Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
7. oktobris, 2013
Drukāt

Rendā top lina rotas ar olīšu ornamentiem un latviskām zīmēm (1)

Akmens raksti

Rotas. Individuālais uzņēmums "Akmens raksti". Renda. 19.09/2013 foto: Valdis Semjonovs/ Latvijas Avīze/

Rendeniece Maira Rībena devusi vaļu aizrautībai ar jūras akmentiņiem. Dabiskā vienkāršība un formu daudzveidība tā vien mudina atrastos vēl vairāk apmīļot! Ieadīti, ieausti rotās un talismanos, olīši vērš ikdienas soli raitāku, priecīgāku. Un, ja vēl tajos iegravētas latvju zīmes, arī dzīves ritums vēršas sakarīgāks un jēdzīgāks.

Read More

Ļaujies aicinājumam!

No ciparu virknēm veidot pārskatus par uzņēmumu darbību Mairai ir maizes darbs, kas neiejūsmina dvēseli. Vienmuļo grāmatvedību viņa allaž centusies harmonizēt. Ar mīļumu ģimenē un iedzimto skaistuma izjūtu. Tālab arī kādreizējā Rendas zvēraudzētava mežmalā pārtapusi omulīgi civilizētā dzīvesvietā. Kad kopā ar vīru Edgaru bija pieveikts pārveides procesa lielums, ieskaitot laukakmeņu izkārtošanu ap uguns vietu, “Kuršu” saimniece savu radošo garu izlika rokdarbos. To oriģinalitāti un autores potenciālu novērtēja Rendas “Avotu” saimniece Mirta Jansone. Tieši viņai Maira ir pateicīga par iedrošinājumu nopietni pievērsties lina un akmentiņu apvienošanai neordināros izstrādājumos. Viņa smej, ka akmeņi palīdzējuši pārvarēt no rutīnas izrietošo četrdesmitgadnieku krīzi. Šablona rokdarbi ir tikpat neinteresanti kā grāmatvedība, uzskata Maira.

– Akmeņi man vienmēr patikuši, saistījuši ar dabisko skaistumu un noslēpumainību, kā uzradušies un piedzīvojuši baltus atnākam…

Atšķirībā no dārgakmeņiem, kas mani neinteresē, neuzrunā un neaizrauj, no jūras izskalotais krāšņums pievelk. Nespilgtie toņi un dažādās formas norāda apveidam atbilstošu baltu zīmi, kas patiesībā bija pirmā lieta, par kuru sāku interesēties. Vienlaikus – kā parādīt, izcelt un popularizēt simbolus.

Viens no svarīgākajiem avotiem ir grāmata “Latvju raksts un zīmes” un tās autors Valdis Celms – autoritāte. Vērojot manu interesi par senajām zīmēm, vīrs rosināja gravēt tās akmeņos. Viņš mani ļoti atbalsta it visā, kas saistās ar šiem radošajiem meklējumiem. Savukārt laivu nomas un pirts īpašniece Mirta mudināja gatavot savai uzņēmējdarbībai atbilstošas lietiņas, suvenīrus. Viņai un viesiem iepatikās no lina diega tamborētās zivis, kas, iespējams, rotā vairākus mājokļus. Viens no pirmajiem darinājumiem bija tamborēts pirts lakatiņš ar Māras Ūdeņu zīmi un pieres daļā iestrādātajiem dzintariņiem. Lins labi regulē karstumu, kurā dzintars izdala daudz labu vielu.

Šai sakarā iederas arī “Avotu” saimnieces sacītais.

– Maira agrāk nav pat apjautusi savu lielo apdāvinātību. Pietiek vien ierunāties, un jau pēc dienas gatavs darbs, ar kuru trāpīts desmitniekā! Var teikt, ka radošums viņai uzkritis uz galvas vai taisnā ceļā nāk no augšas. Ar katru brīdi Mairas darbi kļūst interesantāki un daudzveidīgāki. Viņas lakatiņus sien uz galvas arī laivotāji, tāpat nēsā aproces vai valkā ap kaklu akmeņu-lina rotas. Jādomā, ka tā nav tikai tieksme būt oriģinālam vai rotāties, bet gan preventīva aizsardzība ar paļāvību zīmju spēkam.

 

Orientieri Visumā


rotas_020_VS

Mairai nav mākslinieciskas izglītības. Rokdarbi allaž bijuši cieņā viņas dzimtā, kuras stiprais pīlārs vectēvs bija Rendas skroderis. Viņas ceļveži ir vērīgums, slieksme uz dabiskiem materiāliem un māka tajos ieraudzīt ko īpašu. Rau, it kā neizteiksmīgs akmentiņš trīsstūra veidolā kā radīts Dieva zīmītei, apaļais – Saules zīmei! Darbošanās ar akmeņiem ir sava veida meditācija. Šis lauks un tā izziņa ir bezgalīga.

Mairai šķiet, ka viss ir daudz vienkāršāk, nekā mēdz uzskatīt. Baltu zīmes, latvju raksti nav jāuztver kā kaut kas sastindzis, tie virmo kustībā līdz ar tautas tērpu valkātājiem. Villainēs, brunčos visas zīmes viļņojas. Mainās arī tradīcijas, ieražas un gadskārtu izpausmes papildinās ar aktuālām iespējām un izdarībām. Visur vajadzīga arī mūsdienu klātbūtne! Ar latviskām lietām muzejos un tautas garu Dziesmu svētkos ir par maz. Lai šīs vērtības nepazustu, ar tām jābūt saskarē ikdienā: dziedāt ik dienu, arī nēsāt – un ne vien Nameja rotas. Dzīve iet uz priekšu, mainās, kāpēc lai nemainītos arī rotas?!

Mairu aizrauj dažādība. Pāris gados izveidojies viņas stils. Smalki darinājumi, linā iestrādāti akmentiņi, latvju ornamentos ieaustas koka pērlītes – visbiežāk aproces – gan delmam piegulošas, gan vairākkārt aptinamas virtenes, valkājamas arī ap kaklu. Viņa iztiek bez skices un kompozīcijas meklējumiem. Kad skats apstājas pie kāda no priekšā izbērtajiem olīšiem, vien ar zīmuli akmenī ievelk atbilstošas zīmes kontūru un ķeras pie gravēšanas.

– Aizraujoties laiks izgaist. Skatos, jūtu, un viss kaut kā ar tamborējumu, mezglošanu, adīšanu vai aušanu saveidojas… Lūk, Mairas stila atslēga – nesamocīta, brīva improvizācija! Šī laikam vispār ir viena no galvenajām cilvēka spējām, kas dzīvei piešķir krāsas un garšas. Sevis atrašanas procesā viņa urbusies ne vien akmeņos, bet arī grāmatās.

– Ja man būtu 18, ietu studēt kvantu fiziku! Tā palīdz saprast, kas un kā notiek lielajās kopsakarībās. Mūsu domas un jūtas ir kvantu enerģija. Kvants ir mazākais iespējamais enerģijas daudzums. Kvantu fiziķi eksperimentos ir pierādījuši, ka smalkās matērijas daļiņu uzvedību nosaka cilvēku domas.

Tas nozīmē, ka ar savām domām liekam grupēties un veidoties matērijai. Grāmatas “Latvju raksts un zīmes” autors Valdis Celms: “Raksta zīmes ir kā matrices – veidnes, kas kosmisko enerģiju transformē psihiskajā jeb dvēseles enerģijā.” Ar aizrautību lasu Grega Bradena un Andra Buiķa darbus. Gregs Bradens ieguvis lielu popularitāti, rakstot laikrakstā “The New York Times”, jo prot vienkārši pastāstīt par sarežģītiem eksperimentiem kvantu fizikā un citās zinātnes jomās, kā arī interesanti apraksta hopi cilts indiāņu un senās Indijas iedzīvotāju priekšstatus par Visumu. Viņa veiktie apkopojumi lasāmi arī latviešu valodā iznākušajās grāmatās “Dievišķā matrice” un “Notici sev”. Akadēmiķim Andrim Buiķim visnozīmīgākais šķiet atklājums, ka domai ir liels spēks, kas iedarbojas uz visu Universu. Gadu tūkstošiem tas bija vienkārši pieņēmums, pierādījumu nebija, taču pēdējos 15 gados veiktie eksperimenti šo ideju ļoti precīzi apstiprina. Ja ticam, ka zīmes mūs sargā vai palīdz, tad tas notiek.

 

Iedvesmas avots

rotas_010_VS

Zīmju lauks, neizsmeļams un bezgalīgs, raisa iztēli, ko darināt, arī interesi salīdzināt baltu zīmes starptautiskajā kontekstā, kur mums pazīstamie raksti atbalsojas teju visos pasaules meridiānos un paralēlēs. Universālas spēka zīmes! Maira gravē un dažādās tehnikās atveido tās zīmes, kas patīk pašai. Viņas topā ir Dieva zīme (trīsstūris), Saules zīme, stūrainā saulīte, Mēness zīme, aplauztais jeb kāšu krusts, Jumis un Māras zīme. Katram simbolam ir sava nozīme, kuras aprakstu iegūst katrs, kurš izvēlas “Akmensrakstu” rotu vai talismanu.

– Enerģija Visumā kustas pērkonkrusta jeb kāškrusta veidā. Tas ir rotācijas un aktīvas enerģijas, uguns un degsmes simbols. Saukts arī par Pērkona vai Laimes krustu, patiesībā ir mīlestības, cilvēcīguma, brīvības un cieņas zīme. Zinātnieku pētījumi liecina, ka zīmes atspoguļo dažādas enerģijas, un katrai ir sava ietekme uz cilvēku enerģētisko pašsajūtu. Piemēram, pār datora vai televizora ekrāna ar roku uzvilkts Ūsiņš mazina elektromagnētisko starojumu. Saules zīme stiprina pašpārliecību, gribu, jūtas un veiksmi. Auglības un svētības zīme Jumis veicina radošumu, optimismu un seksualitāti. Visuma enerģijas pārveidi matērijā atspoguļo Māras krusts – stabilitātes, mērķtiecības un drosmes simbols. Ar Mēness zīmi saistīts intelekts, intuīcija, iztēle, garīgums un apziņa. Stūrainā saulīte, kas simbolizē laika cikliskumu un gadalaikus, stiprina pašnovērtējumu, inteliģenci, komunikāciju un iedvesmu.

Vai vairāku zīmju vienlaicīga klātbūtne nekonfliktē, nenonāk savstarpējās pretrunās? Maira, kura ik lietiņā iestrādā tikai vienu simbolu, atsmej: tad jau nevalkātu ne tautas tērpus, ne rakstainus cimdus un zeķes… Latvju ornamentālie simboli ir mūsu dzīvesziņas kods. Katra zīme aktivizē konkrētu enerģētisko centru (čakru), un to bieži izmanto dziednieki.

Laiks un zīmes rādīs…

Akmeņos koncentrētā burvība parādās neparastā veidolā, nokrāsu salikumā (dažādu minerālu savienojumos), jūras slīpējuma precizitātē, kur gadās pat ar caurumiņu viducī vai ar jau pazīstamu rakstu… Kaut ko līdzīgu Maira saskatījusi arī ap ugunskuru ieveltajos laukakmeņos, kas “Kuršu” sētā kalpo kā galdi un sēdekļi. Akmens – pamatīgs un ilgmūžīgs. Pārlaicīga matērija ar lielu noslēpumu un spēku. Par izejmateriāla trūkumu nav jābēdā – tuvinieki un paziņas akmentiņus nu jau ved no saviem ceļojumiem. Veselu grozu no Tirēnu un Adrijas jūrām – akmentiņus, plānus kā papīrs, un melnbaltas oliņas – nupat atvedusi Mirta. Aiz Ziemeļu polārā loka laivojusī rīdziniece Luīze Šulca, kura ar ģimeni šovasar pārcēlusies uz dzīvi Rendā, pārvedusi melnus un plakanus, sidrabaini vai zeltaini vizuļojošus Norvēģijas akmeņus. Tā vien šķiet, ka Maira atradusi īsto, vienīgo un pareizo izpausmes veidu. Izvērsties līdz šim kavējusi nepatika pārdot savus izstrādājumus.

– Man visvairāk patīk uztaisīt kaut ko neredzētu. Tāpēc nav divu vienādu priekšmetu. Ikreiz top kas jauns. Esmu bijusi Kalnciema tirdziņā, kur cilvēki pirka arī manus darinājumus, tomēr pārdošana nav mans lauciņš, priekšroku dodu interneta komunikācijai mājaslapā.

Tagad cerības saistu ar Luīzi, kurai tirgošanās padodas viegli un dabiski. Mums sanāks labs tandēms. Stiprina arī Imanta Ziedoņa rakstītais: “Kamēr vien akmens, kamēr vien akmens, kamēr vien akmens augs, Tu būsi, Tu būsi mans draugs.”

Iepazīstot Mairu, kārtējo reizi augusi pārliecība – nopietna aizraušanās var kļūt par pamatnodarbošanos, kurā gūstams morāls un materiāls gandarījums.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+