Rīta gaismas laiks 0
Talsu novada muzejā līdz 2. novembrim apskatāma Jāņa Kupča gleznu izstāde “Trausls zaķa miegs”.
Jānis Kupčs nekad nav bijis perfekcionists un nav gribējis tāds būt. Tāpēc viņš var atļauties riskēt un izstādei Talsos vajadzīgo gleznu skaitu – paliela izmēra 14 bildes – uzgleznot vienā mēnesī. Un tikai pavisam neilgi – dažas dienas pirms izstādes atklāšanas, kad bildes no Ventspils jau bija aizvestas uz Talsiem, – viņš esot nobijies kā mazs zaķītis – kas tur galu galā būs iznācis un kā tas viss izskatīsies… Te vietā pievienot viņa paša sacerētu tekstu ar pasaciņu par izstādes nosaukumu: “Iedomāsimies, ka esat zaķis… ka jums virsū traucas motocikls… jožat, ko kājas nes, un ceļa stabiņi tumsā zib…” Tajā nav grūti atšifrēt mākslinieka tobrīd laikam jau patiesās bažas par izstādi: paspēju vai ne?
Viņš paspēja. Kaut arī nevienai bildei nav nosaukuma, visu sapratu uzreiz: es atpazinu šo vietu (vietu taču kā notikumu!), kura spoguļojas Jāņa bildēs, un tajās, protams, nav neviena zaķīša…
Tie gleznotāji, kuri ir piedalījušies Ventspils muzeja rīkotajos ikgadējos plenēros “Agrīnais reālisms” (kopš 2010. gada), ir nonākuši tādā adresē kā Andreja iela. Bijušā Sadzīves pakalpojumu nama piektajā stāvā, darba zālē, kur visi draudzīgi strādā no rīta līdz vēlam vakaram. No rīta kreisās puses logos lec saule, tad seko dienvidu laiks, pēcpusdiena un labajā pusē – vakara saule. Un mākslinieki pielāgo sevi un savu bilžu tapšanas laiku līdzi šim pārāk spožajam saules gājienam.
Lielajā telpā, kur kādreiz strādājuši padomjlaika skroderi (ap balstu stabiem vēl saglabājušies spoguļi drēbju uzlaikošanai), no logiem, molbertiem, ķebļiem, aizslietņiem uz grīdas krīt ēnas (izcili grafisks motīvs!), kas staigā pēc saules pavēles. Redzīgai mākslinieka acij pat atspīdumi spoguļos var līdzēt – atkal gleznojama lieta. Kad atver logu – atkal jauns motīvs! Uz bengāliski zaļās krāsotās sienas ar it kā jūras viļņu dekoru pēcpusdienās krīt smaragdzaļas ēnas no uzstādītajām klusajām dabām, “etjudņiku” kājām, no logu rāmju raksta. Tie atgādina Pita Mondriāna vai Roma Bēma gleznu un akvareļu grafiskos musturus. Bet tālumā aiz visa tā – kaut vai sajūtu līmenī – ir jūra… Kāds piedāvā melno Rīgas balzamu. Visas šīs noskaņas ir Jāņa Kupča izstādē.
Šī ir otrā Jāņa Kupča (1969) ekspozīcija Talsos (2006. gadā bija apskatāma izstāde “Kuģu vēderi”). Pirms tam vēl bija mūsu, Kurzemes gleznotāju, pirmā iepazīšanās Sabiles sinagogā. Tad Jānis rādīja izteikti minimālistu garā gleznotu “sadzīves tehniku”, kas Talsu Krūmu mākslas grupai toreiz likās pārāk mērena un “bez spēka”. Taču Jāņa gleznās bija viņa un Ievas Rupenheites sajūtu un lietu pasaule, kuru viņi, toreiz ne visai sen no Rīgas pārcēlusies mākslinieku ģimene, sāka veidot toreiz dižjūras malā – Sārnatē. Skarba ainava, skarbi ziemeļaustrumu vēji, ikdienas rituāli un priekšmeti. Savukārt pēc Ventspils “Kuģu vēderiem” mums tā vien gribējās Jāņa Kupča glezniecību sasaistīt ar ietekmēm no Kalifornijas lielo zemes laukumu – gandrīz vai aerofoto – ekspresīvā abstrakcionista Ričarda Diebenkorna darbiem. Tagad gan vairs ne. Nu jau viņš pavisam nepārprotami barojas un inspirējas tikai no redzētā turpat Ziemeļkurzemes vienkāršībā, kurā ar savu perfekto mākslinieka redzi atrod pašam sev vajadzīgos artefaktus. Arī saulainos sadzīves pakalpojumu namos. Ir koleģiāls prieks, ka arī ar Jāņa Kupča līdzdalību ir izveidojies stabils Kurzemes gleznotāju desmitnieks, kam patīk satikties kopīgās izstādēs un projektos, kā tas šovasar mums izdevās amerikāņu čuguna tēlnieku un Kurzemes gleznotāju kopizstādē “Savienošanās/coalescence” Talsos.
Divpadsmit gadi Kurzemes krastā, ne jau vieglais ikdienas darbu ritms. Katru dienu divreiz 34,5 kilometru brauciens maršrutā Sārnate–Ventpils–Sārnate. Mākslas skola, keramikas ceplis Ventspils Amatu mājā (Jānis Kupčs ir Tallinas Mākslas augstskolu beidzis keramiķis), darbs ar sabiedrību (simpoziju organizēšana, tūristu apkalpošana). Arī iešana jūrā pēc zivīm. Jānis Kupčs apskaužami pratis izbrīvēt sev tik svarīgo rīta gaismas laiku, kad var domāt un gleznot, konsekventi ik pa diviem gadiem piedāvājot jaunu personālizstādi. Jo tepat jau viss ir, tikai jāsaņemas. Un pat trauslā miegā zaķi – gleznotāji taču var nosapņot savas gleznas.
Izstāde tapusi ar Ventspils domes un VKKF atbalstu
