Latvijā
Rīga

Rīgas domē varētu atsākties sarunas par jaunas koalīcijas veidošanu2

Foto: Evija Trifanova/LETA

Līdz ar vēl vienas Rīgas domes frakcijas nodibināšanu, kas paredzēta šodien, domē varētu atsākties sarunas par jaunas koalīcijas veidošanu. Jauno domes frakciju plāno pieteikt neatkarīgais deputāts Oskars Putniņš, kurš ievēlēts no “Latvijas attīstībai”, kā arī domnieki Druvis Kleins un Imants Keišs, kurus pagājušajā nedēļā izslēdza no Jaunās konservatīvās partijas “par būtiska kaitējuma nodarīšanu partijai”, kā sociālajos tīklos informēja JKP priekšsēdis Jānis Bordāns.

Pēc bijušā Rīgas mēra, “Saskaņas” līdera Nila Ušakova ievēlēšanas Eiropas Parlamentā un atkāpšanās no domes priekšsēža amata viņa pēctecis Dainis Turlais (“Gods kalpot Rīgai”) šajā postenī pabija vien dažas nedēļas. Domes ilggadējā valdošā koalīcija tika sašķelta un zaudēja vairākumu vakarā pēc D. Turlā ievēlēšanas, jo četri “Saskaņas” deputāti, starp kuriem bija arī vicemērs Vadims Baraņņiks, vairs tik paklausīgi nevēlējās atbalstīt citas izmaiņas domes vadībā. Pēc N. Ušakova iniciatīvas, viņi no frakcijas un partijas tika izslēgti, drīz pēc tam izveidojot savu frakciju.

Līdzīgi asi reaģēja Jaunā konservatīvā partija (JKP) 20. jūnijā, kad pēc opozīcijas iniciatīvas dome lēma par D. Turlā atbrīvošanu no amata, ko JKP deputāts I. Keišs neatbalstīja. D. Kleins ievēroja frakcijas disciplīnu balsojumā, bet debatēs izteica no partijas atšķirīgu viedokli, liekot saprast, ka ir pret tās piesauktajām domes ārkārtas vēlēšanām. D. Turlais, par kura atbrīvošanu nobalsoja 31 deputāts, amatu zaudēja, pateicoties O. Putniņa, kā arī no “Saskaņas” izslēgto deputātu četrotnes balsīm. Tagad D. Kleins un O. Putniņš “Latvijas Avīzei” to minēja kā argumentu, lai pieļautu iespēju ar četriem bijušajiem saskaņiešiem sadarboties arī nākotnē, ja jau reiz labējie izmantoja viņu balsis D. Turlā gāšanai. Abi politiķi līdzīgi kā “Latvijas attīstībai” frakcijas vadītājs Viesturs Zeps uzskata, ka opozīcijai šī ir iespēja pārņemt domē varu.

Savukārt Jaunā konservatīvā partija, Nacionālā apvienība un “Vienotība” uzskata, ka opozīcijas partijas nevar veidot vairākumu, kas būtu atkarīgs no bijušo “Saskaņas” biedru balsīm, ar kuriem neredz iespēju sadarboties.

Domes kuluāros arī tiek apspriesta iespēja, ka “Gods kalpot Rīgai” varētu pārņemt iniciatīvu un virzīt mēra amatam, piemēram, vicemēru Oļegu Burovu.

Arī šādā gadījumā, ja koalīcijas kodolā paliktu “GKR” un “Saskaņa”, vairākuma izveidošanai vajadzētu vai nu bijušo “Saskaņas” biedru veidotās frakcijas, vai arī jaunās trijotnes atbalstu. D. Kleins un O. Putniņš plašāku informāciju par turpmāko rīcību sniegšot preses konferencē, taču politiķu teiktais liecināja, ka viņi varētu atbalstīt “varavīksnes koalīciju”, bet prioritāte esot labējo partiju virzīts mēra kandidāts un to veidots vairākums. Tiesa, D. Kleins atzina, ka ar “9. maija biedrības” dibinātāju V. Baraņņiku arī viņam būtu grūti sadarboties.

Saistītie raksti

“Ja opozīcijas partijas tagad pārņemtu varu, tā būtu ilūzija, ka varētu izdoties izdarīt kādus nozīmīgus darbus,” uzskata “Vienotības” frakcijas vadītājs Vilnis Ķirsis, kurš domes atlaišanu un ārkārtas vēlēšanas vērtē kā vienīgo risinājumu. Viņš arī atgādināja, ka “Saskaņa” tagad esot novājināta, kas paver iespējas labējām partijām uzvarēt vēlēšanās un pārņemt varu pēc būtības. Tā uzskata arī JKP valdes locekle Juta Strīķe, kura “LA” teica: “Mēs kā vienīgo iespēju redzam ārkārtas vēlēšanas. Mēs nevaram sadarboties ar “Saskaņu”. Rīdziniekiem ir atvērušās acis, un tagad daudz kas ir mainījies.” Abi JKP deputāti no partijas esot izslēgti, jo viņi pauduši no JKP atšķirīgu pozīciju šajā jautājumā. JKP vadība neesot vēlējusies, ka D. Kleina un I. Keiša turpmāko rīcību saista ar partijas vārdu. D. Kleins skaidroja, ka jau sēdes laikā esot pats uzrak­stījis iesniegumu par izstāšanos no JKP.

No JKP domē ievēlēja deviņus deputātus, no kuriem septiņi pēc tam kļuva par Saeimas deputātiem. Tas pavēra iespēju iegūt domnieku mandātus septiņiem citiem deputātiem – arī D. Kleinam un I. Keišam. D. Kleinam un O. Putniņam jau ir senāka sadarbības pieredze, kad abi bija Valda Zatlera dibinātās Reformu partijas biedri. Tajā savu politisko karjera gan sāka arī V. Ķirsis. Uz vaicāto, vai, ārkārtas vēlēšanās iegūstot varu, pusotrā gadā līdz kārtējām vēlēšanām 2021. gada jūnijā jaunajai vadībai būtu iespējams izdarīt kaut ko būtisku, V. Ķirsis atbildēja – pārliecināts, ka arī tik īsā laikā ir iespējams paveikt kaut ko paliekošu, lai saņemtu vēlētāju uzticību vēl uz četriem gadiem.

LA.lv
LA
LA.LV
Latvijā
Ierobežos satiksmi Lietuvas prezidenta vizītes laikā
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
Ārkārtas finanšu pieprasījumā Latvijas Radio lūdz šim gadam piešķirt 100 000 eiro
6 stundas
LE
LETA
Latvijā
LU reģionālajās filiālēs aizpildīti 19% studiju vietu
6 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

EL
Egils Līcītis
Latvijā
Pie Pārdaugavas monumenta jāizliek paskaidrojumi. Saruna ar Levita padomnieku vēstures jautājumos Jurģi Klotiņu
Intervija 3 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Lielbritānija vēlas Eiropas vadītus kuģošanas aizsardzības spēkus Persijas līcī
1 stunda
LE
LETA
Ekonomika
FOTO: Prezidents Levits ticies ar “airBaltic” vadītāju Gausu
4 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO: Smaga avārija netālu no “Akropoles”
4 stundas
LA
LA.LV
Dabā
Ceļmalā baravikas lielākas par grozu! Laimīgie sēņotāji lielās ar guvumu
3 stundas