Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
15. februāris, 2013
Drukāt

Saeima novērsīs apdraudējumu valsts atzītu diplomu izsniegšanai

Foto - LETAFoto - LETA

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nolēmusi virzīt apstiprināšanai parlamentā grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz par diviem mēnešiem pagarināt akreditācijas gala termiņu sociālo, humanitāro un mākslas studiju virzieniem, lai novērstu apdraudējumu valsts atzītu diplomu izsniegšanai, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

“Tā kā Izglītības un zinātnes ministrija nav ievērojusi Augstskolu likumā noteiktos termiņus studiju virzienu akreditācijas pabeigšanai, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija 14.februāra sēdē pēc savas iniciatīvas pieņēma lēmumu virzīt grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz par diviem mēnešiem pagarināt akreditācijas gala termiņu sociālo, humanitāro un mākslas studiju virzieniem,” informē komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (V).

Likums paredz, ka sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību, humanitāro zinātņu un mākslu, ka arī izglītības studiju programmu tematisko grupu studiju virzienu akreditācija jāveic līdz šī gada 28.februārim. Likumā noteiktajā termiņā ministrija nenodrošināja Ministru kabineta (MK) noteikumu pieņemšanu, kas ļautu uzsākt virzienu akreditāciju.

MK noteikumu Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi paredz nodot valsts funkcijas – akreditācijas – pārvaldes uzdevumu – pirmsakreditācijas novērtēšanu – privātpersonai ar deleģēšanas līgumu. Izglītības un zinātnes ministrija tikai šī gada 5.februārī ir izvēlējusies ārvalsts privātpersonu, kurai pēc publiski pieejamas informācijas uzdos veidot Latvijas privātpersonu, ar kuru slēgs līgumu par pirmsakreditācijas novērtēšanu.

Saskaņā ar MK noteikumiem studiju akreditācijas komisijas personālsastāvu apstiprina izglītības un zinātnes ministrs no Latvijas institūciju vidus. Atbilstoši iepriekšminētajiem noteikumiem pilnvarotajai personai, ar kuru slēdz līgumu, jāveic darbības pirms akreditācijas lēmuma pieņemšanas.

“Akreditācija noteiktā termiņā ir neatņemama daļa no priekšnoteikumiem, kuri jāievēro valstij, lai tās diplomi būtu starptautiski atzīti saskaņā ar Lisabonas diplomatzīšanas konvenciju, kas Latvijai ir saistoša. Ministrija nesniedza objektīvus argumentus par likuma nepildīšanu, tādējādi apdraudot diplomu izsniegšanu. Tomēr, nodrošinot studentu tiesības, komisija nolēma steidzami grozīt likumu un dot laiku Izglītības un zinātnes ministrijai labot savu neizdarību,” uzsver Druviete.

“Likumprojektā piedāvātais regulējums ļaus izvairīties no iespējamiem finansiāliem zaudējumiem, kurus varētu radīt Izglītības un zinātnes ministrijas organizētā akreditācijas procesa pretruna ar likumu. Šādi iespējams izvairīties no prasībām, kuras fiziskās personas varētu celt pret augstskolām vai valsti, ja netiktu atzīti vai izsniegti diplomi,” norāda Druviete.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+