Ekonomika
Bizness

Steidzu nomierināt – roboti nepārņems pasauli. Saruna ar IT speciālistu Aleksu Adamopolu0


“Emergn” ģenerāldirektors Alekss Adamopuls: “Gribam būt līderi produktu vadības sfērā. Lai jebkura lielā korporācija, publiskā sektora pārstāvji u. c. vispirms iedomātos par mums, kad viņiem nepieciešams kāds jauns risinājums.”
“Emergn” ģenerāldirektors Alekss Adamopuls: “Gribam būt līderi produktu vadības sfērā. Lai jebkura lielā korporācija, publiskā sektora pārstāvji u. c. vispirms iedomātos par mums, kad viņiem nepieciešams kāds jauns risinājums.”
Foto: Timurs Subhankulovs

Pagājušā gada rudenī Latvijas IT konsultāciju nozare piedzīvoja būtisku notikumu. Latvijā no 1990. gada strādājošais “Exigen Services Latvia”, kas savulaik bija lielākais IT konsultāciju uzņēmums Latvijā, paziņoja par apvienošanos ar pazīstamo ārvalstu IT konsultāciju kompāniju “Emergn”.

Par apvienošanos, saistību ar “Exigen Services Latvia” un IT darbaspēka problēmām laikraksta “Latvijas Avīze” pielikumā “Latvijas Bizness” saruna ar “Emergn” ģenerāldirektoru Aleksu Adamopulu.

 

Kāpēc Latvija?

Pirms vairāk nekā 10 gadiem biju uzņēmuma “Exigen Services” izpilddirektors, taču ar laiku sapratu, ka vēlos dibināt savu kompāniju. Dibināju “Emergn” – uzņēmumu, kas nenodarbojas ar informācijas tehnoloģiju inženieriju, bet gan ar konsultāciju pakalpojumu sniegšanu IT jautājumos.

Gadu gaitā attīstoties, kļuvām par augsta līmeņa konsultāciju biznesu un varam lepoties ar lieliem un atpazīstamiem starptautiska mēroga klientiem. Tikmēr “Exigen Services Latvija” jau bija sevi pierādījis kā spēcīgu IT uzņēmumu, kas strādājis gan ar publisko, gan ar privāto sektoru.

Tā kā klientu pieprasījums pēc IT risinājumiem arvien pieauga un mēs paši to nodrošināt nevarējām, pieņēmām lēmumu par “Emergn” un “Exigen Services Latvia” apvienošanu. Abas kompānijas ir ieguvējas, jo šobrīd varam nodrošināt pilnu pakalpojumu klāstu.

Apvienojot konsultēšanas, apmācību un inženierijas pakalpojumus, radīts pavisam cita līmeņa uzņēmums. Kad ir skaidrs, ka abu uzņēmumu kultūrvides un vērtības saskan, solis uz apvienošanos kļūst vēl loģiskāks – zinājām, ka nebūs jāpatērē pārmērīgi resursi vienotas kultūras izveidei.

 

Vai “Emergn” ir filiāles arī Lietuvā un Igaunijā?

Šobrīd nav. Latvijā esam četrās pilsētās – Rīgā, Liepājā, Jelgavā un Ventspilī, Krievijā esam Sanktpēterburgā un Ņižņijnovgorodā, esam arī Ukrainā, Īrijā, Lielbritānijā un ASV.

 

Kādas ir mūsu priekšrocības attiecībā uz kaimiņiem?

Ja runājam par Baltiju, jāteic, ka arī Igaunija un Lietuva var lepoties ar talantīgiem speciālistiem, visās trijās valstīs ir līdzīga uzņēmējdarbības vide un kultūra. Līdz ar to mums ir visas iespējas augt un attīstīties – neizslēdzam varbūtību paplašināties Baltijā.

 

Kāds ir “Emergn” mērķis Latvijā?

Pirmkārt, gribam kompāniju attīstīt, skatoties no talantu perspektīvas. Mērķis nav pulcēt pēc iespējas vairāk cilvēku, bet gan nodrošināt to, ka pie mums strādā labākie speciālisti, kas palīdzēs attīstīt gan kopējo “Emergn” biznesu, gan arī lokālo biznesu, kas mums joprojām ir ļoti svarīgs.

Mums ir lieliski mašīnmācīšanās, mākslīgā intelekta risinājumi un pakalpojumi, mākoņpakalpojumi, mobilitātes un mobilie risinājumi. Gribam tos padarīt vēl atpazīstamākus, tostarp Latvijā.

Gribam, lai šeit mūs pazīst kā produktu inženierijas ekspertus, nevis tikai kā ārpakalpojumu sniedzējus.

 

Bet globālie “Emergn” plāni un mērķi?

Daudziem uzņēmumiem panākumu mēraukla ir apgrozījumā, peļņā, darbinieku skaitā. Protams, tie ir svarīgi rādītāji, taču mūsu galvenais mērķis ir kļūt par līderi daudzveidīgu IT produktu izstrādē.

Lai mēs būtu pirmie, par kuriem iedomājas jebkura lielā korporācija, publiskā sektora pārstāvji u. c. brīdī, kad viņiem nepieciešams kāds jauns risinājums. Vai tā būtu jauna nodokļu sistēma, jauns risinājums farmācijas nozarē, jauna mazumtirdzniecības platforma vai jebkas cits.

Esam stipri tieši stratēģijā, digitālo nozaru transformācijā, digitalizācijā. Dažas kompānijas veiksmi mēra apgrozījumā, peļņā, darbinieku skaitā. Protams, tie ir svarīgi rādītāji, bet mēs gribam būt līderi produktu vadības sfērā.

Lai jebkura lielā korporācija, publiskā sektora pārstāvji u. c. vispirms iedomātos par mums, kad viņiem nepieciešams kāds jauns risinājums.

 

Kuri šobrīd ir lielākie izaicinājumi “Emergn” un IT konsultāciju uzņēmumiem vispār?

Jebkurai organizācijai, arī mums, viens no lielākajiem izaicinājumiem ir talantu piesaiste un pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem nākotnē tikai pieaugs.

Tāpat viens no mūsu mērķiem ir kļūt par tādu darbavietu, kur strādāt tiektos ikviens jaunais IT speciālists, par zīmolu, ar kuru sevi asociēt vēlētos ikviens jaunais talants.

Lai absolventi Latvijā, pabeidzot skolu, uzreiz iedomātos par “Emergn” kā potenciālo darba devēju.

Nesen izmantoju “Taxify”, un izrādījās, ka taksists tūlīt absolvēs augstskolu kā “Java” programmētājs. Viņš minēja, ka “Emergn” ir viņa redzeslokā.

 

Vai Latvijā darbaspēka problēma nav vēl izteiktāka, zinot, ka iedzīvotāju skaits ir visai mazs un IT speciālistu skaits ir neliels?

Ne lielāka kā jebkur citur. Jāsaprot, ka mēs necenšamies Latvijā atrast 10 000 cilvēku. Šeit ik gadu ir pietiekami daudz absolventu, un vismaz patlaban uzskatu, ka jauno speciālistu apjoms ir pietiekams.

 

Vai jūs paši arī apmācāt cilvēkus, kā to dara “Accenture”?

Jā, apmācām. Mums ir pašu izveidota pasaulē atzīta apmācību programma “VFQ”, kuru izmantojam arī iekšējai apmācībai. To savām vajadzībām izmanto arī tādas kompānijas kā “Walmart”, “The Economist”, “BBC” u. c.

Vienmēr ļoti būtiska mums ir bijusi arī sadarbība ar universitātēm, tostarp piedāvājam apmaksātas prakses vietas. Tāpat “Emergn” darbinieki labprāt iesaistās jauno speciālistu izglītošanā, vadot vieslekcijas izglītības iestādēs.

 

Kā mainīt šo radušos situāciju – programmētāju trūkst, bet tāpat nepietiekami daudz mācās šajā nozarē?

Domāju, ka to varētu mainīt labs mārketings, koncentrējoties uz konkrētiem veiksmes stāstiem, skaidrojot, kā IT speciālista paveiktais var mainīt pasauli, ikviena cilvēka dzīvi. Tas, ka esi “Java” programmētājs, nevienu īsti neinteresē.

Bet vēstījumam, ka, pateicoties tavām prasmēm un pūliņiem, kādas programmatūras izstrādē pēc 10 gadiem varēs izārstēt vēzi, jau ir cita vērtība.

Cilvēkiem jāapzinās, cik lielā mērā spējam ietekmēt viņu dzīvi, atrisinot dažkārt pat šķietami neatrisināmas problēmas.

Dažbrīd mārketings var šķist lieka nodarbe, bet brīžiem tas var pilnībā mainīt skatījumu uz vienu vai otru lietu.

 

“Emergn” ir arī Krievijā, Ukrainā, rietumvalstīs. Kā šo valstu IT speciālisti atšķiras no Latvijas speciālistiem? Mūsu cilvēki ir konkurētspējīgi?

Pirmkārt, Latvijas speciālistus īpašus padara atrašanās Eiropas Savienībā. Otrs – mums ir virkne veiksmes stāstu, strādājot ar Latvijas publisko sektoru, ar kuru “Exigen Services Latvia” sadarbojoties jau no 1992.gada.

Mums ir kopīga vēsture, zināšanas par šo sektoru, tajā esam cienīti. Savi nopelni pienākas arī darbaspēkam Latvijā, kas tiešām ir ļoti konkurētspējīgs, tostarp starptautiskā mērogā. Vietējie kandidāti identificējas ar zīmolu, pārņem uzņēmuma vērtības.

Mūsdienās darbinieks vairs neskatās tikai uz darba vidi un atalgojuma lielumu – attīstās jaunas vērtības, un empātijai ir arvien lielāka nozīme.

 

Ir atšķirības starp klientiem Latvijā, Lielbritānijā un citās valstīs?

Latvijā klienti pārstāv lielākoties sabiedrisko sektoru. Savukārt ārvalstīs vairāk strādājam ar privāto sektoru. Tā nu vēsturiski ir sanācis, to nav viegli izskaidrot, bet nākotnē šo attiecību noteikti mainīsim.

 

Kā vērtējat biznesa situāciju Latvijā, ņemot vērā, ka “Exigen Services Latvia” radās deviņdesmito sākumā?

Biznesa vide Latvijā ir ļoti profesionāla, arī klientiem šeit patīk. Par to pārliecināmies ikreiz, kad Vācijas, ASV u. c. valstu klientus uzņemam Latvijā, lai iepazīstinātu ar vietējiem cilvēkiem, uzņēmumu. Nezinu, kā jums pašiem patīk Rīga, bet ārzemniekiem patīk ļoti.

 

Kur šobrīd virzās IT konsultāciju un inženierijas bizness kopumā?

Jaunākā ASV IT pētījumu un konsultāciju pakalpojumu uzņēmuma “Gartner” prognozes rāda, ka ik gadus IT nozares apgrozījums pieaug par 8–10%. Ikvienam ir vajadzīgi digitālie risinājumi, programmatūra utt. Nākotnē šis tirgus kļūs tikai lielāks – tas ir virziens, uz kuru mēs kā sabiedrība virzāmies.

Protams, joprojām vajadzēs juristus un ārstus u. c. profesiju pārstāvjus, bet šī tendence un digitalizācija nav apturama un lielā mērā pārņems ikvienu tautsaimniecības jomu.

 

Vai mēs tuvā nākotnē varam gaidīt produktus, tehnoloģijas, kuras mainīs to, kā mēs saprotam lietas?

Noteikti. Mašīnmācīšanās vien mainīs ļoti daudz, tāpat arī sejas atpazīšana, emociju atpazīšana, uzvedības modeļu izprašana organizāciju ietvaros – būs dažādi programmatūras produkti, kas liks kompānijām domāt un strādāt citādi.

 

Kā tas ietekmēs sabiedrību?

Radīsies jauni biznesa modeļi. Viens no ietekmes faktora piemēriem – tehnoloģijas nākotnē varēs diezgan precīzi nolasīt cilvēka izjūtas. Kā tas strādās realitātē?

Iedomājieties, ka notiek apmācības un to laikā ar tehnoloģiju palīdzību spējat noteikti, ka apmācību saturs neinteresē konkrētas auditorijā esošās personas. Tas ļaus izdarīt secinājumus par šo cilvēku piemērotību darbam kompānijā

 

Bet vai tas uzlabos mūsu dzīvi? Nebaidāties no pārlieku gudriem robotiem?

Nedomāju, ka kādam no tā būtu jābaidās. Jāmin modernās vadības pamatlicējs Pīters Dakers, kurš 60.–80. gados sarakstīja daudz populāru grāmatu, bet pēc viņa aiziešanas mūžībā viņa ģimene dibināja organizāciju “Duckers Society”.

Katru gadu Vīnē norisinās Dakera forums, kurā pulcējas pasaulē pazīstamākie domātāji, stratēģi, līderi. Pērn bija diskusija “Cilvēks pret tehnoloģijām”, un tur runāja tieši par šo karsto tematu.

Steidzu nomierināt – roboti nepārņems pasauli.
Saistītie raksti

Cilvēks, kas aizstāja Albertu Einšteinu Prinstonas universitātē – Frīmens Daisons, skaidroja – nav iespējams aizvietot analogo prātu ar digitālo.

Tehnoloģiju attīstība mums var palīdzēt, piemēram, noteikt precīzu medicīnisko diagnozi, taču tas, ko robots nekad nespēs – līdzjūtīgi pateikt pacientam, ka viss būs kārtībā.

Tehnoloģijas padarīs mūs gudrākus, taču nekad nespēs sniegt cilvēkam tik ļoti svarīgo emocionālo atbalstu.

LA.lv