Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
7. marts, 2014
Drukāt

Runā par Ukrainu, domā par Latviju (13)

Foto - Scanpix/ReutersFoto - Scanpix/Reuters

To, ka tieši paziņojums par Ukrainu būs galvenais šīsnedēļas Saeimas sēdes jautājums, varēja “nolasīt” jau no valdošās koalīcijas deputātu ietērpa. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”) un vairākas citas dāmas bija ieradušās Ukrainas zili dzeltenās krāsas kostīmos, bet kungi pie uzvalku atlokiem piesprauduši lentītes attiecīgās krāsās. Debates bija garas, un kopumā vairāk nekā 30 deputātu un divi ministri uzskatīja par nepieciešamu paust savu viedokli.

“Arvien vairāk šķiet, ka Krievija ir pārrēķinājusies, cerot, ka 19. un 20. gadsimta metodes strādās vienlīdz labi arī šodien. Pasaule šodien ir daudz savādāka nekā pagājušā gadsimta vidū,” iepazīstinot ar sagatavoto dokumentu, teica Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica. Viņa arī uzskaitīja virkni starptautisko tiesību normu un starpvalstu līgumu, ko Krievija pārkāpusi. Jau pats fakts, ka tās karaspēks atrodas Ukrainas teritorijā bez skaidras identifikācijas, ir klasificējams kā pārkāpums. Saskaņā ar Apvienoto nāciju organizācijas (ANO) hartu militāra spēka lietošana pieļaujama tikai aizsardzībai pret militāru uzbrukumu vai arī pamatojoties uz ANO Drošības padomes dotu mandātu. Turklāt Krievija pārkāpusi arī pašas uzņemtās saistības, tostarp 1994. gada Budapeštas memorandu par drošības garantijām Ukrainai un 1997. gada Ukrainas un Krievijas Federācijas Draudzības un sadarbības līgumu. “Ukrainas parlaments – Verhovna rada – ir leģitīms un lemtspējīgs, turklāt vairums nopietnāko lēmumu tajā tiek pieņemti nevis ar vienkāršu, bet gan konstitucionālo vairākumu. Līdz ar to parlamenta atstādinātā un Ukrainu pametušā bijušā prezidenta Viktora Janukoviča it kā notikusī vēršanās pie Krievijas ar lūgumu pēc militāras palīdzības arī nav leģitīms pamats Krievijas karaspēka ievešanai Krimā un ir pretrunā ar starptautisko tiesību normām. Tāpat ar faktiem nav apstiprinājušies Krievijas paziņojumi par Krimas etnisko krievu vajāšanu, un līdz ar to arī šis Krievijas arguments neiztur nekādu kritiku,” norādīja Kalniņa-Lukaševica.

Debatēs piedalījās arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kuram trūkstot vārdu, lai raksturotu Krimā notiekošo. “Šāda veida darbības es neatceros, ka tiktu veiktas kopš 1968. gada Padomju Savienības invāzijas Čehoslovākijā vai pat vēl senāk,” teica ministrs. Rinkēvičs arī uzskaitīja, kādas mācības Latvijai vajadzētu gūt no Krimas notikumiem: pirmkārt, nodrošināt iekšpolitisko stabilitāti un sabiedrības dialogu, otrkārt, Latvijai kā nākamajai Eiropas Savienības prezidentvalstij būs jārisina jautājums par Eiropas Savienības Austrumu partnerības reformu. Treškārt, beidzot jārisina aizsardzības budžeta jautājums. Debatēs vārdu lūdza arī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, kurš pauda cerību, ka Ukrainas notikumi atvērs acis vietējiem politiķiem, atgādinot, ka Latvija joprojām savas saistības pret NATO pilda tikai daļēji – solīto 2% no IKP vietā aizsardzībai atvēlot mazāk par vienu procentu.

Saeimas Saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (NA) aicināja šo lēmuma projektu atbalstīt arī tos, kuri sevi uzskata par Krievijas “tautiešiem”, jo Krievijas agresīvā rūpe par viņiem tikai saasinās jautājumu, kāpēc šos tautiešus viņu mītnes zemē tā nemīl. “Nekāda tautiešu un pilsoņu interešu aizstāvība nevar būt par pamatu sašķeltības referendumiem un agresijas draudiem un mājieniem. Šeit tiek runāts par Ukrainu, bet mēs domājam par Latviju!” norādīja Latkovskis. Vairāki valdošās koalīcijas deputāti debatēs uzsvēra, ka morāls atbalsts šāda paziņojuma veidā ukraiņiem ir tikpat būtisks, cik latviešiem 1991. gada barikādēs būtiski bija apzināties rietumvalstu morālo atbalstu.

Citās domās bija “Saskaņas centra” pārstāvji. Pēc viņu teiktā Latvijas politiķiem jādomā tikai par Latviju un tās iedzīvotājiem, kuriem šāds Saeimas paziņojums varētu tikai traucēt. “Vai mēs esam gatavi katru reizi upurēt savas intereses svēta principa pēc, lai kārtējo reizi izteiktos pret Krieviju? Varbūt jāpajautā vispirms Latvijas uzņēmējiem, kas pērn pārdeva Krievijā preces gandrīz 900 miljonu eiro apmērā?” retoriski jautāja Sergejs Potapkins (“SC”). Viņš un citi saskaņieši pauda viedokli, ka Latvijai nevajadzētu steigties ar nosodījumu, kamēr savu viedokli nav paudušas lielvalstis. Vēl labāk – vispār turēt muti ciet.

Boriss Cilevičs (“SC”) uzskata, ka ar šādu paziņojumu Latvija Ukrainai nepalīdzēs, un vainoja dokumenta autorus, ka viņi izmanto Ukrainas traģēdiju iekšpolitisko mērķu sasniegšanai vai arī lai ieriebtu “Saskaņas centram”. Šeit viņš acīmredzot domāja tos politiķus, kuri Krimas konflikta kontekstā atgādinājuši par “SC” sadarbības līgumu ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina partiju “Vienotā Krievija”. Izskanēja pat mudinājumi saskaņiešiem pārtraukt šādu sadarbību. Cilevičs uzsvēra, ka «Saskaņa» pat nedomā šo līgumu pārtraukt, jo tas tai ļaujot ietekmēt procesus Krievijas valsts domē. “Piemēram, kad Krievijas domē iestrēga Latvijas–Krievijas divpusējais līgums par sociālo aizsardzību, valdība neko nevarēja darīt. Mēs izmantojām šo kanālu, lai paskaidrotu partneriem no “Vienotās Krievijas”, kādēļ šāds līgums vajadzīgs. Viņi saprata, un dokuments tika ratificēts. Es sapratu, ka jums zināma skaudība ir, ka mēs varam aizstāvēt Latvijas intereses labāk nekā jūs,” ironizēja Cilevičs.

Balsojumā lēmuma pieņemšanu atbalstīja 65 koalīcijas un neatkarīgie deputāti, tostarp arī bijušais saskaņietis Vladimirs Reskājs. Pret bija 28 parlamentārieši (visi no ”SC”).

Līdzīgi lēmumi pieņemti arī Polijas, Igaunijas un Portugāles parlamentos. Lietuvā pieņemts lēmums Ārlietu un aizsardzības komisiju līmenī.

Uzziņa


Saeimas balsojums par paziņojumu “Par Krievijas agresiju Ukrainā” 


Par

Inese Aizstrauta (ZZS)

Arvils Ašeradens (V)

Dzintars Ābiķis (V)

Solvita Āboltiņa (V)

Aija Barča (ZZS)

Andris Bērziņš (ZZS)

Gaidis Bērziņš (NA)

Guntars Bilsēns (RP)

Inita Bišofa (RP)

Inga Bite

Augusts Brigmanis (ZZS)

Andris Buiķis (V)

Ilma Čepāne (V)

Lolita Čigāne (V)

Edmunds Demiters (RP)

Jānis Dombrava (NA)

Raivis Dzintars (NA)

Kārlis Eņģelis (RP)

Iveta Grigule (ZZS)

Gunārs Igaunis (RP)

Andrejs Judins (V)

Jānis Junkurs

Zanda Kalniņa-Lukaševica (RP)

Ojārs Ēriks Kalniņš (V)

Daina Kazāka (RP)

Jānis Klaužs (ZZS)

Kārlis Krēsliņš (NA)

Dzintars Kudums (NA)

Janīna Kursīte-Pakule (V)

Vilnis Ķirsis (RP)

Inese Laizāne (NA)

Ainars Latkovskis (V)

Ilmārs Latkovskis (NA)

Atis Lejiņš (V)

Valdis Liepiņš (RP)

Aleksejs Loskutovs (V)

Ingmārs Līdaka (ZZS)

Ināra Mūrniece (NA)

Romāns Naudiņš (NA)

Klāvs Olšteins

Jānis Ozoliņš (RP)

Imants Parādnieks (NA)

Līvija Plavinska (V)

Vineta Poriņa (NA)

Dzintars Rasnačs (NA)

Romualds Ražuks (RP)

Dana Reizniece-Ozola (ZZS)

Vladimirs Reskājs

Gunārs Rusiņš

Inguna Rībena (V)

Kārlis Seržants (ZZS)

Elīna Siliņa

Edvards Smiltēns (V)

Dāvis Stalts

Jānis Strazdiņš (ZZS)

Lelde Stumbre (NA)

Jānis Upenieks

Viktors Valainis

Inga Vanaga

Juris Vectirāns (ZZS)

Juris Viļums (RP)

Ilze Viņķele (V)

Jānis Vucāns (ZZS)

Dzintars Zaķis (V)

Valdis Zatlers (RP)

Pret


Valērijs Agešins (“SC”)

Jānis Ādamsons (“SC”)

Boriss Cilevičs (“SC”)

Irina Cvetkova (“SC”)

Sergejs Dolgopolovs (“SC”)

Andrejs Elksniņš (“SC”)

Oļegs Hļebņikovs (“SC”)

Marjana Ivanova-Jevsejeva (“SC”)

Aleksandrs Jakimovs (“SC”)

Viktors Jakovļevs (“SC”)

Nikolajs Kabanovs (“SC”)

Andrejs Klementjevs (“SC”)

Ivans Klementjevs (“SC”)

Jeļena Lazareva (“SC”)

Sergejs Mirskis (“SC”)

Vladimirs Nikonovs (“SC”)

Ņikita Ņikiforovs (”SC”)

Vitālijs Orlovs (“SC”)

Sergejs Potapkins (“SC”)

Ivans Ribakovs (“SC”)

Artūrs Rubiks (“SC”)

Raimonds Rubiks (“SC”)

Aleksandrs Sakovskis (“SC”)

Jānis Tutins (“SC”)

Jānis Urbanovičs (“SC”)

Ivars Zariņš (“SC”)

Mihails Zemļinskis (“SC”)

Igors Zujevs (“SC”)

Nebalso


Rihards Eigims (ZZS)

Artis Pabriks (V)

Uzziņa


Saeimas paziņojums “Par Krievijas agresiju Ukrainā”


Latvijas Republikas Saeima:


stingri nosoda Krievijas Federācijas militāro agresiju Ukrainā;

uzsver Latvijas nemainīgo atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai, kā arī Ukrainas Verhovna radas leģitīmajai varai;

atzīmē, ka situācija Ukrainā kļūst arvien kritiskāka un Krievija ar savu militāro agresiju citas valsts teritorijā pārkāpj starptautisko tiesību normas un pašas uzņemtās saistības, tostarp 1994. gada Budapeštas memorandu par drošības garantijām Ukrainai un 1997. gada Ukrainas un Krievijas Federācijas Draudzības un sadarbības līgumu. Šī rīcība vērtējama kā pretlikumīga, apzināta un plānota iejaukšanās Ukrainas suverenitātē, kuras mērķis ir izraisīt militāru konfliktu ar nodomu okupēt daļu vai pat visu Ukrainas teritoriju.

Latvijas Republikas Saeima:


pilnībā pievienojas Latvijas Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētājas, Ministru prezidentes un ārlietu ministra 2014. gada 1. marta paziņojumam par Krievijas iejaukšanos Ukrainā, kura teksts ir šā paziņojuma pielikumā;

aicina Krieviju izbeigt visu veidu agresiju un provokācijas pret Ukrainu, nekavējoties izvest savu karaspēku uz tā bāzēm un ievērot starptautiskajos līgumos uzņemtās saistības;

rosina starptautisko sabiedrību paust stingru atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei, kā arī Eiropas Savienību un Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju – nekavējoties izvietot Ukrainā robežu novērošanas misijas, kas kontrolētu noslēgto vienošanos ievērošanu.

Partijas “Saskaņa” valdes lēmums par situāciju Ukrainā 


(“SC” balsoja pret Saeimas lēmumu, bet partijas valde dienu pirms balsojuma pieņēma pati savu paziņojumu)

1. Mēs esam kategoriski pret jebkuru vardarbības pielietošanu Ukrainā no jebkuras puses. Mūsdienu Eiropā jebkādu problēmu risināšana ar spēka palīdzību vai karadarbību ir nepieņemama. Tāpat ir nepieņemama iejaukšanās suverēnās Ukrainas valsts iekšējās lietās no ikvienas puses.

2. Mēs atbalstām Ukrainas teritoriālo vienotību.

3. Mēs esam par visu vardarbības gadījumu Ukrainas teritorijā starptautisku izmeklēšanu.

4. Mēs atbalstām demokrātisku un stabilu Ukrainu. Spēkiem, kuri pašlaik vada valsti, pēc iespējas ātrāk jāorganizē Augstākās radas un prezidenta vēlēšanas. Brīvas un demokrātiskas vēlēšanas ir viens no Ukrainas stabilitātes priekšnoteikumiem un nepieciešams nosacījums jebkurai Eiropas valstij.

5. Mēs atbalstām Ukrainas nacionālo un lingvistisko minoritāšu plašu tiesību ievērošanu de iure un de facto atbilstoši Eiropas Padomes un EDSO standartiem.

6. Mēs esam par tūlītēju konstruktīvu dialogu starp Eiropas Savienību, Krieviju un Ukrainu, lai nekavējoties stabilizētu situāciju Ukrainā.

7. Mēs esam par nepārtrauktu Eiropas, Latvijas un Krievijas dialogu visos līmeņos – politiskajā, ekonomiskajā, kultūras un arī partiju līmenī. Konstruktīvas attiecības ar Krieviju ir viens no pamatprincipiem stabilitātei un attiecīgi uzplaukumam visā Eiropas kontinentā.

8. Mēs kategoriski esam pret atsevišķu politiķu mēģinājumiem eskalēt situāciju Latvijā, izmantojot retoriku, kas ir vērsta pret nacionālajām minoritātēm un pilsoniskajām brīvībām. Atsevišķas bažas rada mēģinājumi iejaukties plašsaziņas līdzekļu darbā un aicinājumi ierobežot vārda brīvību.

9. Mēs aicinām Latvijas politiķus apvienot spēkus, lai saliedētu sabiedrību, pamatā liekot savstarpēju cieņu starp visām Latvijas iedzīvotāju grupām – neatkarīgi no dzimtās valodas vai etniskās piederības.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. latviešu tauta ir tā sbiedēta ar krieviem ,tā kā viņi būtu pasaules iekarotāji un par to vien domā kā kādu iekarot,muļķības nevieu netaisās krievs iekarot,to tik liek latviešu tautai priekšā .lai aizmālētu acis tautai ,jo kurš gan grib karu visi pret protams.Krimā bij vēlēšanas kurās bija novērotāji ,tauta pati izvēlējās kur grib pievienoties ,nu jā netika krima ASV,tāpēc jau visa pasaule nav jākurbulē pret krieviem.

  2. visur vainīga ir ASV ,gan gruzijā bija gan ukrainā visi to zina bet vainu uzveļ krievam,biedē tautu ka krievi nāk ,muļķības stāsta,krievi vienmēr ir par taisnību,nekad nevienu pret pašu gribu nav iekarojuši,tā ir ASv kas pa visu pasauli ceļ nemierus,bombordē mierīgos iedzīvotājus irākā un citurarābu valstīs ,to neviens neredz akli..mani pārsteidz latviešu demokrātija ,slēdz tv kanālus krievu lai tauta nezinātu taisnību.

  3. Es tik nevaru saprast kur tas krievu karaspēks atrodas ,kāpēc vēl līdz šim nav nekādu video nav nekā tiek tik kurbulēta latviešu tauta pret krieviju,ko prasa eiropa vai,kā vienmēr savas galvas mums nav,ne jau krievs sludina nacismu,bet ukraiņi,slepkavo savu tautu un mūsu valdība to atbalsta,man nav ko teikt.

  4. SVEŠINIEKAM
    Ja esi svešā druvā nezāles vien sējis,
    Un svešu aku piegānīt pat spējis.
    Velti ceri še mierīgu mājvietu rast,
    Te vis tev naidīgs būs un neparasts,
    Starp ļaudīm klīdīsi tu mēms un akls,
    Tev svešs un naidīgs šķitīs darba rūķis čakls.
    Tu jutīsies še apvainots un lieks,
    Un mūsu bēdas būs tavs prieks.
    Tāpēc velti par savām tiesībām raudi.
    Mēs taču nevaram joprojām tev ļaut
    Akā, no kuras ūdeni smeļam, – spļaut!

    ( Jānis Lesnieks 1942.- 1994. )

  5. Par: VAldis, Jānis, Pēteris, Zane, Līga, Ieva, Anna
    Pret: Vladimirs, Jeļena, Oļegs, Sergejs, Ņikita, Ļubova…
    Secinājumus izdaram paši…

  6. NU milie latviesi, domajam par ko balsojas Latvija, lai nenotiktu ka Ukraina.

  7. Mūsu politiki łoti līdzīgi manam mazajam suńukam pastaigas laikā.Vińš drosmīgi rej uz visiem lielajiem suńiem un autobusiem, kad nesu to klēpī(drošībā).Tiklīdz palaižu vałā parcińā – tā aste kâjstarpē un pats zem solińa.

    • Piekrītu, ka SC ir kā tavs suņuks! Ka krievija stāv priekša , pakaļā tad acis pārgriezuši visur meklē vainu latviskās partijās! Bet galvenais jau tas, ka viņi jau dara tikai to ko krievija liek!!!
      Pašiem jau smadzeņu nav un nav bijušas!

  8. šiem piekrītam 1000% Atbildēt

    Ernis Purnis 7. marts, 2014 23:00 Atbildēt

    Kremļa sarkannacisti un cionisti ir viegli visus šos gadus panākuši no mūsu nodevēju valdības iespēju paturēt, apčubināt un maximāli izdabāt okupantiem un civilokupantiem, lai šo ļaunuma impērijas atliekas šovinistu uzkurināto naidpilno 5 kolonnu varētu izmantot šim pašam Latvijas “Sudetu” plānam. Un Ukrainas notikumi parāda, cik reāli tas ir un cik ātri notiek valsts sadalīšana ,ja tajā ir tik milzīga svešu okupantu masa. Un vai redziet kaut mazākās valdības saprāta pazīmes tās rīcībā , to visu redzot un viegli prognozējot nākamos agresora gājienus darīts tomēr netiek nekas! Valdošās partijas un valdības ierēdņus ir jātiesā un jāsoda par šādu valsts nodevību 23 gadu garumā un ir jāveic šī prettautiskā 4 maija režīma varas maiņa. Vēlēšanās to ir tautai jāņem vērā, ja te negrib Krimu.

  9. SC ir pretvalstiska, ar putinas partijas vienojoties sadrbībā, putins, kas noziedzīgi iebruka Ukrainā. Tātad noziedzīga ir vldošā partija ar putinu priekšgalā.

  10. Divas iespējas:

    a) Putina militārā agresija

    b) ES “mierīgā” ekonomiskā kolonizācija un kārtējais “veiksmes stāsts”

    Kad tautas tiks vaļā no globālajām varām – vienalga Kremļa, Briseles vai Vašingtonas?

  11. Kārtējo reizi SC, Putina sadarbības partija< nodarbojas ar "teoretisku muldēšanu"! SC nosodīs Krievijas agresiju tikai tad, ja Krievija vērsīsies tieši pret SC, uz kaut ko citu no SC puses velti cerēt gan tuvākā, gan arī tālākā nākotnē!

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+