Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
25. februāris, 2015
Drukāt

Rīdziniekiem daudz neskaidrību par “Rail Baltica”; atsaucība dalībai apspriešanā – niecīga (9)

Foto: LETAFoto: LETA

Sabiedriskā apspriešana par projektu "Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas Rail Baltica būvniecība".

Ap 40 cilvēku apmeklējuši sākotnējās sabiedriskās apspriešanas par dzelzceļa trasi “Rail Baltica” sanāksmi Rīgā, ko rīko “RB Latvija”, novēroja aģentūra LETA.

Sanāksmē cilvēki vairāk uzdeva viņiem interesējošos jautājumus un mazāk izteica priekšlikumus trases izbūvē.

Sanāksmes dalībnieki interesējās par kravu, kā arī pasažieru apjomu, ko turpmāk plānots vest pa izbūvēto dzelzceļa līniju. Projekta izstrādātāji skaidroja, ka aptuvenais kravu daudzums gadā varētu būt 13 miljoni tonnu, bet maksimālais – līdz 30 miljoniem tonnu gadā.

Savukārt pārvadāto pasažieru apjoms varētu būt ap pieciem miljoniem gadā, bet savienojumā lidosta-Rīgas centrs turpceļā un atpakaļ varētu tikt pārvadāti ap 5000 pasažieru dienā.

Kāda kundze arī interesējās, kādēļ trase izplānota cauri viņas īpašumam, nevis blakus esošam mežam. Tāpat cilvēki uzdeva jautājumus par atsavināšanas procesu un kompensācijām. “RB Latvijas” izpētes darba grupas telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis skaidroja, ka ir trīs galvenie atsavināšanas principi – tirgus cena, vērtēšana un individuāla pieeja katram gadījumam. Šādi atsavināšanas procesā tikšot noteikta kopējā konkrētā īpašuma summa, izvērtējot neērtības, piemēram, nepieciešamību pārcelties.

Dalībnieki uzdeva jautājumus arī par tuneļu izvietojumu viņu apdzīvotajās teritorijās, visbiežāk jautājot par Āgenskalnā plānoto tuneli. Tāpat cilvēki interesējās par plānotajām pieturvietām – gan dzelzceļa līnijai šķērsojot Baltijas valstis, gan Rīgu.

Iedzīvotāji izteica arī bažas par neērtībām un troksni, ko radīs dzelzceļš. Projekta izstrādātāji mierināja, ka šis dzelzceļš atšķirsies no ierastā dzelzceļa – vibrācijas nebūšot jūtamas un arī troksnis būšot daudz mazāks, nekā ierasts.

Cilvēki uzdeva jautājumus arī par projekta izmaksām, to veidošanos un pamatotību. Tāpat Rīgas iedzīvotāji jautāja par darba vietu pieaugumu projekta gaitā. “RB Latvijas” pārstāvji stāstīja, ka trases izbūves laikā varētu rasties ap 11 000 līdz 12 000 jaunu darba vietu, bet pēc izbūves – vilcienu kursēšanas laikā – visā Baltijā varētu būt pieejamas ap 300-400 jaunas darbavietas.

Iedzīvotāji arī interesējās, cik bieži pēc projekta Rīgā pienāks vilciens no Tallinas. Projekta plānotāji sacīja, ka astoņas reizes dienā.

Kāda sieviete izteica arī kritiku par informācijas trūkumu un tās komunicēšanu neapmierinošā līmenī – viņa par sanāksmi šodien esot uzzinājusi netīšām un apgalvoja, ka liela daļa cilvēku nemaz nav informēti. Tāpat viņa pārmeta projekta izstrādātājiem, ka viņi vēloties, lai iedzīvotāji šajās sanāksmēs komentē izstrādātos trases variantu risinājumus, kas pēc pašreizējās informācijas, kas pieejama iedzīvotājiem, neesot iespējams pat cilvēkiem, kas specializējušies pilsētvides plānošanā. Sanāksmju rīkotāji pārmetumus noraidīja, sakot, ka informācija tikusi publicēta gan laikrakstos, gan tīmeklī, gan sniegta arī bukletu veidā.

Kāds kungs arī uzsvēra, ka svarīgi ir “ātrāk sākt darboties”, būvēt Eiropas līmeņa dzelzceļu, neņemot vērā skeptiķus.

Starptautiska vides konsultāciju uzņēmuma “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” (ELLE) pārstāve Evija Brante klātesošos sanāksmē iepazīstināja ar projekta ietekmes uz vidi novērtējumu, savukārt Satiksmes ministrijas pārstāvis un “Rail Baltica” nacionālās izpētes projekta vadītājs Kaspars Vingris skaidroja, ka 2018.gadā notiks projekta tehniskā izstrāde, 2019.gadā provizoriski plānots sākt būvniecību un 2024.-2025.gadā varētu jau sākt kursēt pirmie vilcieni.

Iedzīvotāji savus jautājumus vai priekšlikumus par projektu “Rail Baltica” aicināti sūtīt uz e-pastu “info@railbaltica.info” vai zvanīt pa tālruni 27577344.

Kā ziņots, šodien Rīgas domes telpās, Brīvības ielā 266, plkst.18 notika sākotnējās sabiedriskās apspriešanas par dzelzceļa trasi “Rail Baltica” sanāksme, ko rīko “RB Latvija”.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Varbūt lētāk būtu pārcelt lidostu tuvāk dzelzceļam.

  2. 85 pocentus finansē Eiropa Atbildēt

    Varam atļauties visu Rīgas posmu ievietot tunelī Baloži-Lidosta-Hanzas iela-Vecmīlgrāvis. Un neviena ēka ceļā nav jānojauc.

  3. Normālās kapitālistiski attīstītās zemēs kur tiek būvēts dzelzsceļs nekādas valsts atsavināšanas nenotiek. Vai nu samaksā īpašnieka noteikto cenu, vai arī tajā vietā vilcienu neceļ un projekts apstājas – dažreiz uz gadsimtiem. Atraduši PSRS laiku metodes lai ķertu muļķus, kam atsavinās pa lēto un pēc tam visu šo infrastruktūru kāds prihvatizēs un paprasīs par lietošanu pa dārgāko.

    Un vispār nav saprotams, kāpēc vispār tiek pieminēts kaut kāds savienojums ar lidostu. Latvijas birokrāti nav lasījuši šo dzelzsceļa projektu vadlīnijas? Ātrgaitas dzelzsceļiem ES ar laiku ir jāaizstāj lidmašīnas, jo lidmašīnas nevar pārvadāt to apjomu, ko pārvadā vilcieni. Bez tam lidmašīnas dod ļoti milzīgu ieguldījumu globālajā klimata sasilšanā(~2,5%) un ar laiku no tām ir plānots atteikties. Vispār nav saprotams vai Latvijā kāds plāno vairāk par pāris gadiem uz priekšu, vai vienkārši tērē to naudu kur var piesūkties visērtāk?

  4. Kad beidzot tiks izmantoti jau esošie dzelzceļi pasažieru pārvadāšanai. No Tallinas līdz Viļņai var tikt ar 5 vilcieniem. Tallina-Tartu, Tartu-Valga, Valga-Rīga, Rīga-Daugavpils, Daugavpils-Viļņa. Ir taču jau tagad taisnāki dzelzceļi posmā Tallina-Rīga-Viļņa. Kad tur sāks kursēt pasažieru vilcieni?

  5. Rādās, ka nekāda raiļa nebūs – tas noslīks neskaitāmās tiesvedībās, bet sākumkapitālu notrallinās PĒTĪJUMIEM …

    • Atliek piekrist- tas vietējo bāleliņu stilā. Vajadg tos iepirkumus vienkāršot – cenu aptauja un pērku ko gribu – kā es daru veikalā – tās lētākās kurpes nepērku ( jau nesot izjuks), tās dārgākās nevaru atļauties un paliek mana izvēle…

  6. Es gribu braukt ar vilcienu uz Berlīni. Maskava man neinteresē.

  7. Toties, kad sāks būvēt, būs tūkstoši, kas bļaus, ka būvē nepareizā vietā un, ka viņus neviens nav uzklausījis!

Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (5)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+