Ekonomika

Rīvēti mārrutki ar eksotiskām piedevām. Mājražotājam Lapiņam izdomas netrūkst! 16


Māris Lapiņš ir jurists un uzņēmējs, bet viņa vaļasprieks ir kulinārija. Maltītes ģimenei parasti gatavojot viņš.
Māris Lapiņš ir jurists un uzņēmējs, bet viņa vaļasprieks ir kulinārija. Maltītes ģimenei parasti gatavojot viņš.
Foto – Anda Krauze

Nesen mājražotāju pulkam pievienojās arī jaunmārupietis MĀRIS LAPIŅŠ. Viņš gatavo rīvētus mārrutkus ar piedevām un bez tām.

Pat metru gara!

Mārrutku pārstrādei Māris iepriekš nebija plānojis pievērsties, uz to pamudinājusi nejaušība. – Meitām, kuras mācās 2. klasē, vajadzēja kaut ko sagatavot tradicionālajam Miķeļdienas tirdziņam skolā. Ar sievu prātojām, kas tas varētu būt, jo saldumus meitām negribējām dot līdzi. Pēkšņi iešāvās prātā, ka varētu sarīvēt mārrutkus, kas aug gan mūsu dārzā, gan pļavā, – stāsta Māris un piebilst, ka burciņas ar sarīvētajiem mārrutkiem izpirkuši pusstundas laikā. – Sapratām, ka mājās rīvēti mārrutki ir manta, ko cilvēki novērtē un pēc kā tīko. Veikalā pirktajiem nav ne tās konsistences, ne garšas.

Ja mārrutki pašu dārzā aug griezdamies, tāpat arī tomāti, ķiploki un vēl šis tas, ko var izmantot piedevām, ja ir elektriskā gaļas maļamā mašīna, kas ievērojami atvieglo sakņu pārstrādes procesu, un, pats galvenais, ir pieprasījums, būtu grēks neizmantot šo iespēju, viņš spriež.

– Lasīju, ka mārrutks ir pat veselīgāks par ķiploku. Piemēram, sievietes varētu ieintriģēt fakts, ka šī sakne ar sīvo garšu veicina vielmaiņas procesus, tātad palīdz novājēt. Nemaz nerunājot par to, ka mārrutks aizsargā no vīrusiem un baktērijām. Vācot informāciju, uzzināju, ka senos laikos šis augs bijis teju vai galvenās zāles, ko izmantojuši pret visām kaitēm.

Mārrutkam vērtīgākā ir sakne, bet dažādos salātos iederas arī jaunās lapas. Saknes jārok tikai mēnešos, kuru nosaukumā ir burts R, pārējos zemes spēks aizgājis virszemes daļā – lapās, ziedos un stublājā, stāsta Māris. Jo vēlāk rudenī mārrutkus rok, jo garša ir intensīvāka. Tāpat jāpievērš uzmanība, vai sakne nav bojāta, pārkoksnējusies, saplaisājusi, jo plaisās sākas bojāšanās procesi.

Lai rudenī ievāktu kilogramu mārrutku, jāiestāda seši septiņi sakneņi. Stādmateriālam izmanto viengadīgās saknes, kas atzarojušās no centrālās saknes un ir rokas mazā pirkstiņa resnumā. Māris atklāj, ka dižākā sakne, ko izracis pļavā, bijusi metru gara, bet dārzā izaugusī rekordiste sasniegusi pusmetru. Savvaļas mārrutki ir ne vien lielāki, bet arī ar stiprāku garšu.

Galerijas nosaukums

Eksperimentē ar piedevām

Mārrutku cienītāji esot diezgan konservatīvi – lielākoties prasa tīru mantu, bez kādām piedevām. Taču tas neapslāpē Māra eksperimentētāja garu. Visu mūžu ēdot tikai kaut ko vienu, apzogam sevi, jo ir taču tik daudz brīnišķīgu garšas kombināciju!

– Vispirms pagatavoju nelielu daudzumu mārrutku ar izvēlēto piedevu, lai ģimenes lokā testētu un saprastu, vai garšas labi sader, cik daudz citu dārzeņu vai garšaugu vajadzētu pievienot.

Viņš, piemēram, sapratis, ka klāt liekamajiem tomātiem jābūt gataviem un sulīgiem. Vislabāk der vietējie, jo importētajiem pietrūkst tomātiem raksturīgās garšas un aromāta. Bietes, burkānus un garšaugus pērk no zemniekiem, kuri saimnieko netālu no Jaunmārupes. Dzērvenes un pīlādžogas savāc paši, bet citrusaugļus, riekstu maisījumu (valrieksti, mandeles, Indijas rieksti) un čili paveidu halapenjo lūko veikalos.

Patlaban visvairāk pieprasot mārrutkus ar dzērvenēm, ar bietēm un ar tomātiem un ķiplokiem. Savukārt ar halapenjo bagātinātie patīkot tiem, kuri iecienījuši vircotus ēdienus. Pagaršojot šo kombināciju, vispirms sajutām mārrutkus, bet vēlāk halapenjo iekoda kaklā un pat asaras saskrēja acīs. Šķita, ka visi baciļi nu ir pagalam.

Soli pa solim

Mārrutku pārstrādē iesaistās arī Māra sieva Inta. Viņa saknes nomizo, Māris samaļ, pievieno piedevas, pilda burciņās, bet Inta tās noformē. – Mārrutkus smalcinu ar elektrisko gaļas maļamo mašīnu divas reizes: vispirms parupjus, tad – smalkākus. Galīgā biezenī nesastrādāju, jo cilvēki ēdot grib sajust mārrutka gabaliņus.

Saistītie raksti

Kilogramam samaltu sakņu pievieno ēdamkaroti sāls, ēdamkaroti cukura un nedaudz vārīta, atdzesēta ūdens. Klasiskajiem mārrutkiem etiķi klāt neliek. – Apmaisu, nobirdinu pāris asaru, atstāju kādu pusstundu pastāvēt, lai izdalītos sula, un tad pildu burkās.

Pirms tam burkas un vāciņus aptuveni 15 minūtes sterilizē cepeškrāsnī +140 ºC, lai mārrutki nebojātos.

Katram Māra pagatavoto mārrutku veidam mazliet atšķiras pievienotā cukura daudzums. Piemēram, ja liek klāt dzērvenes (tās samaļ tāpat kā mārrutkus), 1 kg masas ņem vairāk cukura – 2,5 ēdamkarotes, savukārt mārrutkiem ar riekstu piedevu pielej nedaudz ābolu etiķa, bet cukuru neizmanto.

Savu produkciju Lapiņi realizē draugiem, radiem, paziņām, arī ar interneta starpniecību.

LA.lv