Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
10. aprīlis, 2015
Drukāt

Rīgā būtu neatliekami jāsiltina 6000 mājas; tam būtu nepieciešams 1,8 miljardi eiro (9)

Foto-LETAFoto-LETA

Vecrīgas panorāma.

Rīgā pašlaik ir ap 6000 dzīvojamo māju, kam būtu nepieciešama neatliekama renovācija energoefektivitātes paaugstināšanai, konferencē “Enerģijas ietaupījumi – jaunas iespējas tipveida daudzdzīvokļu ēku atjaunošanā” sacīja Rīgas Enerģētikas aģentūras direktore Maija Rubīna.

Nepieciešamais finansējums šo ēku siltināšanai lēšams 1,8 miljardu eiro apmērā, pastāstīja Rubīna. Noslēdzot 2014.gadu, Rīgā pavisam tika renovētas 63 mājas, kas nesasniedz pat procentu no minētajām 6000 ēkām.

Rubīna skaidroja, ka pašvaldība var atbalstīt māju siltināšanu, atbalstot daudzdzīvokļu māju energoauditu un energosertifikātu izstrādi, piedaloties renovācijas procesa finansēšanā, veidojot pašvaldības Rotācijas fondu māju renovācijas atbalstam, kā arī samazinot nekustamā īpašuma nodokli renovētām mājām.

Rubīna uzsvēra, ka Rīgā kopš 2011.gada ar pašvaldības finansiālu atbalstu izstrādāti vairāk nekā 200 energoauditi dažādām ēkām, tomēr tie derot vien ievietošanai konkrētās mājas lietā un dzīvokļu īpašnieku mudināšanai izšķirties par mājas renovāciju. Renovācijai šos auditus izmantot nevar, jo nepastāv vienota forma to sagatavošanā. Līdz ar to auditos arvien veidojas jaunas izmaiņas – izmanto citas aprēķinu metodikas un atskaišu formas.

Rubīna uzsvēra, ka problēma māju energoefektivitātes paaugstināšanā ir arī kompetentu energoauditoru trūkums. Tāpat valsts likumdošanā pašlaik arī nav noteikta energoauditora atbildība par viņa sagatavotajā atskaitē minēto, tādēļ Ekonomikas ministrijai lūgts šo atbildību
noteikt, kā arī nodrošināt energoauditoru informēšanu par tehniskām novitātēm renovācijā.

Uzsverot māju renovācijas augstās izmaksas, Rubīna informēja par iespējamiem finansējuma avotiem māju renovācijai. Tie ir ēkas kopīpašnieku personīgie finanšu uzkrājumi, Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļi grantu veidā, komercbanku aizdevumi, VAS “Latvijas Attīstības finanšu institūcija “Altum”” atbalsta programmas, pašvaldību rotācijas fondi, privātie starptautiskie energoefektivitātes uzlabošanas fondi, kā arī ESKO principa izmantošana.

Kā pastāstīja Ēku saglabāšanas un energotaupības biroja pārstāve Māra Laizāne, kas prezentēja sociālu pētījumu par daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu no iedzīvotāju perspektīvas, vairākums nespēj iedomāties mājas renovēšanu bez ES līdzekļu piesaistes.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Atļaujiet taupīt pašiem rīdziniekiem! Atbildēt

    Beidziet lobēt bankas!Apgādājiet visus Rīgas dzīvokļus ar alokatoriem un siltuma regulatoriem,kam pietiks ar 1,8 miljoniem eiro! Par taupību parūpēsies rīdzinieki paši! Ko pēc siltināšanas,ar visu logu un durvju atvēršanu vien,panākt nav iespējams! Un,kur ir garantija,ka māja tiks nosiltināta kvalitatīvi? Ka sienas nepelēs? Ka “Rīgas siltums”,samazinoties peļņai,maksu nepalielinās? Mājas ārsienu siltināšana vienīgi noslēps visus defektus!

  2. Tos 80-90 gadīgos pensionārus neizdodas nekādi samudināt ņemt bankās ilgtermiņa kredītus,Rubīnas kundze?

  3. Izšķērdīgi rīkojamies ar iedalīto Eiropas naudu. Daudzi iedzīvotāji par savu naudu jau ir nomainījuši jumtus, logus, izremontējuši koridorus. Ja minēto darbu kvalitāte atbilst noteiktām prasībām, tad kāpēc šie darbi jāveic no jauna. Jāapseko un jāizvērtē katra māja un, iespējams, ka atlikušo siltināšanas darbu izmaksas būtu krietni zemākas. Jāizmanto tipveida gatavie projekti.

  4. Nemurgo, Rubīna!`Mājām vajadzīgs KAPITĀLAIS remonts vai pat nojaukšana, nevis putuplasta polsteri par milzu naudu.

  5. Hm 6000 mājas katrā māja ap vidēji ap 40 dz katrā dzīvoklī 3 kopā sanāk 720 ooo Jautājums skaitīt protat? 1/3 Latvijas iedzīvotājiem Rīgā jāsiltina mājas

  6. Kam tas izdevīgi? Atbildēt

    Lai pēc siltināšanas dzīvokļos trūktu gaisa un procentus bankai būtu jāmaksā gan ziemā,gan vasarā vēl piecpadsmit gadus? Sk.Saistītie raksti.”Pēc siltināšanas un plastmasas logu ielikšanas dzīvoklī trūkst gaisa”,Egons Strautiņš,Praktiskais Latvietis,06.04.2015.

  7. Kad beidzot sāksim taupīt pa īstam? Atbildēt

    Kur tad ir tie Eiropas komisijas pārstāvniecības Latvijā 2011.gada 7.jūlijā Rīgā,Eiropas Savienības mājā,Aspāzijas bulvārī prezentētā jaunā Energoefektivitātes direktīvas projektā pieminētie individuālie (viedie) skaitītāji,tostarp siltuma patēriņa individuālai mērīšanai,dzīvokļos ar stāvvadiem izmantojot alokatorus?
    Skat.”Aktualitāšu arhīvs-07-2011 07-07-2011-Eiropas komisija prezentē jaunās Energoefektivitātes direktīvas projektu. Kāda gan efektivitāte un taupība var būt bez precīzas uzskaites,siltumenerģijas patēriņu dzīvokļos mērot kvadrātmetros?

  8. Rīgā būtu neatliekami jāievieš obligātie,Eiropas Komisijas Energoefektivitātes un energotaupības jaunajā (otrajā) direktīvā jau pirms četriem gadiem prasītie individuālie siltumenerģijas skaitītāji-alokatori!
    Skat.”Individuālie enerģijas skaitītāji-obligāti”,Ģirts Vikmanis,Latvijas Avīze,09.07.2011. Ar banku lobēšanu vien nepietiek!

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (1)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+