā ir Daugavpils, otrajā – Ventspils, kam seko Liepāja, Rēzekne un Rīga. Sestajā vietā ir Rīgas apkārtnes pašvaldības. Starp 25 pašvaldībām, par kuru nekustamajiem īpašumiem visvairāk sniegta informācija investoriem, bijušas arī Ludza, Sigulda, Skrunda, Ogre, Talsi un Jūrmala.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+