Foto – ANATOLY MALTSEV/AFP/LETA

Putins aicina Trampu sākt sarunas 2

Krievijas prezidents Vladimirs Putins, 16. jūlijā tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu Helsinkos, rosinājis ASV prezidentu sākt sarunas par kodolieroču kontroli un aizliegumu izvietot ieročus kosmosā.

Reklāma
Reklāma
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 1
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178
Lasīt citas ziņas

Krievija vēlas dialogu par ieroču kontroli

Putins iesniedzis Trampam vairākus priekšlikumus par kodolieroču kontroli un aizliegumu izvietot ieročus kosmosā, ziņo izdevums “Politico”, atsaucoties uz noplūdinātu Krievijas dokumentu “Dialogs par ieroču kontroli”, kas nonācis izdevuma rīcībā. Kā zināms, Trampa un Putina divu stundu tikšanās laikā Helsinkos klāt bija tikai abu pušu tulki, tāpēc par sarunu saturu nebija plašākas informācijas pat Trampa tuvākajiem padomniekiem. Demokrātu kongresmeņi pat ierosināja pieprasīt no Trampa krievu valodas tulces ar zvērestu apstiprinātu liecību par sarunu gaitu. ASV likumdevēju bažas vairoja ASV prezidenta dīvaini piekāpīgā attieksme pret Putinu preses konferencē Helsinkos. Kāds ASV diplomāts, kurš jūlija beigās piedalījies neoficiālās sarunās Krievijā par ieroču kontroli, paudis viedokli, ka noplūdinātais dokuments liecina par Putina ieinteresētību uzturēt sadarbību ar ASV kodolieroču kontroles jomā. Dokumentā ierosināts uz pieciem gadiem pagarināt jaunā stratēģisko ieroču limitēšanas līguma (START) darbību, kā arī izteikti vairāki priekšlikumi kodoldraudu mazināšanai. Izteikts arī priekšlikums atkārtoti apstiprināt apņemšanos ievērot vienošanās par vidējās sniedzamības raķešu kontroli. Par Putina izteiktajiem priekšlikumiem atsākt sarunas par kodolieroču kontroli līdz šim nezināja pat Trampa padomnieki, atzīmē “Politico”. Baltais nams atteicies komentēt Krievijas priekšlikumus un noliedzis, ka Tramps būtu saņēmis kādu rakstisku dokumentu. Vēl pirms nedēļas ASV Nacionālās izlūkošanas direktors Dens Koutss, kurš koordinē ASV 17 izlūkdienestu darbu, paziņoja, ka viņam “nav informācijas, lai pilnībā saprastu vai izteiktos par to, kas notika Helsinkos”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Krievija nevar atļauties jaunu bruņošanās sacensību

Analītiķi atzīmē, ka Putina iesniegtie priekšlikumi Trampam Helsinku samitā par sarunu atsākšanu par kodolieroču kontroli un aizliegumu izvietot ieročus kosmosā varētu liecināt par Kremļa vēlmi uzlabot attiecības ar ASV, kas pēdējos gados dramatiski pasliktinājušās. ASV un Krievijas asās domstarpības par notikumiem Sīrijā un Ukrainā, kā arī Kremļa iejaukšanās ASV prezidenta vēlēšanu procesā 2016. gadā, ir novedušas pie ekonomiskām sankcijām un sakaru apsīkuma. Sarunās ar Trampu Putins izteica vēlmi pagarināt prezidenta Obamas laikā 2010. gadā noslēgto līgumu par kodolieroču samazināšanu un nodrošināt ieroču neizvietošanu kosmosā. Šo līgumu, kas paredz abu pušu apņemšanos ierobežot no zemes palaižamo un zemūdenēs un bumbvedējos izvietoto raķešu kodolgalviņu skaitu līdz 1500, ir ratificējusi gan Krievijas Valsts dome, gan ASV Senāts. Līgums, kas ir spēkā līdz 2021. gadam, paredz regulāras pārbaudes tā noteikumu ievērošanai.

“Mēs iesniedzām mūsu amerikāņu kolēģiem vēstuli ar virkni konkrētu priekšlikumu,” preses konferencē Helsinkos teica Putins. Baltais nams nav ne noliedzis, ne apstiprinājis šāda dokumenta esamību, atzīmē “Politico”. “Prezidents (Tramps) nesaņēma nekādus rakstiskus priekšlikumus no prezidenta Putina, un prezidents neiesniedza nekādus rakstiskus priekšlikumus prezidentam Putinam,” paziņojis ASV Nacionālās drošības padomes pārstāvis Gerets Mākviss, piebilstot, ka “prezidenti vienojās tikai par diskusiju turpināšanu”.

Vairāki ASV konservatīvo aprindu politiķi brīdinājuši neuzticēties Putina priekšlikumiem par ieroču kontroli. Viņu ieskatā, Putina mērķis ir kavēt Trampam īstenot Amerikas kodolarsenāla modernizāciju un kosmosa spēku izveidošanu.

ASV mediji atzīmē, ka kodolieroču kontroles jautājumi ir viena no nedaudzajām jomām ASV un Krievijas attiecībās, kam ir abu partiju atbalsts Kongresā.

Krievijas priekšlikums uz pieciem gadiem pagarināt jaunā stratēģisko ieroču limitēšanas līguma (START) darbību ir līdzīgs Demokrātu partijas kongresmeņu ierosinātajai rezolūcijai, kurā paustas bažas par jaunu bruņošanās sacensību, ASV un Krievijai modernizējot savus kodol­arsenālus. ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo paudis piesardzīgu optimismu, ka Krievijas vēlme vest sarunas par jauniem bruņojuma kontroles līgumiem varētu būt patiesa. Analītiķi uzskata, ka Krievija nevar atļauties jaunu bruņošanās sacensību ar Ameriku, jo tās ekonomika ir vāja.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.