Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
21. marts, 2016
Drukāt

Roņu dienas un zvejnieku nedienas (8)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Nedēļas nogalē Rīgas zooloģiskajā dārzā norisinājās Roņu dienas. Pasākuma rīkotāji stāstīja un skaidroja apmeklētājiem, cik šis ir nozīmīgs laiks Baltijas jūras roņu dzīvē. Dabas aizsardzības pārvaldes speciālists Valdis Pilāts atgādina, ka lielie roņi pludmalē iznāk ļoti reti, bet galvenokārt tie ir mazie šopavasar dzimušie ronīši, kas saulainās dienās iznāk pasildīties pludmalē. “Iespējams, šos ronēnus mātes nav izbarojušas, jo mēneša laikā kopš dzimšanas viņiem jāspēj uzkrāt biezu taukaudu slāni, lai viņi varētu peldēt aukstajā ūdenī. Acīmredzot viņiem salst un viņi nāk sildīties pludmalē,” stāsta speciālists. Ja iedzīvotāji pamana šādu ronēnu un ja viņš nav novārdzis, tad jāļauj viņam palikt pludmalē. Taču, ja ronis ir novājējis un redzams, ka viņam ir kādas problēmas, tad vajadzētu sazināties ar zoodārza vai Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem. Turpretim piekrastes zvejniekiem lielas rūpes sagādā roņu nodarītā skāde. Zvejnieki sūdzas, ka šo problēmu neviens nešķetina – atšķirībā no Somijas, kur valsts līmenī šis jautājums tiek risināts.

Zvejnieku teiktais liecina, ka pelēkā roņa populācija Baltijas jūrā un Latvijas piekrastes ūdeņos ir pieaugusi, turklāt roņi kļūst arvien bezbailīgāki un uzbrūk zvejas rīkiem, nodarot postu gan tiem, gan lomam. Pagaidām gan trūkst datu, lai varētu aprēķināt kompensācijas par roņu postījumiem.

 

“Par gulbjiem kompensē, par roņiem ne”

Engures zvejnieku saimniecības “Lucītis” īpašnieks Andis Andersons stāsta, ka roņi zvejniekiem sagādā lielas problēmas, bet neviens nezina, kā to risināt. “Kad vienreiz gadā tiekamies lielajās konferencēs un prasām ministrijai, ko darīt ar roņiem, mums saka – jādraudzējas. Bet roņi zvejniekiem nodara lielu skādi. Nesen biju ielicis tīklus, liela migla bij’ un ilgi nācās meklēt. No vienas mencas dabūju tikai vienu spuru,” stāsta Andersons. Roņi plēš tīklus un bojā to saturu. Lielajiem roņiem, kas sver vairāk par 100 kg, tīkli ir nieks – vienudien nopērc jaunu tīklu, otrā dienā tā vairs nav, stāsta zvejnieks.

“Ja dzirdu, ka zemnieki saņems kompensācijas par gulbju nodarītajiem postījumiem, tad man ir jāpasmaida, jo mums neviens neko tādu nepieļauj,” tā Engures zvejnieks. Zaudējumi katram ir atkarīgi no tā, cik lieli postījumi nodarīti un kādi ir zvejas rīki, ar kādiem zvejnieki strādā.

Arī IK “Dalle” zvejnieks Ervīns Vilciņš sarunā ar “LA” klāsta, ka roņi zvejniekiem nodara arvien lielāku skādi, bet pagaidām nav redzams, ka kāds to varētu risināt. “Roņi nodara lielu skādi. Viņi nevis iet dabā un barojas, bet, līdzīgi kā lauksaimniekiem mežacūkas iet kartupeļus laukā rakt, tā roņi barojas, ēdot zivis no zvejnieku tīkliem. Un, jo dārgāks tīkls, jo lielāka skāde,” stāsta Rojas zvejnieks. Pirmajā vietā ēdienkartē roņiem ir lasis, tad menca, un pēdējā laikā tie nesmādē arī butes un lucīšus. Nesen Valgalciemā pat jūras bulli neesot smādējuši. “Viņš ir mednieks, apēd labākos gabalus un pārējo pamet. Piemēram, mencai tas izsūc aknas, un ar to pietiek,” roņa paradumus raksturo zvejnieks. Viņš ir neticīgi noskaņots par mūsu atbildīgo dienestu spējām šo lietu sakārtot, jo šī problēma ilgst jau gadiem. “Ja pētniekiem nepatika, ka dati aizpildīti ar vienas krāsas pildspalvu, tad pastāv jautājums – ko viņi vispār pēta?” retoriski vaicā zvejnieks.

Zvejniekiem arī nav skaidrs, ko darīt ar roņiem, kas gājuši bojā – kur tos vest un vai kāds šos dzīvniekus utilizē.

 

Prasa informāciju

Zinātniskā institūta BIOR pārstāvji mudina piekrastes zvejniekus būt aktīvākiem un aizpildīt anketas, lai varētu iegūt pilnīgus datus par nodarītajiem postījumiem. “Lai spriestu par veicamajiem pasākumiem, ir jābūt zinātniskiem pierādījumiem par roņu postījumiem. Tāpēc Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta jūras pētnieki šogad tikās ar piekrastes zvejniekiem un jau ir sākuši roņu ietekmes uz piekrastes zveju novērtējumu. Visa gada garumā atkārtoti tiek veikta piekrastes zvejnieku anketēšana, un datu apkopošana tiks veikta katru ceturksni. Roņu postījumiem ir izteikti sezonāls raksturs, tāpēc ir vitāli nepieciešams ievākt datus par visu zvejas sezonu. Zinātniskā institūta BIOR uzdevums šajā pētījumā būs novērtēt reālos postījumus. Ceram uz zvejnieku lielāku atsaucību un līdzdalību pētījumā, jo tikai zvejnieku pašu ieinteresētība noteiks pētījuma sekmes. Aptaujas anketas ir izsūtītas visiem piekrastes komerc­zvejniekiem,” situāciju komentē zinātniskā institūta BIOR pētnieks, jūras nodaļas vadītājs Didzis Ustups.

Arī Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departamenta direktora vietnieks Jānis Lagūns aicina zvejniekus būt atsaucīgākiem un iesniegt nepieciešamos datus, lai varētu aprēķināt zaudējumus un iespējamās kompensācijas. “Zvejnieki ir zvejotāji, bet, kad nonāk līdz papīra darbiem, nav vēlmes tos pildīt. Tas nav pārmetums, bet fakta konstatācija. Par 2014. gadu informācija ir apkopota, bet zvejnieku atsaucība bijusi neliela. Nav skaidrs, cik lieli ir roņu nodarītie zaudējumi, un, kamēr šādas informācijas nav, nevaram runāt par kompensācijām,” skaidro Lagūns.

 

Somijā medī, Igaunijā arī

Par šo problēmu vairākkārt spriests gan Zivsaimniecības konsultatīvajā padomē, gan Zemkopības ministrijas ierēdņi tikušies ar Latvijas Zvejnieku federācijas biedriem, lai diskutētu par šo jautājumu. Lagūns zina teikt, ka ir uzrunāta arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) par iespēju izsniegt atļaujas roņu medīšanai, bet šis ir komplicēts jautājums, jo nav zināms roņu populācijas apjoms, turklāt ronis ir aizsargājams dzīvnieks.

VARAM Sugu un biotopu aizsardzības nodaļas vecākais referents Vilnis Bernards ir pārliecināts, ka Latvijas zvejnieki atrodas privileģētā situācijā pretstatā Lietuvas un Igaunijas zvejniekiem, kur ir noteiktas roņu kolonijas un aizsargājamās teritorijas ar ierobežojumiem zvejniekiem. Latvijā šādu ierobežojumu nav, jo šeit nav roņu koloniju. Uz jautājumu, ko tad darīt zvejniekiem un kāds būtu problēmas risinājums, Vilnis Bernards atzīmē, ka nekur pasaulē šī problēma nav atrisināta, un tas nozīmē, ka ar roņiem ir jāsadzīvo. Roņu medīšana gan atļauta Somijā, bet tas saistīts ar somu tradīcijām. Arī Igaunijā ir nomedīti pirmie desmit roņi, zina teikt Bernards. Viņš gan apšauba šīs metodes lietošanas nepieciešamību Latvijā.

 

Veic izpēti

Trīs gadu garumā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) pētījis roņu droša murda izmantošanas efektivitāti piekrastes zvejā, tostarp apzinājis roņu radītos bojājumus zvejas rīkiem un lomiem. LLKC Zivsaimniecības projektu vadītājs Kristaps Gramanis zina teikt, ka roņu nodarītie bojājumi zvejniekiem ir diezgan lieli, taču pašiem zvejniekiem būtu jācenšas palīdzēt šo problēmu risināt.

“Pirmais solis – ir nepieciešami dati, lai varētu saprast, cik liels ir roņu nodarījums,” uzsver Gramanis. Visvairāk no roņiem cieš tieši lašveidīgās zivis, un daži zvejnieki roņu postījumu dēļ no piekrastes pat esot izspiesti. Taču pēdējos gados nav pētījumu, kur būtu apkopota roņu nodarītā skāde, un patlaban lielas cerības tiek saistītas tieši ar BIOR pētījumu. Lai arī Somijā roņus atļauts medīt, to drīkst darīt vietās, kur tie vairojas, galvenokārt uz salām, tāpēc Latvijā šo praksi nevar piekopt. Jāievēro arī roņa kā dabas aizsargājamā dzīvnieka statuss. Gramanis gan piebilst, ka alternatīva roņu atbaidīšanai ir skaņas atbaidītājs, taču Latvijā tie neesot vēl testēti. Esošā finansējuma periodā zvejnieki var dažādus jaunus tehnoloģiskos risinājumus ieviest, tam finansējums ir pietiekams.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Roņi regulāri izēd zivis piekrastes zvejnieku tīklos, izplēzdami tajos caurumus. Viņi nebaidās no zvejnieka, bet gaida, kad tīkli būs ielikti, lai tajos esošās zivis izēstu. Paši vairs nemedī, jo jūtas ka pie galda.Tas nav normāli , jo viņiem pašiem jāmeklē barība. Paaudzēs zvejas tradīcijas un savai iztikai zvejojošie vairs nevar noķert zivis savam patēriņam, bet viņiem inspektori liek sodus par mistiski noteiktiem metriem , kuri mainās diennakts laikā pēc paisuma un bēguma , kuru metrus precīzi prognozēt nav iespējams , bet esot jāievēro no krasta līnijas. Minimālais sods 30 eur.+aļģu pilni un roņu saplosīti tīkli,
    Runa iet par sen pekrastē dzīvojosiem un arodu pieprotošiem zvejniekiem.

  2. Roniem ir tadas pat tiesibas uz zivim ka zvejniekiem, pat lielakas!

    • Niknais, piekrītu, ka uz zivīm roņiem lielākas tiesības. Viņi bez tām nevar izdzīvot.Bet ne jau uz tīklu, murdu plēšanu. Lai viņi ķer zivis cik tīk, bet zvejas rīkus liek mierā. Ja roņi to dara, tad populācija jāsamazina, tas taču tā kā būtu skaidrs pat ar pamatskolas izglītību. Aizsargāt vajag dzīvniekus, kas nedara postu Latvijas tautsaimniecībai. Citādi mums jāēd “ātri uzdzītie svarā”norvēģu laši, bet savi laši un taimiņi jāizbaro roņiem. Vai tas ir normāli? Plus vēl ieguldam lielus līdzekļus mākslīgajā atražošanā (tos saņem audzētavas, kas pakļautas kādam zinātniskajam institūtam) kurus varētu daļēji novirzīt to pašu roņu saprātīgai skaita regulēšanai.

      • Halichoerus Grypus Atbildēt

        Pirms runājot, vispirms jāpadomā, kāpēc roņiem ir jāēd zivis no zvejas tīkliem. Ne tāpēc vai, kā zivis jūrā ir aizvien mazāk un mazāk cilvēka darbības dēļ, un roņiem ir aizvien grūtak un grūtak atrast pārtiku izdzīvošanai? Turklāt ir jāatzin, ka ne reti arī paši roņi iet bojā zvejas rīkos. Pat ņemot vērā roņu skaita palielināšanu, viņus joprojām ir ievērojami mazāk, neka Somijas piekrastē, kā un noteikti mazāk, nekā dzīvoja agrāk mūsu piekrastē. Turklāt ir jāatzin, ka ne reti arī paši roņi iet bojā zvejas rīkos.
        Beigu beigās, visā Baltijas jūras roņu populācija tiek lēsta apmēram 8000 indivīdu. Savukārt, kopējais Baltijas jūras baseina iedzīvotāju skaits ir ap 80 miljoni cilvēku. Un tajā pašā laikā apgalvot, ka roņi ēd pārāk daudz un kaitē saimniecībai un aicināt “roņu saprātīgai skaita regulēšanai” – un ir izglītības trūkums.

  3. Cienījamā raksta autore, rakstījāt, ka “Zinātniskā institūta BIOR uzdevums šajā pētījumā būs novērtēt reālos postījumus”. Vai atbildīgās institūcijas pārstāvis skaidroja kā viņi no anketām varēs noteikt reālos postījumus? Iepriekšējā prakse vairāku gadu garumā jau pierādīja, ka viņi to nevar, varbūt ir kardinālas izmaiņas kadros vai finansējumā monitoringam piekrastē?

  4. roņu skādes pētījumi – tipisks čika kalšanas process. Budžetnieki var izpausties – pēta , rosās, saņem algas, komandējumus. Galvenais ir procesu pavilkt garumā, jo čiku trūkuma Latvijā nav.

  5. Pretīgie zvejnieki, pilna jūras piekraste ar viņu smirdošajiem tīkliem, bet nejēdz kā nākas tos iezīmēt, lai pa gabalu var redzēt!

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (2)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+