Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
8. maijs, 2012
Drukāt

Sāk “Krājbankas” bankrotu

krajbanka24

Rīgas apgabaltiesa otrdien nolēma sākt maksātnespējīgās AS “Latvijas Krājbanka” (“Krājbanka”) bankrotu. Lēmums nav pārsūdzams. Bankrotu lūdza sākt “Krājbankas” administrators – revīzijas kompāniju SIA “KPMG Baltics”, kas secināja, ka neviens no četriem saņemtajiem bankas sanācijas priekšlikumiem nav praktiski realizējams.

Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apstiprināja bankrota procedūru kā bankas maksātnespējas risinājumu.

Pamatojot lūgumu sākt bankas bankrotu, administratora un FKTK pārstāvji skaidroja, ka bankas darbība bez valsts atbalsta nav atjaunojama, taču valsts palīdzību neplāno sniegt.

Saskaņā ar saņemtajiem sanācijas priekšlikumiem bankas darbības atjaunošanai no valsts būtu nepieciešami vismaz 170 miljoni latu, tādēļ ticis lūgts Finanšu ministrijas (FM) viedoklis. Gan FM, gan Latvijas Banka atzinušas, ka “Krājbanka” nav sistēmiska banka un tās likvidācijas ietekme uz tautsaimniecību būs salīdzinoši neliela. FM atbildējusi, ka valsts nav ieinteresēta atbalsta sniegšanā bankai.

Tikmēr kreditoru pārstāvji tiesā pauda viedokli, ka bankas bankrots nav sākams, jo nepietiekami izvērtētas sanācijas iespējas. Kreditoru ieskatā “Krājbankas” finanšu stāvoklis nav tāds, lai sanācija nebūtu iespējama.

Kreditori uzskata, ka “KPMG Baltics” argumenti par bankrota sākšanu nav pietiekami motivēti un izsvērti, kā arī pārmet administratoram, ka tas nav piedāvājis pats savu bankas sanācijas plānu.

LETA jau ziņoja, ka FKTK 2011.gada novembrī apturēja “Krājbankas” darbību, jo bankā konstatēts līdzekļu iztrūkums. “Krājbanka” tika slēgta pēc tam, kad Lietuvas valdība nacionalizēja tās mātes banku “Snoras”. Gan “Snoras”, gan “Krājbankas” īpašnieki un vadītāji tiek turēti aizdomās par nelikumībām abu banku pārvaldē.

“Krājbanku” par maksātnespējīgu tiesa pasludināja 2011.gada 23.decembrī.

No “Krājbankas” kreditoriem lielākais ir Noguldījumu garantiju fonds – 60% prasījumu kopsummas, tam seko valsts institūcijas (14%), subordinētie kreditori (4%), finanšu institūcijas (2%) un pārējie noguldītāji (20%).

Kā ziņots, otrdien tiesa noraidīja vairāku kreditoru prasības no “Krājbankas” administratora pienākumiem atcelt “KPMG Baltics”. Tiesa noraidīja arī “Izdevniecības žurnāls Santa” pieteikto lūgumu apturēt tiesvedību, iekams Satversmes tiesa nav pieņēmusi savu nolēmu sūdzības lietā, kas sākta pēc izdevniecības īpašnieces Santas Ančas un vairāku citu “Krājbankas” noguldītāju pieteikumiem.

Ar sūdzībām par kreditora darbību tiesā bija vērsies bijušais bankas īpašnieks un padomes loceklis Vladimirs Antonovs, bijušais Rīgas mērs Andris Ārgalis, SIA “Veiksmes līzings”, bijušais “Krājbankas” valdes loceklis Mārtiņš Zalāns, SIA “Travelvia”, SIA “Izdevniecība žurnāls Santa”, SIA “WK Corporate Services Ltd.”, kā arī vēl dažas personas un Rīgas dome.

Maksātnespējas lietā ir kopumā 21 dalībnieks, tostarp arī “Krājbankas” bijušās amatpersonas, piemēram, bankas bijušais prezidents Ivars Priedītis, V.Antonovs un Aleksandrs Antonovs, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta. Atsevišķas personas lietā pārstāv pat vairāki advokāti.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+